Siliņa intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka pēc līdzšinējā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pazemināšanas amatā saistībā ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo avioreisu lietā ir pārdomājusi jautājumu, kurš nāks Citskovska vietā.
Premjere uzsvēra, ka nākamajam Valsts kancelejas direktoram jābūt spējīgam saprast, kā darbojas valsts pārvalde un tiek veidots valsts budžets. Viņa šim amatam uzrunājusi Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu, kurš "izteicis piekrišanu".
"Vēl jāsakārto visi normatīvi, bet viņam ir pieredze Tieslietu ministrijā, kur ir laba juridiskā bāze [..], bijusi laba pieredze tautsaimniecības sektorā Zemkopības ministrijā, tātad viņš saprot biznesa pusi.
Un mans mērķis ir veidot valsts pārvaldi, orientētu uz mērķu sasniegšanu, tautsaimniecību, nevis veidot dokumentus, kas atbilst kritērijiem, bet labi zinām, ka nevaram tos piepildīt," pamatoja Siliņa.
Premjere uzsvēra, ka jaunā Valsts kancelejas direktora uzdevums būs mazināt birokrātiju, centralizēt un digitalizēt grāmatvedības funkcijas valsts pārvaldē. Tāpat jāpārskata, kas notiek ar ilgstoši neaizpildītajām štata vietām, lai gan realitātē atbildīgos amatos pietrūkst cilvēku.
Kronberga prioritāte – efektīvāka valsts pārvalde
Kronbergs aģentūrai LETA apliecināja, ka pēc sarunas ar premjeri piekritis kandidēt uz Valsts kancelejas vadītāja amatu, jo atzīst, ka iestādei ātri nepieciešams atrast jaunu vadītāju. Tāpat Kronbergam un premjerei sakrītot redzējums par Valsts kancelejas prioritātēm.
Kronbergs atzina, ka,
sākot darbu valsts pārvaldē, viņš vienmēr vēlējies būt elastīgs demokrāts ar kompromisa pieeju un vienmēr aicinājis izprast, kāpēc valsts pārvalde netiek pietiekami cienīta.
Minētais nozīmē, ka nepieciešamas ieklausīties sabiedrības domās, lai saprastu, kādam mērķim publiskais sektors kalpo, norādīja Kronbergs un atgādināja, ka publiskais sektors sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp biznesa sektoram.
Kronbergam esot paveicies, ka viņš ieņēmis ZM valsts sekretāra amatu, jo šis plašais resors licis sajust, ka jebkurš lēmums iespaido visu ķēdes posmu līdz konkrētai darbavietai un procesam valstī.
Kronberga prioritātes būs panākt, lai valsts pārvalde strādā efektīvāk, plašāk izmanto digitālos procesus un sniedz pakalpojumus atbilstošā kvalitātē.
Kronbergs gan nenoliedza, ka Valsts kancelejas reputācija pēdējā laikā ir grauta, tāpēc tās darbinieki ir "jāpieceļ kājās un jāuzmundrina."
Amatpersona nenoliedza, ka jauns izaicinājums būs Krīzes vadības centra darbība, kas risinās civilās aizsardzības jautājumus. Bieži vien valsts pārvaldei tiek pārmesta sadrumstalotība, bet ar centra darbību Valsts kancelejai būšot doti "lielāki muskuļi".
Plašāku ieskaitu par pirmajiem darbiem Kronbergs solīja sniegt pēc apstiprināšanas amatā. Kronbergs arī plānojot pabeigt uzsāktos darbus Zemkopības ministrijā, tāpēc
viņš jaunos pienākumus varētu uzņemties ne ātrāk kā augusta vidū. Par viņu vēl jālemj valdībai.
Amatpersona arī atklāja, ka jau 2017.gadā toreizējais premjers Māris Kučinskis viņu uzrunājis ieņemt Valsts kancelejas direktora amatu, taču viņš toreiz atteicies, jo viņam bija idejas un plāni darboties tieslietu jomā.
Kronbergs mācījies Liepājas E. Melngaiļa mūzikas koledžā, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis bakalaura grādu. Tāpat viņam ir biznesa augstskolā "Turība" iegūts profesionālais bakalaura grāds tiesību zinātnēs.
Karjeru Kronbergs sācis uzņēmējdarbībā, bet kopš 2007. gada strādā valsts pārvaldē – bijis Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors un valsts sekretārs, Latvijas Tiesnešu mācību centra padomes loceklis, kā arī "Rīgas siltuma" padomes loceklis. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amatā viņš ir no 2022. gada 3. janvāra.
KONTEKSTS:
Valdība 9. jūlijā slēgtā sēdē nolēma pazemināt amatā Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo avioreisu lietā. Par to pēc valdības sēdes paziņoja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Citskovskim piedāvāts Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats.
Tikmēr Citskovskis paziņoja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.
