Rozenvalds norādīja, ka atrasties opozīcijā Nacionālajai apvienībai būtu "diezgan veselīgi", jo Nacionālā apvienība un tai līdzīgas partijas bijušas pie varas 80% laika kopš 1993. gada.
"Tad jūs varat uzdot jautājumu, kurš ir atbildīgs par tām nedienām, ko pašreiz pārdzīvo Latvija," sacīja Rozenvalds.
Partijai esot savs "kodola elektorāts", kas par to stabili balso.
Tikmēr daudz sarežģītāks jautājums, pēc politologa domām, ir ar "Apvienoto sarakstu", kas arī Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") veidotajā valdībā palicis opozīcijā. "Tur patiešām ir jautājums, kā viņiem tālāk veiksies," pauda Rozenvalds. Jau izskanējis, ka Saeimas spīkera amatu varētu ieņemt Zaļo un Zemnieku savienības politiķis.
Vienlaikus politologs norādīja, ka Zaļo un Zemnieku savienībai koalīcijā būs svarīgi parādīt, ka "sarkanās līnijas" nav sazīmētas korekti. "Arī "Progresīvie" cenšas pierādīt, ka viņi var būt uzticami un stabili partneri valdībā. Domāju, ka abām partijām to ļoti gribas pierādīt," sprieda politologs.
Topošās koalīcijas partijas pirmdien, 11. septembrī, turpinās darbu pie valdības deklarācijas. Iesākts tas tika jau pagājušajā nedēļā, veicamos darbus sadalot pa konkrētu tēmu blokiem.
Siliņa jau iepriekš uzsvērusi, ka valdības deklarāciju vēlas redzēt kā sabiedrībai saprotamu, atvērtu dokumentu, kas atbild uz viņas izvirzīto virsmērķi – veidot Latviju kā latvisku, labklājīgu, drošu un iekļaujošu Eiropas valsti, kas spēj ilgtspējīgi attīstīties. Turklāt šai attīstībai jānotiek laikā, kad piedzīvojam lielas pārmaiņas gan klimata, gan demogrāfijas, gan tehnoloģiju ziņā. Līdztekus tam "Jaunā Vienotība" kopā ar topošajiem koalīcijas partneriem – Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem" – strādā arī pie koalīcijas līguma.
Trešdien Siliņai plānota tikšanās ar Valsts prezidentu, un jau ceturtdien, 14. septembrī, jaunās valdības sastāvu varētu apstiprināt Saeima.
KONTEKSTS:
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.
Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". "Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi", savukārt Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās.
Latvijas Televīzijai zināms, ka nākamajā valdībā "Jaunajai Vienotība" varētu būt septiņi ministru posteņi, ZZS – četri un Saeimas priekšsēdētāja amats, kam plāno virzīt Viktoru Valaini, bet "Progresīvajiem" varētu pienākties trīs ministru posteņi. Zināmi arī potenciālie nākamās valdības ministri.