Romijas Krēziņas telefons ir ieslēgts diennakti. Tam ir iemesls. Viņai var piezvanīt kāds no trim jauniešiem, kuriem viņa terapijas laikā ir pieejama diennakti.
"Pagājušajā nedēļā man divas reizes piezvanīja naktī. Mums zvana, raksta," viņa stāsta. "Speciālistiem ir bail, ka viņiem zvanīs. Bet es teiktu, ka mums lielākais izaicinājums ir piespiest zvanīt un izveidot kontaktu, lai pusaudzis uzticētos un piezvanītu pieaugušajam, kad tev ir slikti."
Tā ir daļa no DBT jeb dialektiski biheiviorālās terapijas. Tā domāta augsta riska pusaudžiem. Jauniešiem no 14 līdz 17 gadiem, kuri lieto alkoholu vai narkotikas. Primāri uzņem tos, kuri apdraud citus vai grib nogalināt paši sevi.
"Atšķirībā no iepriekšējā programmām šim pusaudzim mēs novērojam vismaz divas, trīs, četras šādas uzvedības izpausmes nedēļā.
Tas nozīmē, ka viņš vismaz reizi nedēļā domā par pašnāvību, vismaz reizi nedēļā kaitē sev, vismaz reizi nedēļā lieto narkotikas, alkoholu, klaiņo, riskē un tā tālāk.
Un tad šis pusaudzis nokļūst pie mums DBT programmā," turpina Krēziņa.
Programma ilgst pusgadu. Tās laikā ar pusaudzi, viņa ģimeni un skolu strādā komanda – psihiatri, narkologi, fizioterapeiti, uztura speciālisti, vecāku terapeiti. Šo metodi Latvijā ieviesa pērn, un sešu mēnešu terapiju izgājuši jau vairāk nekā simts pusaudžu.
"Palīdzībai jābūt tūlītējai. Ir pusaudži, kuri vairākkārtīgi mēģinājuši veikt pašnāvību. Ir tādi, kas ir stingrā narkologa uzraudzībā. Bieži ir tā, ka pusaudžiem nav ģimenes atbalsta. Tie ir pusaudži, kurus dzīve jau ir smagi pievīlusi," skaidro Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Valsts finansējums pilotprojektam ir Rīgā, Tukumā, Daugavpilī un Ventspilī. Rindā gaida vēl 20 jaunieši, bet noteikti viņu skaits ir lielāks.
"Latvijā pietrūkst sadarbības starp veselības, sociālo un tieslietu nozari, jo šiem sarežģītajiem pusaudžiem šīs grūtības pārklājas. Gan veselības, gan labklājības, gan diemžēl arī jau tieslietu jomā, kur iesaistīts arī probācijas dienests," norāda Dambiņa.
Lielbritānijā šī programma darbojas jau ilgstoši. Tās iedarbību var novērtēt pēc tā, ka, piemēram, pašnāvības samazinās. Veselības ministrija sola vērtēt, vai šādu pakalpojumu no valsts budžeta varētu apmaksāt arī pieaugušajiem.
