Vien aptuveni 10% no pieteikumiem, ko saņem Satversmes tiesa, atbilst likuma prasībām, lai tiesa to skatītu. Laviņa vērtējumā tas ir mazs rādītājs, un tas norāda uz problēmām Satversmes tiesas pieejamībā.
Viņš zināja stāstīt, ka pieteikumos lielākoties pietrūkst juridiskā pamatojuma. Tas savukārt saistās ar iespējām saņemt juridisko palīdzību. "Kā es redzu no pieteikumiem, pamatā tie ir tikai daži advokātu biroji, kuri šajā jomā ir specializējušies un kuri pārzina šīs likuma prasības, un viņiem nav grūtību sagatavot atbilstošu konstitucionālo sūdzību," atklāja Laviņš, piebilstot, ka samaksa par šādu juridisko pakalpojumu ir samērā ievērojama.
Taču, viņaprāt, juridiskās palīdzības piedāvājumam jābūt plašākam un Satversmes tiesai jābūt pieejamai ne tikai cilvēkiem, kuriem ir atbilstoša rocība, bet gan ikvienam, kura pamattiesības ir aizskartas.
Attiecīgi valstij vajadzētu būt atvērtākai attiecībā uz nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem nav pietiekamas rocības, bet kuri uzskata, ka viņu pamattiesības ir aizskartas.
"Manuprāt, sistēma ir neefektīva," sacīja Laviņš.
Viņš skaidroja – lai gan Latvijā ir iespējams saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību konstitucionālās sūdzības sagatavošanai, taču vispirms pašam cilvēkam jāsagatavo pieteikums tiesai, tas jāiesniedz un jāsaņem no ST atteikums trūkstošā juridiskā pamatojuma dēļ. Šāda sistēma ir kā riņķa dancis.
"Es teiktu – tā nav efektīva sistēma, tā nav cieņpilna attieksme pret mūsu cilvēkiem, kas uzskata, ka viņu pamattiesības, kas ietvertas Satversmē, ir skartas," viņš piebilda.
ST priekšsēdētājs esot trīs reizes aktualizējis šo jautājumu. Pati tiesa mudina valsti nodrošināt kādā no institūcijām vienu vai divus spējīgus juristus, kas varētu sniegt vērtējumu par to, vai jautājumā, par kuru cilvēks lūdzis juridisko palīdzību, var saskatīt pamattiesību aizskārumu un līdz ar to būtu lietderīgi sniegt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību.
