Satversmes tiesa: Aizliegums audzēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei

Pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot Saeimā 2022. gadā pieņemtos likuma grozījumus, iesniedza kapitālsabiedrības, kuras audzē un tur ūdeles un lapsas kažokādu ieguvei – SIA "Baltic Devon Mink", SIA "Gauja AB" un Nīderlandē reģistrēts komersants "Van Ansem Participaties B.V". Apstrīdētie likuma grozījumi noteic, ka no 2028. gada 1. janvāra lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

ST secināja, ka apstrīdētās normas pieteikumu iesniedzējiem ierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu.

Vienlaikus ST uzsvēra, ka minētais ierobežojums noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības tikumību, sabiedrības labklājību, kā arī citu cilvēku tiesības.

Sabiedrības pienākums – nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību

ST atzina, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Ar apstrīdētajām normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Šis aizliegums atspoguļo to, kā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par morāli pieņemamu un tādējādi arī tikumisku, pēc zināma laika var tāds vairs nebūt.

Mūsdienu sabiedrībā dzīvnieki tiek uztverti ne tikai kā īpašuma objekti, bet gan kā jutīgas būtnes.

Tie jau paši par sevi ir vērtība neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav noderīgi. Tādējādi dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ir neētiska un mūsdienu sabiedrības vērtībām neatbilstoša.

Ņemot vērā minēto, ST izskatāmajā lietā uzsvēra, ka

sabiedrības interese par morālu un ētiski pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem ir būtiskāka nekā atsevišķu komersantu tiesības un intereses.

ST arī norādīja, ka labumu no pamattiesību ierobežojuma gūs visa sabiedrība, turklāt šis labums tiks gūts daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan cilvēkus no dzīvnieku pārnēsātām slimībām, gan arī patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas. Turklāt ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Attieksme pret dzīvniekiem laika gaitā mainījusies

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš norādīja, ka ST lietas izvērtēšanā aplūkojusi arī Eiropas kultūrtelpas tendences, un arī starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm novērojams, ka izpratne par to, kādai jābūt attieksmei pret dzīvnieku, laika gaitā ir mainījusies.

"Uzskats par to, ka dzīvnieku var audzēt, lai no viņa pēc tam tikai iegūtu kažokādu, ir mainījies uz tādu, ka tas ir neētiski un nemorāli. Tāpēc mēs to nevaram atzīt par pieņemamu," norādīja Laviņš, skaidrojot, ka tas bijis papildarguments lēmuma pieņemšanas procesā.

Laviņš preses konferencē norādīja, ka ūdeļu audzēšana rada arī nesalīdzināmi lielāku kaitējumu videi, salīdzinot ar to kaitējumu, kas rodas, ražojot citas apģērba ražošanai paredzētās izejvielas: "Skaitļi norādīja, ka tā ir 30 reižu negatīvāka ietekme uz vidi."

Ūdeles izplata slimības, kažokādas ražošanas procesā apstrādā ar kaitīgām ķimikālijām, un tas ietekmē cilvēku veselību. Tāpēc šai lietā vērojams arī vides aspekts.

"Ja runa ir par to, ka kažokādas iegūstam, lai cilvēks varētu apģērbties, tad mums pretī ir ļoti daudz citu alternatīvu," sacīja Laviņš.

Taujāts par iespēju apiet liegumu, kažokzvēru audzēšanu pamatojot ne tikai ar kažokādu ieguvi, bet arī kādu citu mērķi, Laviņš pauda, ka tā būtu ST sprieduma nepildīšana. "Pat ja 90% no šie dzīvnieciņiem tiktu izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai, bet no 5% iegūtu kažokādas, es tik un tā teiktu – tā ir pārprasta piemērošana un noteikti likuma gara apiešana," sacīja ST priekšsēdētājs.

Kompensācijas uzņēmumiem nepienāksies

Vērtējot pieteikumu iesniedzēju izvirzītos argumentus par nepieciešamību noteikt garāku pārejas periodu vai piešķirt kompensācijas, ST norādīja, ka likumdevēja lēmums par piecus gadus gara pārejas perioda noteikšanu uz jauno tiesisko regulējumu nav bijis patvaļīgs un tam par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks nekā pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas. Turklāt likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru audzētāju tiesisko paļāvību, atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028. gada 1. janvārim.

Kā skaidroja Laviņš, pieņemot aizliegumu, likumdevējam bija jāizlemj, kā vispareizāk rīkoties gadījumā, kad tiek aizliegts noteikts komercdarbības veids. Tas iespējams, vai nu nosakot pietiekami ilgu pārejas laiku, kurā komersants vēl var gūt ienākumus no sava īpašuma un pārorientēt savu darbības veidu uz citu, vai arī nosakot kompensāciju. Ja nosaka kompensāciju, ierobežojumus var noteikt arī ātrāk, skaidroja Laviņš. 

ST ieskatā, piecu gadu pārejas posms šajā gadījumā ir balstīts uz saprātīgiem un objektīviem apsvērumiem,  un kompensācijas uzņēmumiem, kurus ierobežojums ietekmējis, nepienākas.

Satversmes tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība", komentējot ST spriedumu, norādīja, ka "lēmums ir taisnības uzvara un priecīgs notikums visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem rūp dzīvnieki".

Šim tematam uzmanība veltīta vairāk nekā desmit gadu, atgādināja biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere.

""Dzīvnieku brīvība" pirmo reizi materiālus no zvēraudzētavām publicēja 2013. gadā. Visus šos gadus esam turpinājuši strādāt, bet tādas pārmaiņas prasa laiku. Tas bija ļoti daudziem cilvēkiem milzīgs pārsteigums, ka tepat, mūsu valstī, lapsas un ūdeles tur šauros būros, kur viņas burtiski jūk prātā no bezdarbības un stresa, plosa viena otru. Un tas viss tik bezjēdzīga un nožēlojama mērķa vārdā, lai ražotu apģērba dekorācijas," sacīja Krīgere.

Savukārt nozares pārstāvji pēc pilna sprieduma izvērtēšanas vēl lems par tālāko rīcību, taču Saeimas darbā, pirms pāris gadiem pieņemot likuma grozījumus, trūka izsvērtu lēmumu, norādīja Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītāja Sandra Vilciņa.

"Uzskatām, ka tas ir precedents un drauds visām pārējām lopkopības nozarēm. Satversmes tiesa pauž, ka likumdevējs šo lēmumu ir pietiekami izvērtējis. Savulaik Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdēs netika veikti nekādi pētījumi un konkrētais lēmums tika balstīts tikai un vienīgi uz emocijām. Netika izvērtēta nekāda ekonomiskā ietekme, kas notiks ar darbiniekiem lauku reģionos, kas notiks ar teritorijām, kur tās ražotnes pašlaik atrodas," sacīja Vilciņa.

Asociācija LTV pauda, ka nozare turpinās meklēt iespējamos risinājumus, lai varētu turpināt darbu arī pēc 2027. gada un izvērtē iespējas vērsties Eiropas Savienības Cilvēktiesību tiesā.

Uzsverot, ka nav noteikts aizliegums kažokādu importam, audzētāji to uzskata par zaļo gaismu konkurentiem, kamēr pašu uzņēmumiem jāver durvis ciet.

Bet dzīvnieku aizstāvji pārliecināti, ka piedāvājuma samazināšanās samazinās arī patērētāju interesi.

KONTEKSTS:

Saeima 2022. gadā pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka no 2028. gada Latvijā būs liegta lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Apstrīdot pieņemtās normas, pieteikumu tiesā iesniedza vairākas kapitālsabiedrības un arī viens ārvalstīs reģistrēts komersants, kas audzē ūdeles un lapsas kažokādu ieguvei.

Iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas aizskar Satversmē minēto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj līgumā par Eiropas Savienības darbību ietvertās tiesības veikt uzņēmējdarbību.