Trīs darbinieki Rēzeknē
Rēzekne šobrīd ir vienīgā valstspilsēta, kurā nav savas pašvaldības policijas. Pilsētas dome pirms deviņiem gadiem pieņēma lēmumu likvidēt pašvaldības policiju, to pamatojot ar tās neefektīvu darbu. Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs (domē ievēlēts no partijas "Saskaņa") atklāja, ka toreiz darbu zaudēja vairāk nekā 20 cilvēki: "Sūdzību bija daudz. Režīms bija 24/7, provizoriskais budžets bija pāri 200 000 latu izteiksmē, bet tas bija pirms deviņiem gadiem."
Ņemot vērā jauno Pašvaldību likumā iekļauto obligāto prasību no nākamā gada 1. janvāra visām pašvaldībām izveidot pašvaldības policiju, 21. septembrī Rēzeknes valstspilsētas dome plāno izskatīt jautājumu par pašvaldības policijas izveidi pilsētā: "Tiklīdz mēs apstiprināsim nolikumu, tiks izsludināts arī konkurss uz pašvaldība policijas vadītāja [amatu]," sacīja Stecs, piebilstot, ka pašlaik viņu plāns ir Rēzeknes pilsētā izveidot pašvaldības policiju trīs cilvēku sastāvā. "Respektīvi tas ir priekšnieks, vecākais inspektors un inspektors."
Iekšlietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas paredz – pašvaldības policijā būtu jābūt vismaz 16 speciālistiem un darbs jāorganizē diennakts režīmā.
"Tas ir tikai ieteikums. Mūsu gadījumā tā nebūs. Jūs saprotat, ka trīs cilvēki nevar nosegt darba režīmu 24/7. Tas būs no 8.00 līdz 17.00. Mēs skatīsimies darba gaitā. Ja būs vajadzīgs kaut kāds papildu personāls, tad droši vien arī to ņemsim vērā un paplašināsim mūsu pašvaldības policijas sastāvu," sacīja Stecs.
Rēzeknes pašvaldības policijai plānotais budžets nākamajam gadam ir 83,5 tūkstoši eiro. "Tas ir, protams, atalgojums, dienesta telpu remonts un tehniskie līdzekļi, tai skaitā tērpi, videokameras, megafoni un tā tālāk," izmaksu sadali precizēja domes pārstāvis. Papildu finansējums būs vajadzīgs speciālajam transportlīdzeklim. "Aptuvenās izmaksas par transportlīdzekli ir 40 000 eiro. Viena vienība, jo tas ir speciālais transports," piebilda Stecs.
Pašvaldība veikusi arī aprēķinus, cik liels finansējums būtu nepieciešams, ja pašvaldības policiju veidotu lielākā sastāvā: "Līdz pat pusmiljonam, ja tiks iesaistīti 19 cilvēki pašvaldības policijā." Pašreiz Rēzeknes pašvaldība to nevar atļauties. "Protams, būtu vēlams, ka katrai papildus funkcijai sekotu arī nauda, it īpaši [ņemot vērā] fiskālo situāciju, kas šobrīd Rēzeknē ir. Bet ir tā, kā ir. Likuma norma ir jāpilda, un to mēs arī plānojam darīt," norādīja Stecs.
Cik daudz no visiem likumā paredzētajiem pašvaldības policijas pienākumiem būs spējīga veikt Rēzeknes pašvaldības policija trīs cilvēku sastāvā, viņš nemācēja pateikt: "Protams, ar to cilvēku sastāvu uzreiz visu pārņemt savā paspārnē mēs diez vai varēsim."
Bija laiks sagatavoties
Kopumā pašvaldību gatavību pildīt likumā noteiktās prasības par pašvaldību policiju izveidi un darbību Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Imants Zaķis vērtē kā diezgan labu, lai gan vienlaikus viņš atzina, ka problēmas pastāv, īpaši ar personāla nokomplektēšanu: "Vadlīnijas ir tiesību aktos un praktiskajā pieredzē balstītu secinājumu vēlamais pašvaldības policijas modelis. Tas nenozīmē, ka obligāti ir jābūt 16 [darbiniekiem]. Darbinieku skaitu izvēlas pašvaldība, vadoties no vajadzībām, kādas ir, un kādi ir pieejamie resursi sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, bet vēlamais modelis ir, lai pašvaldības policija spētu nodrošināt darbu 24/7 režīmā."
Jautāts par valsts atbalsta iespējām, Zaķis skaidroja, ka kopš likuma pieņemšanas pašvaldībām bijis vairāk nekā gads laika sagatavoties: "Tā kā tā ir pašvaldības autonomā funkcija, autonomā funkcija ir jāfinansē no pašvaldības līdzekļiem."
Šādam formulējuma gan iebilst Latvijas Pašvaldību savienība. Tās padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere norādīja, ka līdz šim pašvaldības policijas izveide bija brīvprātīga: "Ja šis ir jauns, obligāts funkcijas izpildes veids, tad ir norma Pašvaldību likumā par finansējumu. Ja mēs pārliekam svaru kausus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā praktiski pilnībā uz pašvaldībām, šim valsts atbalsta mehānismam bija jāseko."
Reitere piekrita, ka šobrīd Iekšlietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai daudzas pašvaldības īstenot nespēs: "Šobrīd, ņemot vērā esošo situāciju, ka finansējums vispār netiek paredzēts, tad mēs esam uzsvēruši vadlīniju ieteikuma raksturu un uzsvēruši to, ka ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu valsts atbalstu vadlīniju ieviešanā."
Pašlaik Latgalē pašvaldības policijas vēl nav izveidotas arī Augšdaugavas, Līvānu, Varakļānu un Rēzeknes novados.
Augšdaugavas novads atzinis, ka bez papildu finansējuma no valsts viņi pašvaldības policijā varēs nodrošināt tikai pusotru slodzi, savukārt Līvānos plāno pašvaldības policiju veidot divu vai trīs darbinieku sastāvā. Grozījumi likumā "Par policiju" paredz iespēju pašvaldībām veidot arī kopīgu pašvaldības policiju vai deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai. Iespēju veidot kopīgu pašvaldības policiju ar Madonas novadu izmantos Varakļānu novada pašvaldība.
