Rīgā lāpu gājienā dodas tūkstošiem cilvēku

Tūkstošiem cilvēku Brāļu kapos pulcējās, vēl pirms bija satumsis.

Sajūtas "svinīgas, no vienas puses. No otras puses, kā sēras. Atvedu mazbērnus un dēlu parādīt, kur karavīri mūsējie cīnījās un krita. Un, kur ir viņu piemiņas vieta. Lai bērni mācās un zina, kādi ir mūsu varoņi bijuši," stāstīja lāpu gājiena dalībniece Sandra.

Un līdz ar tumsu no mūžīgās uguns cilvēki cits pēc cita aizdedza lāpas.

Kad tas padarīts, vēl vietā, kur gulst Latvijas brīvības cīņās kritušie karavīri, izskanēja pāris karavīru dziesmas un tad jau gājiens devās virzienā uz centru.

"Mums tas nozīmē ļoti daudz, jo mēs esam šīs valsts patriotes. Un mums ir jāpiemin tie, kas par mums cīnījās. Ģimenē mēs parasti apsēžamies kopā pie vakariņu galda, pieminam cīnītājus, Lāčplēša dienu un arī svecīti noliekam krastmalā. Tā kā šis vakars ir ļoti īpašs arī. Ir ļoti svarīgi piedalīties un pieminēt mūsējos, kas gāja bojā par mums," pastāstīja lāpu gājiena dalībnieces Kristīne un Marianna.

"Es vienmēr esmu gaidījusi, kad 11. datums būs brīvdienā, lai es beidzot varu izbaudīt uz vietas. Un vēl Rīgā! Jo mēs esam no Liepājas," atklāja gājiena dalībniece Sanita.

Lāpu gājiens notiek arī Liepāja, ""tur viss notiek, bet Rīgā nekad nebijām tikuši".

Un pār tiltu, garām braucot tramvajam, izskan arī dziesmas.

"Šogad esmu pirmo gadu. Gribēju vienkārši izbaudīt kopā būšanu un visu pārējo," pastāstīja lāpu gājiena dalībnieks Rihards.

Gājienā piedalījās arī Artis, kurš ir dienestā kopš 1995.gada, "90. gados šķita tas vēl svarīgāk nekā šobrīd - nosargāt, parādīt, ka mēs esam stipri, ka mūsu ir daudz, nosargāt Latvijas neatkarību – tikko iegūto".

Gājiens noslēdzās 11. novembra krastmalā, ar uguns plosta palaišanu Daugavā.