Trose no Daugavas izvilkta, pontoni atstāti upes malā. Dunavas pārceltuve slēgta ne tikai kā pakalpojums, bet fiziski vairs neeksistē arī kā transportlīdzeklis – tā ir izjaukta. Īpašnieks, palicis otrā krastā, nevēlas par savu mūža darbu runāt, jo ir skumji. Telefonsarunā gan uzsvēra, ka meklējis, kas rūpalu pārņemtu, taču neviens nav atsaucies. Pašam to vairs neļauj veselība. Un, protams, ir arī citi iemesli, tostarp pasažieru trūkums.
Dunavieši bijuši kūtri pārbrauktuves izmantotāji, to atzīst arī paši.
Vietējais iedzīvotājs Uldis atzina, ka pārceltuvei, viņaprāt, vairāk bijusi simboliska nozīme. "Jēkabpils tagad mums ir ērti sasniedzama – asfalts. Vienīgi tā, ka visu mūžu viņa [pārceltuve] te mums ir bijusi," sacīja Uldis.
Savukārt Sanda norādīja, ka pārceltuves pakalpojumus vietējie mēdza izmantot. "Piemēram, uz Aglonu lai aizbrauktu, cēlās pāri. Vai arī uz šejieni, lai atbrauktu uz kapu svētkiem," teica Sanda. Taujāta par tūristu ērtībām, Sanda norādīja, ka tūristu šeit esot maz, bet tie, kuri ir, var izmantot arī pārceltuvi Līvānos un tālāk ceļu mērot pa asfaltu.
Tepat aiz Dunavas no maija līdz novembrim darbojas Raiņa muzejs "Tadenava".
Muzeja vecākā speciāliste Agnese Timofejeva tikmēr pauda, ka muzeja apmeklētāji bieži izmantojuši Dunavas pārceltuvi un to kā vienu no iespējām nokļūšanai galamērķī apmeklētājiem ieteikuši arī muzeja darbinieki. Tā bijusi arī industriālā mantojuma objekts.
Pārceltuvi tās īpašnieki bija izveidojuši no pontoniem, kas agrāk bija paredzēti tanku pārcelšanai. Tā bija unikāla būve, kas darbojās ar motora palīdzību. Tomēr pārceltuve kā vieta, kur ar laivām vai plostiem šķērsot Daugavu, šeit izveidojusies krietni senāk.
Vien pērn šo vietu pašvaldība labiekārtoja. Uzstādīta laterna, uzbūvēta nojume, kur sagaidīt, kad pārceltuve piebrauks.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) norādīja, ka pašvaldība no savas puses izdarījusi visu, lai cilvēki varētu piekļūt pārceltuvei. "Tas ir bizness. Biznesā droši vien ir savas nianses, kas liecina, ka šis bizness vairs nav interesants," pieļāva Ragainis.
Tikmēr Līgatnē pārceltuvi pāri Gaujai uztur pašvaldība, tiesa, ar valsts iestādes palīdzību. Šogad arī šī pārceltuve ir slēgta, taču uz laiku.
Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir pārceltuves īpašnieks, šonedēļ uzsākusi tās remontēšanu. Savukārt pašvaldība apņēmusies nodrošināt pakalpojumu.
Gadā pārceltuves darbinieku algošana izmaksā 35 000 līdz 40 000 tūkstošus eiro, bet no biļetēm iekasē vidēji 25 tūkstošus eiro. Pašvaldībā uzsvēra, ka tas tiek darīts ne tūristu, bet vietējo iedzīvotāju dēļ.
Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne norādīja, ka tuvākais tilts atrodas tālu: "Ir cilvēki, kas dzīvo vienā pusē, bet darba vieta, skola vai bērnudārzs ir otrā. Un tad [darboties pārceltuvei] ir ļoti būtiski, jo tuvākais tilts mums ir padsmit kilometru attālumā."
Savukārt Dunavai tuvākais tilts atrodas 44 kilometru attālumā. Gan pašvaldība, gan vietējie cer, ka darbību neapturēs pārceltuve blakus pagastā. Tā šobrīd ir pēdējā Latvijā, kur ar mašīnu var pārcelties pāri Daugavai.
