LIZDA pieprasa:
- noteikt skolotāju zemākās darba likmes no 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra
- sabalansēt darba slodzes principus no 2023.gada 1.septembra visām pedagogu grupām
- atbilstoši pedagogu algas pieaugumam palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo
- vidēja termiņa budžetā paredzēt finansējumu algu pieaugumam 2023. – 2025.gadā
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, LIZDA pirms mēneša lēma rīkot protesta gājienu un trīs dienu streiku 24. aprīlī, prasot politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu.
Nu LIZDA vadītāja informēja, ka 24. aprīlī protesta gājienu LIZDA rīkos kopā ar mediķiem. "Gājienā saliedēsies trīs nozares: izglītības, zinātnes un veselības. Gājiens ir par izglītotu un veselu Latvijas sabiedrību. Un gājiens ir par amatpersonu atbildības un cieņpilnas attieksmes pieprasīšanu," sacīja Vanaga.
Dokumentus par protesta gājiena rīkošanu arodbiedrība ir jau iesniegusi, un zināms, ka tajā varētu piedalīties vismaz 7500 dalībnieki.
Kopumā arodbiedrības plānotajām protesta akcijām esot pieteikušies aptuveni 26 000 dalībnieku, sacīja Vanaga.
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības aplēsēm pedagogu protestam varētu pievienoties vairāk nekā 1000 veselības nozares darbinieku.
Tomēr precīzākus datus par streika dalībniekiem arodbiedrība vēl nenosauc, jo informācija pašlaik tiek apkopota un streikam vēl var pieteikties. LIZDA streika pieteikumu plāno iesniegt 14. aprīlī, un tad kļūs zināms precīzs dalībnieku skaits.
Streiks iecerēts trīs dienu garumā. Ja tas nedos LIZDA prasīto rezultātu, arodbiedrība lems, vai to pagarināt. Vanaga pieļāva, ka varētu prasīt arī kādu amatpersonu demisijas. "To ietekmēs politiķu attieksme un tas, cik lielā mērā mēs tiksim sadzirdēti protestu laikā," sacīja Vanaga.
Vienlaikus LIZDA vadītāja pieļāva, ka streiks vēl varētu nenotikt, ja tiks izpildītas LIZDA prasības. Pašlaik gan komunikācija starp pusēm esot formāla, un arodbiedrības prasības netiekot ņemtas vērā.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem iepriekšējā mācību gadā vispārizglītojošajās dienas skolās tolaik bija 28 280 pedagogi, vakara un neklātienes skolās – 600, bērnudārzos – aptuveni 12 000.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš ("Jaunā Vienotība") solīja turpināt darbu attiecībā uz LIZDA prasībām: "Klausoties arodbiedrības teiktajā, es saprotu, ka gājiens nav novēršams. Toties, kas attiecas uz streika prasību izpildi, es esmu pārliecināts, ka mēs darīsim visu iespējamo attiecībā uz grafiku, lai šis streiks nenotiktu. Es negribētu nosaukt konkrētus datumus, bet mēs darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrākā termiņā būtu skaidrs šis grafiks."
KONTEKSTS:
Premjers iepriekš ne reizi vien ir uzsvēris, ka valsts nespēs atļauties turpmāk celt pedagogu algas bez skolu tīkla reformas. Tomēr saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pašvaldībās, kur reformas ir notikušas – skolu tīkls ir sakārtots un skolās ir lielāks skolēnu skaits, pedagogu atalgojums no 1. septembra nemainīsies. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka IZM mērķis ir celt pedagogu zemākās stundas likmes.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka atalgojums no 1. septembra ir jāceļ visiem pedagogiem. Tāpēc tā aicinājusi pārskatīt vidējās izmaksas par skolēnu, lai pedagogs par katru nostrādāto stundu saņemtu par vienu eiro vairāk nekā līdz šim. Nepalielinot viena skolēna vidējās izmaksas, pedagogi, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu, neiegūs nekādu algas pielikumu. Un šādi pedagogi, saskaņā ar LIZDA aplēsēm, ir 23 pašvaldībās.
Arodbiedrība turpina uzstāt uz savu risinājumu un neatteiksies no iecerētajām protesta aktivitātēm, ja valdība arodbiedrībā neieklausīsies. LIZDA jau martā sāka apzināt skolotāju skaitu, kas gatavi piedalīties streikā 24. aprīlī.
