Iedzīvotāji prezidentam sūdzējās par pārlieku lielo birokrātiju, nodokļu slogu un jauniešu aizplūšanu no Latvijas, bet sarunas noslēgumā pauda cerību, ka viņš panāks vēlamās pārmaiņas, un vairākkārt veltīja viņam skaļus aplausus.
Rinkēvičs gan uzsvēra, ka prezidents valstī nevar uzņemties visu varu, un viņu darot bažīgu iedzīvotājos jūtamās lielās gaidas un cerības par jaunā prezidenta spējām.
Tas, viņaprāt, arī norāda, ka starp valdību un sabiedrību ir liela plaisa.
"Baidos, ka tā ir daļa no plaisas, un baidos, ka cilvēkiem tiešām likās, ka tagad beidzot dos tos norādījumus un viss notiks. Aktualizēs, runās noteikti, darīs visu, ko var, tas prezidents, bet sagaidīt, ka viss ar vienu paziņojumu, interviju, norādījumu mainīsies, nevar.
Tas ir mūsu visu kopējais darbs, un tāpēc es tiešām ļoti bažīgi skatos uz šo varbūt ļoti pozitīvo gaidu vilni. Strādāsim kopā, darīšu visu, ko varu, bet
negaidiet, ka ieradies jauns Laimes lācis, kas visu laimi atnesīs. Tāds nu es diemžēl neesmu. Neizskatos un neesmu," sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču Valsts prezidenta amatam izvirzīja viņa partija "Jaunā Vienotība" pēc tam, kad Levits nolēma nekandidēt uz otro četru gadu pilnvaru termiņu. Rinkēvičs par Valsts prezidentu ievēlēts 31. maijā, par viņu trešajā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, un viņš amatā ievēlēts ar divu opozīcijas partiju – "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības – balsīm, ar kurām tagad premjers sāks konsultācijas par jaunas valdības izveidošanu.
Rinkēvičs pēc ievēlēšanas izstājās no "Jaunās Vienotības" un apņēmās būt politiski neitrāls. Viņš atzina, ka prezidentūras laikā centīsies saliedēt Latvijas sabiedrību ap pamatprincipiem – valsts valodu, attieksmi pret Krievijas agresiju un Latviju kā drošu valsti, kas ir daļa no NATO un Eiropas Savienības un kuru mēs veidojam kopā neatkarīgi no dzimtās valodas. Tāpat Rinkēvičs gribētu maksimāli ieklausīties un mēģināt saprast, ko prezidents varētu darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, vairāk uzmanības pievērst demogrāfijai un digitalizācijai.
Viņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pozitīvi vērtēja kopumā 47,6% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 39,9% iedzīvotāju, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma no 7. līdz 11. jūnijam veiktā SKDS aptauja.
