ĪSUMĀ:
- Nedēļas laikā novērsti 892 personu mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu.
- Svētdien sasniegta kulminācija – atturētas 256 personas.
- Latvijas robežsargiem palīdzēs 20 Lietuvas kolēģi, varētu lūgt vēl papildspēkus.
- Lūgs arī Nacionālo bruņoto spēku atbalstu.
- Robežas sargāšanā varētu izmantot mācībās "Namejs" iesaistītos resursus.
- Robežsardze piedāvās slēgt Silenes robežšķērsošanas vietu.
Aizvadīta saspringtākā nedēļa
Pujāts Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pauda, ka situācija aizvadītajā nedēļā "laikam ir saspringtākā šo trīs gadu laikā no 2021. gada", nedēļas laikā kopumā ir novērsti 892 personu mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, tostarp svētdien, 10. septembrī, no robežas šķērsošanas atturētas 256 personas. Par situācijas pasliktināšos liecina gan uz robežas notiekošais, gan izlūkošanas aktivitātēs noskaidrotais.
Viņš arī atzina, ka nevar izslēgt, ka kādam no pārkāpējiem ir izdevies pārvarēt robežu, jo šāda liela skaita pārkāpēju noteikšanai "tiek ieguldīti visnotaļ lieli resursi, primāri, protams, robežsardzes, bet mums atbalstu sniedz gan bruņotie spēki, gan Valsts policija".
Pujāts norādīja, ka Latvija pašreiz ir mērķa valsts numur viens, kur šis nelegālās migrācijas spiediens tiek virzīts, acīmredzot tas ir Baltkrievijas režīma izvirzīts mērķis, iespējams, pat komunicējot ar Krievijas specdienestiem.
Lūdz Lietuvas un NBS palīdzību
Lai palīdzētu Latvijai, valstī ieradīsies arī 20 robežsargi no Lietuvas. Latvijas Iekšlietu ministrijā neizslēdza, ka būs jālūdz vēl, jo uz Lietuvas un Polijas robežām spiediens šobrīd nav tik liels.
"Mēs nedzīvojam ilūzijā, ka šis ir tas augstākais punkts attiecībā uz to ietekmi, ko rada kaimiņvalsts, veicinot nelegālo migrāciju.
Mēs plānojam secīgi nepieciešamo resursu, bet šis ir tas brīdis, kas tika lūgts atbalsts no Lietuvas kolēģiem," norādīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Robežsardze nosūtīs papildu pieprasījumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, "lai paaugstinātu bruņoto spēku klātbūtni, veicot šo kopējo Latvijas robežas apsardzību", Latvijas Radio pastāstīja Pujāts.
"Šobrīd ir pamats runāt, ka notiktu pāreja no otrā uz trešo līmeni – vienojoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par iespējamo atbalstu, tiktu piesaistīts papildus personāls," pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Valsts sekretārs pieļāva, ka apdraudējuma novēršanai tiks izmantoti mācībās "Namejs" iesaistītie resursi.
Piedāvās slēgt Silenes robežpunktu
Pujāts valdībai piedāvās slēgt Silenes robežšķērsošanas vietu un tās personāla resursu novirzīšanu uz zaļās robežas apsardzību un citām dienesta vajadzībām.
Robežu ar Baltkrieviju vēl varēs šķērsot caur Paternieku robežšķērsošanas punktu.
Pujāts arī piebilda, ka atbilstoši vadlīnijām, kas bija izstrādātas, pie kādiem scenārijiem varētu tikt skatīta gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Polijas robežas šķērsošanas vietu slēgšana, nākamais solis varētu būt pilnīga Baltkrievijas robežas slēgšana.
Papildu spēki vajadzīgi ne tikai patrulēšanai. Aizvien biežāk robežu cenšas šķērsot 50–60 personu lielas grupas. Vairāk tas notiek vietās, kur žoga nav, piemēram, pāri nelielām upēm, kas šobrīd teju izžuvušas. Bet arī tur, kur žogs ir, cilvēki tiek izstumti, nevis tie paši izlaužas, raksturoja robežsardzē.
"Personas tiek izbāztas cauri žogam uz Latvijas pusi. Praktiski, protams, ne jau ar kājām, rokām kāds bāž, bet nodrošina personu nogādāšanu līdz žogam un tad netiek ļauts atgriezties Baltkrievijas teritorijā,"
skaidroja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Raimonds Kublickis.
Robežšķērsotāji tiek meklēti no gaisa – arī svētdien izmantots helikopters, droni. Fiksēti arī gadījumi, kad personu grupas pārvietojušas uz robežšķērsošanas punktiem, taču vēl Baltkrievijā viņi novirzīti uz zaļo robežu. Tādēļ netiek izslēgta arī kādas robežšķērsošanas vietas slēgšana, atzina Iekšlietu ministrijā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
