ĪSUMĀ:
- Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās.
- Viņa prioritātes šajā amatā būtu iekšējā un ārējā drošība, tautsaimniecība un reģionu attīstība.
- Ievēlēšanas gadījumā Pīlēnam uzņēmējdarbību nāksies atstāt pagātnē.
- "Apvienotais saraksts" atbalsta Pīlēna kandidatūru.
- Pīlēns gatavs runāt ar Saeimas deputātiem no visām frakcijām.
- Par labu Pīlēnam izšķirīgas varētu būt opozīcijas balsis; viņam pret to neesot iebildumu.
- Kariņš: Pīlēns nevar rēķināties ar "Jaunās Vienotības" balsīm.
Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.
Latvijas Radio intervijā Pīlēns norādīja, ka viņa prioritātes šajā amatā būtu iekšējā un ārējā drošība, tautsaimniecība un reģionu attīstība.
"Prioritāte [būtu] – iekšpolitiskā un ārpolitiskā Latvijas drošības tēma. Nedrīkstam šo tēmu nolikt malā. (..) Tautsaimniecība – ar šo ekonomikas lielumu, kāds ir Latvijā, mēs nevaram nofinansēt visas programmas. (..) Mums ir vajadzīgs ekonomikas pieaugums visos reģionos. Mana uzņēmējdarbības pieredze šeit varētu būt pietiekams pienesums. (..) Manuprāt, reģionu attīstība notiek pārāk disproporcionāli," sacīja Pīlēns.
Pamatīgi apsvērts lēmums
Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.
"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko "Apvienotā saraksta" deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.
Lai ievēlēšanas gadījumā ieņemtu Valsts prezidenta amatu, Pīlēnam būs jāatsakās no uzņēmējdarbības. Viņš atklāj, ka darbi pie šī procesa esot sākti.
"Apvienotais saraksts" atbalsta Pīlēna kandidatūru
Pīlēns būs "Apvienotā saraksta" virzītais kandidāts ar "simtprocentīgu atbalstu" no politiskā spēka, pauda politiķis, norādot, ka saņēmis atbalstu no visiem 15 "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas deputātiem kandidēšanai vēlēšanās. Pīlēns gan pagaidām nekomentē, uz kuru citu politisko partiju atbalstu viņš cer, taču runāt viņš gatavs ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
Jautāts par potenciālu iegūt nepieciešamo balsu vairākumu, Pīlēns sacīja, ka kandidēšana uz Valsts prezidenta amatu ir nopietns lēmums.
"Ja mēs – "Apvienotā saraksta" cilvēki, deputāti, es – neredzētu iespēju iegūt balsu vairākumu, tad acīmredzot tas būtu tikai teatrāls uzvedums," norādīja Pīlēns.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja: "Mūsu galvenais uzdevums, lai Valsts prezidents aizstāv visas tautas labklājības intereses, drošības intereses, nacionālās intereses, ārpolitiskās intereses. Ir visas tautas prezidents. Mūsu ieskatā Uldis Pīlēns tāds var būt."
Tavars atzīmēja, ka partiju diskusijas par prezidenta kandidātu sākšoties tikai tagad; kāds būs atbalsts Pīlēna kandidatūrai, viņš pašlaik neprognozēšot.
Pīlēns gatavs runāt ar visiem Saeimas deputātiem
Uz jautājumu par to, uz kuru partiju atbalstu viņš cer, politiķis akcentēja, ka prezidentu vēlē 100 Latvijas pilsoņu ievēlētie deputāti. Pīlēns ir gatavs iet uz visām frakcijām, runāt ar visiem ievēlētajiem deputātiem, apzinoties, ka "aizmugurē ir stingrs "Apvienotā saraksta" mandāts".
Pīlēna ieskatā parlamentā neesot labāku vai sliktāku balsu, ņemot vērā, ka Latvijas pilsoņi vēlē parlamentu – Latvijas pilsoņus, kas sadalās pēc savas politiskās piederības, nākotnes redzējuma.
"Manā izpratnē visas 100 balsis ir vienādas. [..] Manuprāt, balsis pilnīgi droši var sadalīties starp opozīcijas un pozīcijas balsīm. Prezidents kā politiski neitrāla persona ir atbildīgs par visu procesu kopumā, par visu politisko spektru. Ir jābūt spējīgam arī komunicēt ar visu politisko spektru," norādīja Pīlēns.
Pīlēns nevar rēķināties ar "Jaunās Vienotības" atbalstu
To, ka Pīlēns prezidenta vēlēšanās nevar rēķināties ar "Jaunās Vienotības" balsīm, žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš par Pīlēna soli esot uzzinājis vien no medijiem.
"Šķiet diezgan skaidrs, ka šim kandidātam koalīcijas balsu nav. "Jaunās Vienotības" frakcija ir sanākusi kopā un atbalstījusi Egila Levita kandidatūru. No tā var secināt, ka nevienam citam kandidātam nav koalīcijas atbalsta," sacīja Kariņš, vērtējot kā maz ticamu iespēju koalīcijā tomēr vienoties par vienu – Levita vai Pīlēna – kandidatūru.
Tas savukārt nozīmēšot – vai nu koalīcija spēs vienoties par vēl kādu kandidatūru, vai arī kādam no esošajiem kandidātiem meklēs opozīcijas atbalstu.
KONTEKSTS:
Pīlēns dzimis 1956. gadā Liepājā. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē, kā arī Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un Latvijas Arhitektu savienības un Nīcas padomju saimniecības konsultants, 1988. gadā izveidoja SIA "Arhitekta U.Pīlēna birojs".
Vēlāk viņš iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Pīlēns vairākkārt iekļauts Latvijas miljonāru sarakstos.
1997. gadā Pīlēns tika iecelts par Liepājas ostas valdes priekšsēdētāju un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāju, bet no 1999. līdz 2000. gadam strādājis "Latvenergo" padomē. No "Latvenergo" valsts pilnvarnieka amata viņš atteicās, kā iemeslu minot to, ka par viņu kā amatpersonu ir vairāki pretrunīgi tiesas spriedumi. 2001. gadā Pīlēns atstāja arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu.
2005. gadā Pīlēns tika ievēlēts par Liepājas domes deputātu.
Pīlēns piedalījās Tautas partijas Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, bija Tautas partijas valdes loceklis. 2022. gada maijā Pīlēns paziņoja par vēlēšanu apvienības "Latvijas apvienotais saraksts" izveidi, bet jūlijā par biedrības "Apvienotais saraksts" izveidi. 14. Saeimas vēlēšanās viņš bija šī saraksta premjera kandidāts, lai gan pats nekandidēja.
Pērn "UPB" koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu.
"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.
