Jauniegūtie vēsturiskie dati aprēķināti sadarbībā ar vēsturnieku un demogrāfu, Vidzemes Augstskolas pētnieku Dr.hist. Ilmāru Mežu.
Pirms Otrā pasaules kara strauji pieauga mūža ilgums
1924. gadā paredzamais mūža ilgums Latvijā bija 53,1 gads (sievietēm – 56,4, vīriešiem – 49,9).
Līdz Otrajam pasaules karam paredzamais mūža ilgums pieauga par septiņiem gadiem, un 1938. gadā dzimušajiem tas bija 60,1 gads (sievietēm – 62,9, vīriešiem – 57,1).
Karam sākoties, mūža ilgums strauji kritās un 1943. gadā pietuvojās 1924. gadā noteiktajam. Tāpat kā mūsdienās, sievietēm mūža ilgums bija garāks nekā vīriešiem – vidēji par 5,7 gadiem.
Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums (gados) 1924.–1943. gadā
Par 20 gadiem garāks mūžs 100 gadu laikā
Pēc Otrā pasaules kara mūža ilgums saruka, taču jau 1950. gados, pateicoties zinātnes sasniegumiem, tika strauji mazināta zīdaiņu mirstība un paredzamais mūža ilgums atkal pieauga, 1960. gadu sākumā sasniedzot vidēji 70 gadus.
Nākamos 30 gadus, par spīti tendencei citur pasaulē, mūža ilgums Latvijā stagnēja okupācijas politikas rezultātā, norādīja statistikas pārvalde.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūža ilgums kļuvis par sešiem gadiem garāks, 2023. gadā sasniedzot 75,5 gadus (sievietēm – 80,4, vīriešiem – 70,4).
2021. gadā Covid-19 pandēmija izraisīja paredzamā mūža ilguma krišanos par 2,5 gadiem, salīdzinot ar 2019. gadu.
Savukārt 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu mūža ilgums atkal pieauga – par 1,1 gadu.
100 gadu laikā (1924–2023) vidējais paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis par 22,4 gadiem – no 53,1 līdz 75,5. Sieviešu mūžs ir kļuvis par 24 gadiem garāks (no 56,4 līdz 80,4), vīriešu – par 20,5 gadiem (no 49,9 līdz 70,4). Pirmskara laikā (1924–1938) atšķirība starp mūža ilgumu vīriešiem un sievietēm (sievietes dzīvoja par vidēji 5,7 gadiem ilgāk) nebija tik izteikta kā mūsdienās. Pēdējā desmitgadē sievietes dzīvo par 9 līdz 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši.
Ilgākais paredzamais mūža ilgums 100 gadu vēsturē bija 2019. gadā – vidēji 75,6 gadi, arī vīriešiem – 70,8, savukārt sievietēm augstākais rādītājs bija 2023. gadā – 80,4 gadi (2019. gadā – 79,9).
Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums (gados) 1924.–2023. gadā
Dati nav pieejami par 1941.,1944.–1957. gadu, kā arī 1962.,1964. gadu dalījumā pa dzimumiem.
Pirms Otrā pasaules kara Latvijā mūža ilgums bija tuvs Eiropas vidējam
1924. gadā Eiropas valstīs jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums svārstījās no 46,3 Spānijā līdz 62,9 gadiem Nīderlandē. Latvijas (53,1 gadi) rādītājs bija zem Eiropas valstu vidējā (56,3 gadi), bet virs Itālijas, Somijas un Spānijas.
1938. gadā, kad Latvijas jaundzimušajiem bija garākais paredzamais mūžs aplūkotajā laika posmā (no 1924. gada līdz 1943. gadam) – 60,1 gads, Eiropas valstīs vidējais mūža garums bija 61,1 gads. Īsāks mūžs bija Francijā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā, bet ilgāks Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Islandē, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, Beļģijā līdzvērtīgs Latvijai – 60,1 gads.
Vīriešiem mūža ilgums viens no zemākajiem Eiropas Savienībā
2022. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs jaundzimušā vidējais paredzamais mūža ilgums bija 80,6 gadi (sievietēm – 83,3, vīriešiem – 79,9). Garākais mūžs bija Spānijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Itālijā – vidēji 83 gadi. Paredzamais mūžs zem 76 gadiem bija Lietuvā, Rumānijā, Latvijā un Bulgārijā.
Sievietēm garākais paredzamais mūža ilgums bija Spānijā, Luksemburgā, Francijā, Zviedrijā un Itālijā – vidēji 85 gadi (Latvijā – 79,4 gadi), īsākais mūža ilgums bija sievietēm Bulgārijā – 77,9 gadi.
Savukārt visgarākais mūžs vīriešiem 2022. gadā bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Itālijā – vidēji 81 gads. No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viszemākais – attiecīgi 69,4 gadi un 70,6 gadi.
