Laikā, kad Eiropa piedzīvo lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara, aizvien polarizētāks kļūst sabiedrības noskaņojums arī Latvijā. Kamēr daudzi ziņas par gaidāmo bēgļu uzņemšanu uztver skeptiski, netrūkst arī cilvēku gatavi palīdzēt tiem, kuri spiesti bēgt. Sekojot līdzīgām iniciatīvām citviet Eiropā, arī Latvijā domubiedrus pulcē strauji augoša atbalsta grupa sociālajā tīklā "Facebook", kas "iekustinājusi" arī valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību atbalsta koordinēšanai.
- Pussimts skaudru dzīvesstāstu
- Palīdzēt un parādīt viesmīlību
- Vēlme palīdzēt ir, bet pagaidām stihiska
- Gatavi ziedot, kļūt par "krustvecāku" vai pat uzņemt bēgļus pie sevis
- Aktivizējas arī labdarības un kristīgās organizācijas
- Palīdzēt var ar drēbēm, ziedojumiem, arī uzņemšanu
- Infografika: Pašreizējās iespējas palīdzēt
Pie "Mucenieku" patvēruma meklētāju izmitināšanas centra saulītē uz soliņa sēž divas sievietes, līdzās spēlējas bērni ogļu melniem matiem. Talija ir no Kurdistānas reģiona Irākā. Angliski viņa zina vien dažus vārdus – Kurdistānā slikti, terorisms. Divi bērni palikuši Irākā, divi – Latvijā.
Skaudrs dzīvesstāsts ir katram no apmēram pussimta cilvēku, kas "Muceniekos" gaida lēmumu par bēgļa statusu. Vairums no Ukrainas, Sīrijas, Afganistānas. Angliski vai krieviski runā vien retais. Pēdējā laikā žurnālisti pie viņiem ierodas teju ik pārdienas.
23 gadus vecais Muhameds ir no Sīrijas. Trīs gadus augstskolā Krievijā mācījies programmēšanu, bet, karam dzimtenē vēršoties plašumā, vecāki vairs nav varējuši atbalstīt. Latvijā ieradies pirms trim mēnešiem. Kājām, cauri mežam.
Jautāts, kāda palīdzība pašlaik visvairāk būtu vajadzīga, Muhameds nekavējoties atbild – ātrāk saņemt bēgļa statusu:
"Galvenais būtu dabūt šo dokumentu, lai varu strādāt. Zinu, ka jūsu valsts ir nabadzīga un nevar dot mums daudz naudas, tāpēc gribu to nopelnīt pats. Un vairāk kontaktēties ar vietējiem. Jo pašlaik redzu, ka cilvēki nepazīst bēgļus un baidās no viņiem. Bet man gribas, lai viņi zinātu, ka mēs esam tādi paši cilvēki kā viņi. Tikai ar mazliet tumšāku ādas krāsu."
Muhameds priecātos, ja kāds vietējais gribētu pavadīt ar viņu laiku, parādīt Rīgu un iepazīstināt ar vietējo dzīvi: "Būtu jauki, ja kāds varētu parādīt, kur kas Rīgā atrodas. Gribēju aiziet uz lūgšanu namu, bet nepazīstu nevienu, kurš mani varētu tur aizvest."
Palīdzēt un parādīt viesmīlību
Tikmēr biedrības "Patvērums "Drošā māja"" nelielajā mācību telpā Rīgas centrā sanākuši ap 20 cilvēku, kas izrādījuši vēlēšanos palīdzēt bēgļiem. Viņi ir neliela daļa no apmēram 800 cilvēkiem, kas pievienojušies nesen izveidotai "Facebook" grupai "Gribu palīdzēt bēgļiem". Šī ir pirmā tikšanās, un pilnīgi skaidrs, kā rīkoties, vēl nav ne potenciālajiem brīvprātīgajiem, ne biedrībai "Patvērums "Drošā māja"", kas ar bēgļiem strādā jau astoto gadu un pagaidām kļuvusi par neoficiālu brīvprātīgo koordinatoru.
"Pagājušonedēļ pieņēmu lēmumu sazināties ar biedrību, lai izrādītu vēlmi kļūt par mentoru vai "krustvecāku" un sniegt atbalstu vai nu vienai personai, vai kādai ģimenei, kas ir ieradušies Latvijā tieši kā bēgļi," stāsta Lelde Beņķe. Viņa ikdienā strādā tūrisma jomā un uz semināru atnākusi, lai labāk saprastu situāciju bēgļu jautājumā, jo ziņas medijos nereti ir pretrunīgas.
Lelde dzimusi Otrā pasaules kara bēgļu ģimenē Austrālijā, un palīdzēt mudinājusi tieši vēlme pretoties neiecietībai sev apkārt: "Es vienkārši nespēju sevi ar tādu negativitāti asociēt."
Līdzīgas pārdomas ir arī Zaigai Lasmanei, kuras darbs ikdienā saistīts ar bērniem. Jaunā sieviete uzskata - lai kas būtu patvēruma lūdzēji, viņi arī ir tikai cilvēki: "Arī skatoties to piketu, kas bija, man vienkārši ir žēl, kādā sabiedrībā viņi nonāks un cik ļoti mēs neesam gatavi panākt pretī otram cilvēkam. (..) Es esmu gatava palīdzēt tīri praktiski, gan veltīt laiku tiem, kas nonāks Latvijā, kaut vai aiziet uz muzeju ar kādu kopā. Parādīt viesmīlību."
Vēlme palīdzēt ir, bet pagaidām stihiska
Pārsteidzoši daudz zvanu ar līdzīgiem piedāvājumiem pēdējās nedēļās saņem gan labdarības organizācijas, gan valsts iestādes, taču vēlme palīdzēt pagaidām ir stihiska un maz organizēta, jo Latvijai šādas pieredzes ir maz. Tādēļ brīvprātīgo atbalsta sistēma būtu jāsakārto pēc iespējas ātri – to semināra dalībniekiem uzsvēra iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma.
"Tikko tika ziņots par šo bēgļu uzņemšanu, mums uz ministriju nāca zvani no uzņēmējiem, no cilvēkiem. Man ir ļoti svarīgi šo katru jūsu vēlmi palīdzēt nepalaist garām. Kanālu, kur cilvēki zvanīja, bija ļoti daudz – zvanīja man, sabiedriskajām attiecībām, starptautiskajam departamentam, Labklājības ministrijai, integrācijas nodaļai… Bija viens brīdis, kad mēs katrs kaut ko uz lapiņām pierakstījām, bet pa vidu kaut kas varbūt būs pazudis.
Iedomājieties – jūs nākat ar palīdzību, piedāvājat darbavietas, bet vienkārši tāpēc, ka valsts institūciju vidū vēl notiek diskusija, kā un ko labāk palīdzēt, mēs varam kaut ko pazaudēt," atzīst Holma.
Kamēr ministriju darba grupa turpinās strādāt vēl līdz novembrim, jau notiek pirmie mēģinājumi sistematizēt cilvēku vēlmi palīdzēt. Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane min piemērus, kāds atbalsts noderētu tiem, kas jau ieguvuši bēgļa statusu un dzīvo Latvijā: "Šobrīd ziņas par to, ka kādam būtu kādas "ekstra" vajadzības, ir divas. Pirmkārt, latviešu valodas mācīšana. Patiešām šobrīd ir divi sīriešu pāri, kas labprāt mācītos latviešu valodu šeit uz vietas. Viņi ir stājušies Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē, bet tur šobrīd latviešu valoda netiek piedāvāta. Viens no viņiem pašlaik mēģina apgūt valodu pašmācības ceļā, tā kā cilvēki ir ārkārtīgi motivēti. (..) Vēl mums ir viens afgāņu students, kuram ir vajadzīgs atbalsts matemātikas apguvē. Viņš pašlaik ir iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē. Latvijā viņš ienāca kā nepavadīts bērns, viņam nav vecāku." Ja kāds vēlas palīdzēt bēgļiem mācīties, var sazināties ar biedrību "Patvērums "Drošā māja"".
Taču Zalcmane atgādina - tā ir arī atbildība. Bēgļi ar šo atbalstu rēķināsies. Tādēļ biedrība arī konsultē, ko nozīmē brīvprātīgā darbs ikdienā.
"Ir pašam cilvēkam jāsaprot – jā, varbūt es tikai ziedošu naudu," saka Zalcmane. Viņa gan atzīst – pašlaik līdz galam nav skaidrs, kur naudu varētu ziedot. "Šobrīd tikai veidojas šī atbalsta sistēma, brīvprātīgo sistēma un izpratne, ko es kā brīvprātīgais varētu darīt."
Atsaucība - pārsteidzoši liela
Uzņēmuma "Brain Games" īpašnieks Egils Grasmanis rāda pārdesmit maisu ar ziemas drēbēm, skolas un virtuves piederumiem, ko uz prāta spēļu veikalu "Ludo" Rīgas centrā atnesuši brīvprātīgie. Grasmanis pirms nedēļas ar domubiedriem izveidoja "Facebook" atbalsta grupu, redzot ziņu, ka Islandē līdzīgā veidā nesen 10 tūkstoši cilvēku pauduši gatavu sniegt pajumti bēgļiem.
Par atsaucību Latvijas gadījumā viņš ir patīkami pārsteigts – ik dienu grupai pievienojas ap simt jaunu dalībnieku: "Liels prieks, ka šī grupa ir izveidojusies par savā ziņā diezgan kvalitatīvu mediju. Tur principā nav negatīvisma, tur ir salasījušies cilvēki, kas grib palīdzēt. Man liekas, ka tas ir ļoti liels spēks."
Improvizētā "Facebook" grupas aptaujā visvairāk cilvēku pauduši vēlmi ziedot bēgļiem mantas, kļūt par "krustvecāku" (piemēram, palīdzēt atrast darbu vai aiziet vakariņās), organizēt kādu kopīgu pasākumu vai ziedot naudu. Desmit cilvēku pauduši gatavību uzņemt bēgļus savās mājās.
Bet tos, kas iestājas pret bēgļiem, Grasmanis nenosoda: "Tur nevienu nevar vainot. Mūsu sabiedrība diemžēl ir dzīvojusi citā režīmā, esam bijuši ļoti noslēgti no visa. Mums ir ļoti lielas bailes no visa, kas ir nezināms. Un, protams, lai sabiedrība mainītos un kļūtu atvērtāka, ir jāpaiet laikam."
Aktivizējas arī labdarības un kristīgās organizācijas
Līdzīgi kā "Ludo" spēļu veikalā, mantiskus ziedojumus tieši "Mucenieku" patvēruma meklētājiem jau divas nedēļas pieņem arī kristīgā labdarības organizācija "Caritas Latvija". "Atsaucība, paldies Dievam, ir bijusi laba. Nu jau saziedotas 12 somas (..), arī apavi un mantas. Kaut kā tā informācija izplatās, un cilvēki ir atsaucīgi," stāsta organizācijas vadītāja Egita Volinska.
Viņa redz, ka arī turpmāk "Caritas Latvija", līdzīgi kā "Caritas" dalīborganizācijas citās valstīs, varētu kļūt par starpposmu brīvprātīgās palīdzības izdalē bēgļiem. Kā tieši tas notiks, vēl rit sarunas ar "ziedot.lv" un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.
"Mēs varam palīdzēt tieši saņemt pirmās nepieciešamākās lietas, mēs nevaram atrisināt pamatproblēmu, kāpēc viņiem ir jābēg. (..) Bet mums kā kristiešiem vienkārši ir jāpasniedz palīdzīga roka svešiniekiem."
Labdarības organizācija "ziedot.lv" jau līdz šim finansiāli atbalstījusi Latvijā dzīvojošus bēgļus un patvēruma meklētājus no Sīrijas, Afganistānas, Ukrainas un citām valstīm, kas vērsušies pēc palīdzības. Kādai ģimenei sponsorētas autiņbiksītes, citam apmaksāta operācija.
Arī "ziedot.lv" pēdējā laikā izjūt lielāku cilvēku vēlmi palīdzēt tieši bēgļiem. "Mēs esam saskārušies, ka cilvēki zvana un pat grib kādu ģimeni uzņemt. Grib arī naudu ziedot, kas, protams, ir vieglāk. Bet esam arī saskārušies ar cilvēkiem, kas saka – nē, nekādā gadījumā," stāsta organizācijas vadītāja Rūta Dimanta.
Taču Dimanta aicina apzināties, ka bēgļu krīze ir realitāte un mūri sev apkārt neuzcelsim: "Tas, kas mums jāsaprot - mēs esam maza kultūra pasaulē.
Ja tādiem vāciešiem neko neizdarīs liels citas reliģijas un rases pieplūdums, tad mūs tas varētu apdraudēt. Tāpēc ir jārīkojas ļoti gudri – jāsaprot, kā ar šiem cilvēkiem draudzēties, kā viņus iesaistīt un nosacīti "pārvilkt" mūsu pusē."
Bēgļu atbalsta ķēdītē "ziedot.lv" varētu būt tieši naudas ziedojumu apkopotāja. ""Ziedot.lv" nav liela organizācija, mēs esam septiņi cilvēki un nevaram sniegt tiešu palīdzību bēgļiem. Bet mēs varam organizēt tos cilvēkus, kuri grib ziedot. Mēs varam viņiem piedāvāt šo ērto ziedošanas ceļu un uzraudzīt, lai tā nauda tiešām aizietu tiešai palīdzībai. Tas ir ļoti svarīgi," saka Dimanta.
Palīdzēt var ar drēbēm, ziedojumiem, arī uzņemšanu
Savukārt no mantām patvēruma meklētājiem visvairāk noderētu ziemas drēbes, apavi, kādas spēles vai sporta piederumi, ko vēlams nogādāt organizēti, nevis katram individuāli. Ar pārtikas ziedošanu ir sarežģītāk derīguma termiņu un apjomu dēļ.
"Mēs kā PMLP diemžēl nevaram kontrolēt to, kas tiek atnests. Tāpēc no savas puses varētu piedāvāt tikai nodot informāciju, ka, piemēram, ir ieradies transports, kas vēlētos palīdzēt patvēruma meklētājiem ar pārtiku. Un tie, kuri vēlētos šīs pakas saņemt, var iet un to darīt," atzīst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Santa Jonāte.
Bet tie, kas vēlas jau šobrīd palīdzēt bēgļu krīzes smagāk skartajiem reģioniem citviet Eiropā, var ziedot naudu Sarkanajam Krustam. "Viens no veidiem, kā palīdzēt un piedalīties Eiropā notiekošās krīzes risināšanā, ir caur Sarkanā Krusta organizāciju. Bet, protams, tās nebūs drēbes vai pārtika, ko mēs sūtīsim uz Austriju vai Itāliju. Tie drīzāk ir ziedoti līdzekļi, ko var izdarīt caur kontu, kas atrodams mūsu mājaslapā. Tur jāatzīmē, ka tas ir domāts šīs migrācijas krīzes risināšanai," stāsta organizācijas ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Savukārt tos, kuri vēlas spert lielāku soli un uzņemt kādu bēgli pie sevis mājās vai kļūt par tā saucamo "krustvecāku", Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina atstāt savus kontaktus un piedāvāto palīdzību Sabiedrisko attiecību nodaļā, ko varētu apkopot datubāzē un nodot interesentiem.
Pašreizējās iespējas palīdzēt bēgļiem un patvēruma meklētājiem:
Mājaslapa ar jautājumiem un atbildēm par to, kā palīdzēt bēgļiem.
Tiešā saite, kur var ziedot naudu UNHCR ar bankas karti vai PayPal.
|
Dalīties ar idejām un satikt domubiedrus – "Facebook" grupa "Gribu palīdzēt bēgļiem". |
 |
 |
|
Ziedot ziemas drēbes, apavus, sporta piederumus, galda spēles utt. patvēruma meklētājiem "Muceniekos" – "Caritas Latvija", prāta spēļu veikals "Ludo". |
|
NB! Par vajadzībām iepriekš ieteicams sazināties ar "Mucenieku" administrāciju vai PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļu. |
|
Ziedot naudu patvēruma meklētājiem Latvijā – "ziedot.lv" (pašlaik nav atsevišķa konta, bet var ziedot, piemēram, trūcīgiem mazuļiem). |
 |
 |
|
Uzzināt vairāk par brīvprātīgā iespējām vai palīdzību bēgļiem, kam jau ir piešķirts statuss – biedrība "Patvērums "Drošā māja"". |
|
Ja gribas par bēgļa "krustvecāku" vai uzņemt kādu savā ģimenē – atstāt kontaktus PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļā. |
 |
 |
|
Ziedot naudu bēgļu krīzes skartajiem rajoniem citviet Eiropā – "Sarkanais krusts". |
