ĪSUMĀ:
- Ceturtdien uz pirmo sēdi sanāca "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija.
- Komisija grib gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem, tostarp noskaidrot projekta virzību un dažādu lēmumu motivāciju.
- Kā pirmos komisija iztaujāt lēmusi Valsts kontroli un Ģenerālprokuratūru.
- Deputāti ir vienisprātis, ka projektu nedrīkst apturēt.
- Premjere: No komisijas sagaidu objektivitāti un darbu sabiedrības interesēs.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiks vismaz sākotnēji ir tikai pusgads, bet to var pagarināt vēl par trīs mēnešiem. Politiskajā vidē ir cerība, ka šī izmeklēšanas komisija varētu veicināt gadsimta projekta "Rail Baltica" attīstību Latvijā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti vienojās, ka vispirms aicinās Valsts kontroles revidentus izklāstīt, ko par "Rail Baltica" projekta nedienām secinājuši nesenajā revīzijā. Savukārt Ģenerālprokuratūras pārstāvji stāstīs, kas jau ir noskaidrots ģenerālprokurora uzdevumā sāktajā pārbaudē par iespējamu pilnvaru pārsniegšanu projekta virzībā.
"Sekojam līdzi ziņām par to, ka projektā ir problēmas un, kā publiski izskanējis, ka valsts vārdā ir uzņemtas saistības par būvdarbiem, par ko nav lēmis Ministru kabinets un kas nav attiecīgi plānotas budžetā. Līdz ar to valstij ir problēmas atrast šos līdzekļus un šī pārbaude koncentrējas uz to, ka amatpersonas ir pārsniegušas savas pilnvaras," skaidroja prokurors Armīns Reinis.
Nākamā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde ar Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras pārstāvju piedalīšanos plānota nākamnedēļ, 19. jūlijā.
Ņemot vērā, ka ne visa Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras pārstāvju sniedzamā informācija ir publiska, šī sēde būs slēgta.
Izmeklēšanas komisijai daudz jautājumu
Plānojot izmeklēšanas komisijas turpmāko darbu, deputātiem ir vēl vairākas apņemšanās. Pirmkārt, pieprasīt pieeju visiem ar "Rail Baltica" projekta virzību saistītajiem dokumentiem,
liela daļa no kuriem ilgstoši nav bijusi pieejama arī Saeimas deputātiem, kuru vairumam ir piekļuve darbam ar valsts noslēpumu.
Izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") secinājis, ka Saeimas līmenī līdz šim "Rail Baltica" projekta uzraudzība bijusi nepietiekama.
"Mums joprojām nav zināms, vai un kad tiks apmaksāti jau sāktie "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa stacijas un tās ietvara būvdarbu rēķini. Mums ir ziņas no preses un no valdības, ka šie līdzekļi vēl jāmeklē. Vienlaikus, kā iespējams, ka soda ierēdņus, kuri pasūtījuši būvdarbus bez to apmaksai iedalītas naudas, un vienlaikus uzdod pasūtīt jau nākamos būvdarbus bez finansiāla seguma? Vai ir likumīgi tērēt naudu, kuras patiesībā nav?
Ja naudas nav, valdībai jāveic audits par to, ko varam atļauties, nevis skriet uz priekšu, vēl nezinot, kur būs šī dzelzceļa līnija," pauda Kulbergs.
"Tā kā mēs vētīsim šo jautājumu no paša sākuma, mums ir nepieciešama visa dokumentācija. Manuprāt, dokumenti nemelo. Tajos fiksēti to sagatavotāji un arī parakstītāji. Tad arī varam saprast, kādas personas mums ir jāaicina šeit, lai saprastu dažādu lēmumu motivāciju."
Deputāti izmeklēšanas komisijas darba turpinājumā plāno izjautāt gan esošo, gan bijušos premjerus, satiksmes ministrus, par "Rail Baltica" projekta virzību atbildīgo uzņēmumu "Eiropas dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un citu esošo un bijušo vadību.
Komisijai "Rail Baltica" projektā pieļauto kļūdu izmeklēšanai būs jāatbild uz 13 jautājumiem. Gan par amatpersonu atbildību, projekta kavējumiem un sadārdzinājumiem, gan finansējuma avotiem projekta īstenošanai, veicamo darbu apjomu, staciju skaitu un arī vilcieniem, ko izmantos "Rail Baltica" līnijā. Būtiskākie atbildamie jautājumi: kāpēc projekta virzībā pieļauta tāda vilcināšanās, ka pašlaik aizvien nav pilnas skaidrības par dzelzceļa līnijas maršrutu; kālab nav bijusi visaptveroša projekta procesu uzraudzība un atbildība ministrijās, valdībā, parlamentā; kā iespējamas nekoordinētas finansiālās saistības, kas šobrīd atspoguļojas arī problēmās segt Rīgas centrā notiekošos dzelzceļa trases būvdarbus.
Piekrītot šim plānam, deputātu domas dalījās, vai vispirms uz iztaujāšanu aicināt par projektu atbildīgo uzņēmumu "Eiropas dzelzceļa līnijas", "RB Rail" esošo un bijušo vadību vai politiski atbildīgos.
Lai gan atsevišķas daļas no sēdēm plānotas slēgtas, vairumā gadījumu komisijas darbs būs pieejams plašākai publikai.
Kulbergs pat sola izveidot īpašu mājaslapu, kurā katrs interesents varēs apskatīt plašāku informāciju par projekta ieviešanu.
Deputāti uzsver projekta būtiskumu
Vairums izmeklēšanas komisijas deputātu uzsvēra – nedrīkst runāt par projekta apturēšanu.
"[Dokumentos] redzēsim, kuros brīžos un kas mainījās saistībā ar projekta tvērumu un finansējums. Otrs – politisku un ierēdniecības personu atbildība par projekta nekvalitatīvo uzraudzību un trešais – kāds ir plāns un risinājumi projekta glābšanai, jo viss atduras finansējumā," par komisijas galvenajiem uzdevumiem izteicās deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"). Viņa norādīja, ka jautājumu spektrs sešiem mēnešiem ir ļoti plašs: "Tāpēc kaut kāda atlase ir jāveido un jāskatās, uz kuriem notikumiem laika grafikā mēs īpaši koncentrējamies."
Tikmēr deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka izprast projekta tālāko virzību liek ģeopolitiskā situācija: "Es uzskatu, ka ģeopolitiskā situācija, mūsu piederība Eiropai gan ekonomiski, gan militāri, prasa, lai mēs uzdodam jautājums, kad un kā tiks īstenots šis projekts, nevis, vai tas tiks īstenots. Protams, izvērtējot ekonomisko pamatotību."
Ceturtdienas komisijas sēdē, kas bija veltīta turpmākā darba organizēšanai, deputāti arī izteica bažas, ka aprunāšanās komisijas sēdēs varētu iestigt pārāk lielā detalizācijā, taču vienlaikus vairākums piekrita, ka nedrīkstētu apšaubīt to, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir būtiska, ņemot vērā gan pienesumu ekonomikā, gan arī militārajā mobilitātē.
Premjere: Līgumā jānosaka sadārdzinājuma griesti
Tikmēr premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka no komisijas sagaida objektivitāti un darbu sabiedrības, nevis kāda noteikta būvnieka interesēs.
Viņa atzīmēja, ka arī viņai par projektu ir radušies daudz jautājumu, savukārt uz Saeimas lielāku iesaisti projekta attīstībā pēc revīzijas bija aicinājusi arī Valsts kontrole.
"Es vērtēju jautājumus, kādi tiek uzdoti [komisijā]. Šajā projektā ir ļoti daudz dažādu interešu. Es esmu gatava strādāt sabiedrības interesēs. Arī būvnieki ir sabiedrība un viņu intereses ir svarīgas, tāpēc vienojāmies koalīcijā, ka
satiksmes ministram ir jāuzsāk sarunas ar būvniekiem par šo pēdējo sadārdzinājumu, meklējot iespējas tomēr noteikt līgumā sadārdzinājuma inflācijas griestus, kas būtu normāli,
jo mēs kā valsts nevaram atļauties apmaksāt bezlimita inflācijas sadārdzinājumus," norādīja Siliņa, uzsverot, ka valdība nav akceptējusi visas būvdarbu summas un arī to, kas šobrīd tiek būvēts.
"Strīds nav par līguma tiesiskumu, bet par to, vai pasūtītie darbi bijuši saskaņoti ar Ministru kabineta," norādīja premjere, vienlaikus norādot, ka darbi saskaņoti tikai ar Satiksmes ministriju, un ministrijas valsts sekretāre par nepietiekamu projekta uzraudzību saņēmusi disciplinārsodu.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
