"Labrīt, cālīši!" – tā sākās katrs rīts "Panorāmas" redakcijā, kad darbā ieradās Mirdza. Viņas sirsnība un vienmēr pozitīvais skats uz dzīvi bija lipīgs. Sastrīdēties ar Mirdžuku nebija iespējams.
Ilggadēja "Panorāmas" žurnāliste, rakstniece Maija Streiča: "Nekad, nekad, Mirdziņa nekad nestrīdējās, un pat bija interesanti, ja kādreiz runājām par kādu sižetu, kas varbūt nepatika vai kā, tad Mirdziņa teica: nē, es neredzēju. Pēc tam izrādījās, ka viņa ir redzējusi, bet nekad negribēja neko sliktu teikt. Viņa bija ļoti pozitīvs cilvēks."
"Cāļuk, ir jālasa," mēdza teikt Mirdza, "žurnālistikā nav, ko darīt, ja negribi mācīties." Īpaši viņa piedomāja par savu sižetu tekstiem – reizēm stundām ilgi virpināja teikumus, lai sarežģītu zinātnes tēmu pasniegtu ikvienam saprotami, bet ierasts sadzīvisks temats iezaigotos mazā asprātībā.
"Panorāmas" moderators Jānis Geste: "Man Mirdza vairāk asociējas ar viņas balsi. Viņas balss ir viena no "Panorāmas" balsīm ar to krāšņo, bagāto valodu. Arī mūsu jaunie kolēģi tagad varētu iet cauri Mirdziņas sižetiem no sākuma līdz beigām un mācīties, kā spēlēties ar vārdiem."
Aizrautība un atbildība – tie ir vārdi, kas raksturo mūsu Mirdžuku. Viņai bija ļoti svarīgi savu sižetu varoņi, jaunajiem Mirdza mācīja nekad nepazemot intervējamo, lai kāds cilvēks viņš būtu.
"Man nebija grūtību uzrakstīt tekstu, bet man vienmēr gribējies, lai teksts spīd, lai viņš ir spožs, lai teikums priecājas, ka es esmu viņu uzrakstījusi. Un tad man arī pašai prieks," reiz sacīja Mirdza.
Uz Mirdzas galda vienmēr stāvēja pūce. Neviens īsti neatceras, kad tā tur parādījās. Tagad pūci mantojusi "Panorāmas" žurnāliste Judīte Čunka:
"Katrreiz, kad es paskatos, tad es atceros Mirdziņu. Mirdza mūsu paaudzes žurnālistiem bija tāds darba audzinātājs, viņa vienmēr teica – mīļās meitenes, es šodien tur braukšu, man tas un tas, un mēs prasījām – nu, kā gāja – ai, tik interesanta intervija! Tas dzīvesprieks, kas no Mirdzas ir nācis, tas vienmēr ir tāds uzmundrinošs faktors bijis, ka mēs vienmēr grūtos brīžos esam atcerējušies, ko tagad Mirdza teiktu un ko Mirdza darītu."
2018. gadā par mūža ieguldījumu televīzijā Mirdza saņēma Trīszvaigžņu ordeni un ar asarām acīs teica, ka to nopelnījuši viņas skatītāji.
"Panorāmas" žurnāliste Aija Kinca: "Mirdziņa par visu mācēja pastāstīt tik interesanti. Vienalga, vai tas bija gliemezītis vai lemurs, vai Bergmanis, kurš ceļ ķirbjus. Un tad es arī salasīju Mirdziņai Zasulaukā, savas mājas apkārtnē, sarkanas kļavu lapas, apsēju Latvijas karogu, jo viņa bija patriote, un salīmēju tādus mazus cālīšus, jo viņa vienmēr mums paliks cāļu mamma. Pilnīgi vienmēr."
"Man nekad nav interesējis būt par vecāko redaktoru, man nekad nav interesējis būt nodaļas vadītājai, man tas vispār nekad nav interesējis. Tā ir administrācijas lieta, man interesējusi pamatprofesija – žurnālistika, kas ir visbrīnišķīgākā profesija, kādu es iesaku visiem cilvēkiem," teikusi Mirdza.
