ĪSUMĀ:
- Jūrmala noteica – nekustamā īpašuma atlaides var saņemt ES, EEZ un Šveices pilsoņi, kā arī Latvijas nepilsoņi.
- Senātā apstrīdēts nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins Jūrmalas iedzīvotājam – trešās valsts pilsonim.
- Senāta ieskatā Jūrmalas noteikumi diskriminē sūdzības iesniedzēju, bet Senāts vērsās ST.
- ST atzina – pilsonība ir viens no kritērijiem, uz kuru pamata diskriminācija ir aizliegta.
- ST: Tikai valsts kompetencē ir nodokļu ārpolitikas veidošana.
- Pašvaldību kompetence grupēt nodokļu maksātājus pēc pilsonības nonāktu pretrunā ar valsts kompetenci.
- ST nolēma, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmē ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam.
Jūrmalas saistošie noteikumi paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus var saņemt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices pilsoņi, kā arī Latvijas nepilsoņi.
Senātā nonāca sūdzība par šiem Jūrmalas saistošajiem noteikumiem, prasot atcelt administratīvo aktu, ar kuru personai aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, nepiemērojot atlaidi.
Pēc Senāta domām, šāda Jūrmalas domes norma diskriminējot pieteicēju uz pilsonības pamata. Skaidrības ieviešanai Senāts vērsās Satversmes tiesā.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt nodokļa atlaides, ja nodokļu maksātājus grupē pēc objektīviem kritērijiem. Tomēr šai grupēšanai jābūt efektīvai un atbildīgai, balstītai uz sociāliem kritērijiem vai arī jākalpo mērķim atbalstīt uzņēmējdarbību vai arī attīstīt un sakārtot teritoriju.
Paredzot atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām, ir jāņem vērā Latvijai saistošajās nodokļu konvencijās ietvertais diskriminācijas aizlieguma princips. Tāpat ir jāievēro arī Eiropas Savienības tiesību normas par vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, norādīja ST.
Satversmes tiesa atzina, ka pilsonība ir uzskatāma par vienu no kritērijiem, uz kuru pamata diskriminācija ir aizliegta.
Turklāt nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, kas maksā šo nodokli par Jūrmalā esošu nekustamo īpašumu un ir deklarējuši savu pamata dzīvesvietu Jūrmalā, neatkarīgi no pilsonības atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Taču apstrīdētā norma pret šādām personām paredz atšķirīgu attieksmi.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš uzsvēra, ka pašvaldības var izdot noteiktus tiesību aktus tikai likuma ietvaros. Pašvaldības nav kaut kas, kas ir atrauts no valsts, tāpēc pašvaldībām, pieņemot saistošos noteikumus, ir jāraugās uz likumiem un starptautiskajām saistībām.
"Attieksmei pret pastāvīgajiem iedzīvotājiem jābūt tādai pašai kā pret Eiropas Savienības pilsoņiem, arī attiecībā uz nodokļu priekšrocībām," skaidroja Laviņš.
Satversmes tiesa secināja, ka vienīgi valsts kompetencē ietilpst savas nodokļu ārpolitikas noteikšana attiecībā uz citām valstīm. Pašvaldību kompetence grupēt nodokļu maksātājus vēl pēc to valstspiederības nonāktu pretrunā ar valsts kompetenci.
Pēc sprieduma nolasīšanas tiesnesis Jānis Neimanis, kurš sagatavoja šo lietu, sacīja, ka būtībā pašvaldība bija pārdefinējusi nodokļu maksātāja jēdzienu.
Neimanis pauda, ka personas valstspiederība ir objektīvs kritērijs, tomēr pēc būtības un jēgas – ja katrai pašvaldībai būtu deleģētas tiesības klasificēt nodokļu maksātājus savādāk, nekā to darījis likumdevējs, tad izveidotos situācija, ka kādā pašvaldībā, piemēram, ir īpašāks nodokļu maksātāju režīms Ķīnas, ASV vai vēl citu valstu pilsoņiem.
Šāda situācija novestu pie tā, ka pašvaldību karte būtu ļoti fragmentēta, atkarībā no pašvaldību politiskās vadības. ST secināja, ka tas nav korekti un pašvaldības nedrīkst sašaurināt nodokļu maksātāju jēdzienu.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma izdota, pārkāpjot likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ietverto pilnvarojumu, jo nosaka tādu atsevišķu nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategoriju, kura neatbilst šajā likumā minētajam objektīvā grupējuma kritērijam.
Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst Satversmē ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam.
Šī lēmuma tiesiskās sekas pārsniedz konkrētās lietas ietvaru un attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem Jūrmalas pašvaldībā.
Neimanis atzina, ka problēma ar nodokļu maksātāju pārdefinēšanu nav jauna, bet šoreiz tā tieši skārusi Jūrmalu. Lietas izskatīšanas laikā arī atklājies, ka Tieslietu un Ārlietu ministrija jau vērsušas atbildīgās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību, ka šajā pašvaldībā, nosakot nodokļu atvieglojumu tiesīgās personas, vērojama pretruna ar likumu.
Tas notika 2018. gadā, taču ministrijas un valsts pārvalde vairāk neko nebija darījusi, tik nosūtījusi vēstuli Jūrmalas pašvaldībai. Tā izveidojusi darba grupu un viss. Pēc Neimaņa teiktā, bija vairākas personas, kuras tas skāra.
Lai aizsargātu visu to personu pamattiesības, kurām apstrīdētā norma ir piemērota un kuras sprieduma spēkā stāšanās dienā ir uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Šādu normu noteikusi tikai Jūrmala, taču vēl ir divas pašvaldības, kas noteikušas atšķirīgas nodokļu likmes, balstoties uz personu valsts piederību – Dienvidkurzemes pašvaldība un Smiltenes pašvaldība. Taču šajos gadījumos attiecībā uz nodokļu likmes noteikšanu valsts piederība bijusi blakus jautājums.
ST noteica to, ka attiecībā uz senākiem notikumiem šī norma nav atzīstama par spēkā neesošu, bet uz tiem, kas ir apstrīdējuši nodokļu maksājumu paziņojumus par šo gadu un pagājušo gadu, šim spriedumam gan ir ietekme. Tas attiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuru lietas jau atrodas tiesā vai pie domes priekšsēdētāja.
ST spriedumam nav atpakaļejoša spēka, jo tas skartu iedzīvotāju un pašvaldības intereses un ekonomisko stāvokli. Tiesnesis arī sacīja, ka bija grūti aplēst, kā un cik tas ietekmētu pašvaldības budžetu.
