Ap 20 pašvaldībām Latvijā līdz 2022. gadam bijuši sadraudzības līgumi ar pašvaldībām Krievijā un Baltkrievijā. Tie paredzēja sadarbību tūrisma, vides, transporta, veselības, kultūras jautājumos. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pašvaldības apturēja vai lauza sadraudzības līgumus ar vietvarām Krievijā un Baltkrievijā. Visai bieži šo līgumu saistības vairākus gadus gan bijušas tikai "uz papīra", 2022. gada martā atzina Latvijas Radio aptaujātie pašvaldību pārstāvji.
Šai sadarbības formai nule atkārtoti uzmanību pievērsis Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai aicinot šādu iespēju izslēgt ar likuma grozījumiem. Šādas sadarbības formas, ja aizvien ir spēkā kaut formāli, ir nosodāmas un bīstamas, komisijas deputātiem izteicās Kucevols:
"Es vēlējos uzsvērt, ka, turpinoties karam Ukrainā, Krievija un Baltkrievija šos caurumus var izmantot savā labā.
Pagarinot vai nepārtraucot sadraudzības līgumus, Latvijas pašvaldības dod iespēju šīm valstīm izplatīt dezinformāciju un sev izdevīgus naratīvus."
Informācijas par šādiem līgumiem nav
Saeimas komisija apsprieda, vai pašvaldību starptautiskie sadarbības līgumi būtu atsevišķi jāregulē. Jau pašlaik Pašvaldību likums noteic, ka vietvarām jāinformē Ārlietu ministrija (ĀM) par noslēgtajiem sadarbības līgumiem. Savukārt papildinoši likumā varētu nostiprināt, ka pēc Ārlietu ministrijas rosinājuma būtu pamats pašvaldībai pārtraukt attiecīgo sadarbību, pauda Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis:
"No vienas puses, pašvaldību sadarbība ir veicināma, no otras puses, tā var tikt regulēta, tā ir jāregulē nacionālajos tiesību aktos un var notikt tādā apjomā, kā to paredz nacionālie tiesību akti.
Pašvaldības var sadarboties, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, starptautiskajiem standartiem un atbilst vienotai valsts ārpolitikai."
Taču pašlaik neesot nekādas informācijas, ka kādām Latvijas vietvarām aizvien būtu spēkā sadarbības līgumi ar pašvaldībām Krievijā un Baltkrievijā, sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis:
"Mēs bijām tie, kas kara pirmajās dienās aicināja visas pašvaldības izbeigt šādus līgumus, un es domāju, ja kāds tāds ir palicis, tad ir atkārtots aicinājums. Protams, ir jābūt iespējai [kontrolēt], lai [līgumus pārtrauktu] tie, kuri nesaprot, ka šāds lēmums ir jāpieņem ne tikai šodien, bet arī nākotnē, bet diez vai tas jāparedz tieši Pašvaldību likumā."
Šādu informāciju neapkopo arī pašvaldību darbu pārraugošā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Pērn Pašvaldību likumā iestrādāja norādi par sadarbības līgumiem ārpus Eiropas Savienības, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņot ĀM, kas lūdza aktualizēt informāciju par pašvaldību sadarbības līgumiem, tomēr arī ministrijas rīcībā informācijas par iespējamiem līgumiem nav, norādīja ĀM Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Katarina Plātere:
"Arī mūsu rīcībā nav konkrētas informācijas par sadarbības iniciatīvām, kas mūsu pašvaldībām būtu ar agresorvalsti Krieviju un Baltkrieviju. Tas ir atbilstoši tam, ko mēs dažādos veidos gan vēstulēs, gan konsultācijās esam rekomendējuši, ka sadarbība ar šīm valstīm šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir jāsamazina līdz absolūtajam minimumam."
Atbilstoši Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas aicinājumam, ĀM un VARAM ministrija lūgs pašvaldības vēlreiz sniegt aktuālo informāciju par sadarbības līgumiem.
