Vienā no Kurzemē esošā militārā poligona "Mežaine" vietām rit lauka kaujas iemaņu apmācība, katrs no dalībniekiem noteiktos uzdevumus iziet individuāli, rādot savas prasmes pārvietošanās veidos, aizsegu izmantošanā, pozīciju maiņā uzbrūkot. Katra darbība tiek vērota un vērtēta.
Uzdevumu ir pabeidzis Mihails Martiņuks no Liepājas Valsts tehnikuma. "Fiziska slodze ir, bet, kad tu sāc domāt, kas jādara, paliek vieglāk, un, protams, drošība jāievēro. Ļoti patīk, tāpēc ka var iegūt daudz zināšanu, kuras ir nepieciešams jebkuram cilvēkam, kā es uzskatu, gadījumā, ja notiek kaut kāda trauksme mūsu valstī. VAM ir ļoti noderīga," viņš atzīst.
Šogad šī ir pirmā nometne, uz kuru aicināti tie jaunieši, kuri skolās apgūst valsts aizsardzības mācību. Pavisam te ir ap 50 dalībnieku ne tikai no Kurzemes, bet arī Rīgas, Zemgales un Latgales. Nometne rit 23 dienas un noslēgsies 20. jūlijā. Šai laikā jaunieši papildinās arī savas ierindas, ieroču apmācības, šaušanas, maskēšanās, patvēruma ierīkošanas, pirmās palīdzības un orientēšanās prasmes.
"Plānoju, iespējams, kaut kad nākotnē saistīt savu dzīvi un profesiju ar militāro lietu. Man vienkārši tas liekas interesanti, kaut kas jauns. Es pirmo reizi piedalos šāda veida nometnēs. Pašlaik man viss patīk, ļoti interesanti, ir orientēšanās, pirmā palīdzība bija ļoti noderīga," stāsta nometnes dalībniece no Ventspils 4. vidusskolas Evelīna Endzele.
Savukārt Patrīcija Rone no Jūrmalas Pumpuru vidusskolas pauž, ka šādas zināšanas, kā palīdzēt un kā rīkoties krīzes situācijā, ir vajadzīgas katram.
"Šeit jaunieši nometnē apgūst praksē, ko teorētiski mācījušies visu gadu. Šeit viņi piedalās brīvprātīgi. Tā nav piespiedu, tā ir interešu izglītība. Viņiem šeit, piemēram, ir vienīgā iespēja, jo valsts mācībā šaušanas nodarbības ir teorētiski vadītas un bijusi šaušana ar pneimatiskiem ieročiem.
Bet šeit, nometnē, viņiem ir iespēja izšaut ar īstiem ieročiem, ar mazkalibra ieročiem un ar G36 ieročiem, tādiem pašiem, kādus izmanto mūsu bruņotie spēki,"
stāsta nometnes vadītājs, Jaunsardzes centra 1. novada pārvaldes vadītājs Artis Guzlēns.
Līdz šim skolas brīvprātīgi varēja izvēlēties, vai nodrošināt valsts aizsardzības mācības apguvi vai ne. Šādu iespēju pakāpeniski izmantoja ap 80%. No šī gada 1. septembra vidējās izglītības programmā tā ir iekļauta obligāti. Šis mācību priekšmets būs viens no Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursiem, kura apgūšanai divos gados paredzētas 112 mācību stundas.
