«Vajadzētu solidarizēties un būt vienotākiem.» Skolotāji gatavojas streikam

Viena no skolām, kur pārliecinoši lielākā daļa kolektīva ir gatavi streikot, ir Mārupes Valsts ģimnāzija. Un, ja streiks netiks novērsts, tad vairāk nekā 1460 skolēniem un viņu vecākiem jārēķinās ar zināmām neērtībām. Mācību stundas tur nenotiks, jo streikot gatavi 96 skolotāji.

"Lielākā daļa pedagogu ir pauduši atbalstu šim streikam. Streika būtība ir zināmas neērtības radīt, lai kāda no pusēm aizdomātos, kāpēc tas tā ir. Tie, kas piedalās streikā, tie nenāk uz darbu. Viņi arī nesaņem atalgojumu. Un tie, kas ir nolēmuši nākt, viņi nāk un paši organizē savu darbu, jo tie, kas kārto stundas, streiko un viņu nebūs. Arī direktors nebūs šeit, skolā," sacīja Mārupes Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Lagzdkalns.

Bērnu vecākus par tālāko vēl informēšot.

"Jūs esat pirmā informācija par to, ka ir gaidāms streiks. Es to kaut kā nebiju pamanījusi. Kāds ir mans viedoklis? Es saprotu skolotājus, bet man kā vecākam tas nav viegli. Tur vecākam ir jāizdara tā izvēle: kurš ir svarīgāks – bērns vai darbs? Tas nav normāli," sacīja trīs bērnu mamma Evija.

Lai arī Mārupes Valsts ģimnāzijā skolotāju algas neesot tās zemākās, jo skola ir liela, bērnu un darba ir daudz, nopelnīt varot vienīgi uz milzīgu pārslodžu un izdegšanas rēķina. Vecākiem streika laikā jāizdara izvēle – darbs vai bērni, bet skolotāji, kuriem pašiem ir mazi bērni, šādas izvēles priekšā nonākot biežāk. Uz to norādīja viena no skolotājām, kura atbalsta streiku.

"Šeit ir principa jautājums, kur laikam vajadzētu visiem kopā solidarizēties un būt vienotākiem, parādīt, ka ļoti daudzas lietas ir nesakārtotas. Tas darba apjoms tiešām ir ļoti liels un apjomīgs. Tas prasa ļoti daudz. Es citreiz domāju, cik labi, ka man bērni ir jau izauguši. Nezinu, ko dara kolēģes, kurām [bērni] ir mazi. Kā tiem laika pietiek?" sacīja Mārupes Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inita Stāmure.

Arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā vairums pedagogu plāno piedalīties protesta akcijās. Arī šī nav no mazākajām skolām, kur slodzes un likumsakarīgi algas ir mazas. Neapmierinātība saistīta ar to, ka ne visiem skolotājiem sola lielākas algas septembrī.

"Ieraugot, protams, IZM ekseli, mēs ieraugām, ka nākamā gadā no septembra ir 0. Tas nav godīgi! Un tā ir reālā cilvēku izpratne. Saraksts ir iesniegts, un, skatoties no saraksta, lēmumu ir pieņēmuši, ka protesta gā jienā piedalās. Bet nepiedalās pilnīgi visi, apmēram divas trešdaļas," sacīja Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.

Kopumā algu pielikums nav plānots 27 pašvaldībās, ieskaitot Rīgu.

Arodbiedrība aplēsusi, ka protesta gājienā varētu piedalīties 7500 pedagogu. Līdzās pedagogiem tajā piedalīsies arī mediķi. Gājiens plānots Rīga 24. aprīlī no arodbiedrību ēkas līdz Doma laukumam. Pēc tam sekos trīs dienu streiks, kad skolotāji nestrādās un skolās neatradīsies, jo valdībā aizvien nav apstiprināts ne pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, ne slodžu balansēšanas plāns.

"Tātad trīs dienu streiks. Mēs neizslēdzam, ka streiku var pagarināt. Tas ir sākums, jo mēs rīkosimies tā, lai panāktu, ka visa streika vienošanās tiek izpildīta," sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa gan pieļāva, ka streiku vēl ir iespējams novērst: "Politiski vienojoties, jā. Jo politiķi var vienoties, sasaukt ārkārtas sēdi un pieņemt grozījumus noteiktos Ministru kabineta noteikumos. Nekas cits mums nederēs."

Laika atlicis samērā maz. Nepilnas divas nedēļas.

"Klausoties arodbiedrības teiktajā, es saprotu, ka gājiens nav novēršams. Toties, kas attiecas uz streika prasību izpildi, es esmu pārliecināts, ka mēs darīsim visu iespējamo attiecībā uz grafiku, lai šis streiks nenotiktu. Es negribētu nosaukt konkrētus datumus, bet mēs darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrākā termiņā būtu skaidrs šis grafiks," sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš ("Jaunā Vienotība").

Pašlaik streikam vēl var pieteikties. Tāpēc precīzāks streikotāju skaits būs zināms 13. vai 14. aprīlī.

KONTEKSTS:

Premjers iepriekš ne reizi vien ir uzsvēris, ka valsts nespēs atļauties turpmāk celt pedagogu algas bez skolu tīkla reformas. Tomēr saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pašvaldībās, kur reformas ir notikušas – skolu tīkls ir sakārtots un skolās ir lielāks skolēnu skaits, pedagogu atalgojums no 1. septembra nemainīsies. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka IZM mērķis ir celt pedagogu zemākās stundas likmes.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka atalgojums no 1. septembra ir jāceļ visiem pedagogiem. Tāpēc tā aicinājusi pārskatīt vidējās izmaksas par skolēnu, lai pedagogs par katru nostrādāto stundu saņemtu par vienu eiro vairāk nekā līdz šim. Nepalielinot viena skolēna vidējās izmaksas, pedagogi, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu, neiegūs nekādu algas pielikumu. Un šādi pedagogi, saskaņā ar LIZDA aplēsēm, ir 23 pašvaldībās.

Arodbiedrība turpina uzstāt uz savu risinājumu un neatteiksies no iecerētajām protesta aktivitātēm, ja valdība arodbiedrībā neieklausīsies. LIZDA jau martā sāka apzināt skolotāju skaitu, kas gatavi piedalīties streikā 24. aprīlī.