Latvijas Jauno ārstu asociācija iepriekš norādīja, ka 47% no Latvijas ārstiem ir vecumā virs 55 gadiem, kas norāda, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvija var pazaudēt praktiski pusi no darbspējīgiem ārstiem, turklāt pēdējie dati rāda, ka katrs ceturtais jaunais ārsts ir gatavs pamest Latviju.
Ar plakātiem, uz kuriem ir uzraksti "Paši sev ārsti", "Maksā vai mirsti", un arī saukļiem – "Veselība ir dārgums, tā ir jāsargā", "Par savlaicīgu un pieejamu veselību", pie Saeimas pulcējās vairāki simti mediķi un pacienti.
Latvijas Radio uzrunātie protesta dalībnieki stāstīja, ka piedalās piketā, jo cerība uz pārmaiņām joprojām ir:
- "Lai paustu viedokli, un pat ne tik daudz, man liekas, ko varbūt daudzi uzskata – par kaut kādiem atalgojumiem, bet tiešām par veselības aprūpes pieejamību gan sev, gan cilvēkiem apkārt, blakus. Nu jau pat vairs nav par to runa [atalgojumu], bet gan tiešām tādu tuvojošos krīzes situāciju."
- "Tāpēc, ka no šī ir atkarīga mūsu nākotne."
- "Burtiski pēc mēneša mēs būsim ārsti, un tā kā gribētos palikt Latvijā, būtu forši, ja būtu tāda iespēja, un alga būtu attiecīgi augstāka, nekā šobrīd maksā "Lidl" stundā pārdevējai."
- "Mums ir svarīgi atbalstīt jaunos ārstus, jo mūsu dēls un vedekla ir jaunie ārsti, un arī pašiem ir problēmas ar laikus nokļūšanu pie ārstiem."
- "Es vēlējos parādīt savu neapmierinātību ar to, ka katru reizi tiek solīti papildu līdzekļi medicīnas finansējumam kopumā, bet, kā mēs redzam, katru reizi kaut kas svarīgāks parādās."
- "Svarīgi bija atbalstīt savus kolēģus un Latvijas cilvēkus, lai viņiem būtu adekvāta veselības aprūpe un normāla veselība."
- "Man šķiet, ka mēs kā jaunie speciālisti esam procesā, un mēs jau esam tā nākotne, kas turēs to Latvijas medicīnu, un ne tikai ir svarīgi šeit būt priekš sevis, lai cīnītos par savām tiesībām, uz cieņu, cieņu no politiķiem, cieņu no pacientiem, no valsts, bet arī pacientu vārdā."
Protests noritēja mierīgi. Pie Saeimas ēkas bija norobežota vieta, kur visiem atnākušajiem cilvēkiem bija paredzēts sastāties, notiekošo uzraudzīja arī policijas pārstāvji.
Netālu no Saeimas ieejas bija izvietotas sveces un arī noliktas mediķu un pacientu organizācijas rakstītās vēstules, kuros pausts aicinājums meklēt risinājumus finansējuma palielināšanai veselības aprūpei.
Protesta dalībniekus uzrunāja dažādi pārstāvji, kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents Artūrs Šilovs, un citi.
Organizācijas iepriekš nosūtīja politiķiem atklāto vēstuli, kurā pauda, ka šī gada budžetā veselības aprūpes izdevumiem jāsasniedz 12% apmērs no valsts budžeta izdevumiem. Tas nozīmē, ka papildus būtu jāpiešķir 140 miljoni eiro.
Tāpat aicina nākamā gada budžetā nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu, kā arī mazināt pacientu līdzmaksājumus un rindas uz medicīnas pakalpojumiem.
Savukārt 2024. gada budžeta ietvaros nepieciešams nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 15% apmērā no valsts budžeta izdevumiem, kas savukārt nozīmē papildus apmēram 310 miljonus eiro.
Šie līdzekļi būtu jāiegulda sabiedrības veselības pamatnostādņu realizācijai, kā arī pacientu līdzmaksājumu un rindu uz medicīnas pakalpojumiem mazināšanā, norādīja organizācijas.
Atbalstu protesta akcijai izrādījušas arī lielākās medicīnas nozares organizācijas – Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.
Piketētājus uzrunāja veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģētā), kura pateicās visiem sanākušajiem un uzsvēra, ka sabiedrības veselība ir prioritāte.
"Noteikti darīsim visu, lai pacientiem būtu drošība un mediķi justos labi savā profesijā un ar gandarījumu nāktu uz darbu un ar gandarījumu nāktu no darba mājās, šādas vienkāršas cilvēciskās lietas, kuras mums pietrūkst," sacīja ministre.
"Latvijā cilvēkiem ir vērtība, ja tā nav, tāda valsts ir apdraudēta," uzsvēra ministre.
Meņģelsone ir pārliecināta, ka līdz 26.maijam vēl ir visas iespējas finansējumu atrast.
"Šie 140 miljoni, ar kuriem mēs nācām jau decembra beigās – tas nav nekas jauns, tas nav arī nekas neparasts. Mēs skaidri zinām, kam pienāktos šie 140 miljoni, tie ir bērnu zobārstniecībā – tie ir 96 tūkstoši bērni, kuriem šobrīd pietrūkst zobārstniecība, tie ir ambulatorie izmeklējumi, tie ir stacionāru tarifi un tie ir laboratoriskie izmeklējumi, un, protams, arī ģimenes ārstu stiprināšana," sacīja ministre.
Savukārt Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs ceturtdienas rītā sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka 140 miljoni eiro nepieciešami, lai nosegtu tikai pašas svarīgākās nozares pamatvajadzības, un "par to jau bija jālemj vakar".
Viņš gan atzina, ka politiķu retorika pēdējā laikā gan ir mainījusies – vēl februārī viņi teikuši, ka veselības aprūpes budžets ir pietiekami liels un viņi nesaprot, kāpēc prasa papildu finansējumu, bet tagad deputāti jau teikuši, ka saprot - situācija ir slikta.
Šilovs uzsvēra, ka jau no septembra jebkurš pacients var nonākt situācijā, ka valsts apmaksātie pakalpojumi vairs pieejami un ir tikai maksas medicīna, ja nebūs papildu atbalsta no valsts.
Viņš norādīja, ka jau tagad taupības nolūkā dažas slimnīcas samazina slodzes un atlaiž darbinieku.
"Ja runājām par prioritātēm, ne tikai medicīnas darbinieki brauks prom, arī pacienti brauks prom, lai saņemtu palīdzību," sacīja ārstu pārstāvis. "Politiķiem jāsaprot -nekad tā nav bijis, ka mediķu un pacientu organizācijas apvienojas. [..] Līdz kam jānoved, lai pacientiem jāiet lielās.." sacīja Šilovs.
Ja protesti nepanāks rezultātus, tie varētu turpināties arī jūnijā un rudenī, "mēs iesim soli pa solim, pragmatiski un konsekventi", LTV "Rīta panorāmai" solīja Šilovs.
Pēc protesta Šilovs uzsvēra, ka šis ir tikai viens no soļiem un ka "solījumi ir, bet šobrīd mēs sagaidām arī rīcību un konkrētus darbus".
To, ka situācija medicīnā ir kritiska, neslēpj Stradiņa slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir noturēt darbā mediķus.
Lai izrādītu atbalstu mediķiem, protestā piedalījās arī izglītības jomas pārstāvji. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka, tikai cīnoties kopā, var panākt vēlamo rezultātu. "Mēs redzam, ka sadzird politiķi un sākas tiešām reāla problēmu risināšana tikai tad, kad cilvēki pieceļas kājās un iet protestos. Vai tā ir jābūt šodienas Latvijā? Tam cilvēkam taču ir jābūt pirmajā vietā, bet mēs redzam, ka mēs ar šādām metodēm varam panākt, lai ir pieejama veselības aprūpe, lai ir pieejama izglītība," sacīja Vanaga.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielākā daļa paredzēta mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrīvar nākties slēgt plānveidapacientu pieņemšanu.
Valdošā koalīcija solījusi piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm.
