Aicinot vērtēt, vai sertificētais pediatrs Edgars Mednis ir vai nav pārkāpis ārstu ētikas kodeksu, Ārstu biedrībā vērsās gan Bērnu slimnīca, gan Latvijas pediatru asociācija.
"Spriežot ar kolēģiem, pediatru domas bija atšķirīgas. No tādām, ka vajadzētu atņemt iespējas būt ārstam mūsu valstī, līdz tādām, ka kolēģim vienkārši būtu papildus jāpamācās un jāapgūst tās lietas, kas nav skaidras," skaidro Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope.
Lai nonāktu līdz spriešanai par iespējamu ārsta sertifikāta apturēšanu, vispirms bija jālemj Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijai. Tai bija jāizšķiras starp trim variantiem. Pirmais variants – atzīt, ka pārkāpuma nav. Otrais variants – atzīt, ka pārkāpums ir, taču tas ir nebūtisks. Un trešais variants – pārkāpums ir būtisks un tā sekas var būt sertifikāta darbības apturēšana. Ētikas komisijas lēmumu ir pieņēmusi, taču kategoriski atsakās izpaust, kāds tas ir.
Edgars Mednis Ārstu biedrībai iepriekš norādījis, ka nevēlas, lai tā publiski izpauž un komentē sēdē pieņemto. Un Ārstu biedrībā šo vēlmi respektē, atsaucoties uz vispārīgo datu aizsardzības regulu.
"Ja Ētikas komisija atzīst, ka ir izdarīts vai pieļauts ētikas pārkāpums, un nosaka sodu, uzskatāms, ka ārsts ir izdarījis disciplinārpārkāpumu un saņem disciplinārsodu. Arī par šādiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem informācija ir aizsargājama atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 10. pantam," skaidro komisijā.
Ētikas komisijas lēmums nav izpausts pat iesniedzējiem, kuri bija lūguši izvērtēt Medņa rīcību, proti, to nezina pat Latvijas Pediatru asociācijā.
"Sēde bija slēgta, mūs ieaicināja, iztaujāja un pēc tam mēs sēdi pametām, lai komisija pieņemtu lēmumu. Un lēmumu mēs nezinām," stāsta tās prezidente Ilze Grope.
Grope vēlāk saņēmusi informāciju, ka Pediatru asociācija ētikas komisijas lēmumu 30 dienu laikā saņems rakstiski. Vai arī pediatri saņems norādījumus informāciju neizpaust, pagaidām nav zināms.
Zvērināts advokāts Andris Tauriņš norāda, ka datu regula ir ērts instruments, uz kuru atsaukties, kad negrib izpaust kādu informāciju, taču ne vienmēr tas ir pamatoti.
"Būtu tikai pamatoti, ka arī medijiem būtu tiesības apstrādāt šos datus, tai skaitā arī publiskojot un saņemot korektu informāciju par Ārstu kopējās organizācijas viedokli, nostāju par konkrētā ārsta atbildību, par viņa izteikumiem. Sabiedrībai ir tiesības zināt profesionālās organizācijas nostāju minētajā jautājumā," uzsver Tauriņš.
Edgars Mednis uz Latvijas Televīzijas lūgumu sniegt komentāru neatbildēja.
