Latvijas militārā industrija ir salīdzinoši neliela, tomēr pēdējos gados tā attīstās, koncentrējoties uz dronu ražošanu, kiberdrošību un specializētu militāro ekipējumu. Lielākā daļa militārās tehnikas un ieroču gan tiek importēti no NATO un Eiropas Savienības valstīm, jo vietējā ražošana ir ierobežota un nozare saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, ierobežotu tirgu, finansējuma trūkumu un atkarību no ārvalstu tehnoloģijām. Industrijas attīstība Latvijā ir cieši saistīta arī ar valsts drošības politiku, starptautiskajiem partneriem un ģeopolitisko situāciju.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka šajā jautājumā joprojām ir daudz darba, taču tas nenozīmē, ka zāle zaļāka ir citās valstīs – ar līdzīgām problēmām sastopas arī citas Eiropas Savienības valstis.
"Mēs redzam, ka viens no būtiskākajiem [soļiem], lai [militārās industrijas attīstība] tiešām notiktu, ir, ka jābūt šiem dokumentiem. Militārās industrijas stratēģija tiek izstrādāta, un, cerams, ka līdz gada beigām varētu būt vismaz skelets.
Tas tiešām būtu ļoti, ļoti svarīgi, lai arī uzņēmēji saprastu, kas, ko, kā," pauda Bergmanis.
Tāpat būtiski ir resursi un finanšu pieejamība, un arī šeit ir pietiekami daudz izaicinājumu. "Protams, arī šī iepirkumu situācija ar iepirkumu dažādiem birokrātiskiem šķēršliem, kas ir [Latvijā]," piebilda komisijas vadītājs.
Arī Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs atzina – ja attīstības stratēģijas plānā nebūs skaidri norādīts, kā uzņēmēji var saņemt visu nepieciešamo, nekas uz priekšu nevirzīsies.
"Militārā industrija ir ļoti specifiska joma, kur ir līgums, ja visi pārējie nosacījumi ir ievēroti, banka dod kredītu, un [uzņēmums] var attīstīt ražotni un iet uz priekšu. Ja nav līguma, nevar izveidot nekādu nopietnu ražotni, un militārās preces nav duālās nozīmes preces – tās nevar nekur citur pārdot. Tāpēc tādā veidā
veidojas arī apburtais loks mūsu kompānijām, ka tās reāli nevar neko attīstīt," secināja Rajevs.
Savukārt SIA "Valsts aizsardzības korporācijas", kas ilgtermiņā attīsta militāro industriju Latvijā, valdes locekle Ingrīda Ķirse uzsvēra – lai veiksmīgi attīstītu militāro industriju, atbildīgajām ministrijām, asociācijām un uzņēmumiem ir jāstrādā kopā.
"Ja mēs runājam par mērķtiecīgu industrijas attīstību, visiem ir skaidrs, ka šī industrija neradīsies vienā dienā. Nopietniem projektiem vajadzīgs laiks. Tie būs divi, trīs gadi tāpēc, ka ir kaut kādas lietas, kur kāds jau kaut ko ražo, bet reāli, lai tu sāktu no nulles un kaut ko izdarītu, pat tad, ja tev ir starptautisks partneris, kurš zina, kā to dara, mēs Latvijā šos projektus sāksim realizēt no nulles, un tam vajadzīgs laiks," akcentēja Ķirse.
Par militārās industrijas attīstību Latvijā plānots sarunas turpināt jau nākamajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.
KONTEKSTS:
Pagājušajā sestdienā jeb 7. septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā tika atrasts Krievijas "Šahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorēja, taču netika pieņemts lēmums dronu notriekt vai pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Šāda rīcība izpelnījusies kritiku daļā sabiedrības.
Pēc drona atrašanas uz zemes deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi. Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi gan izmeklēšanu, gan konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kopīgus risinājumus.
Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.
