Politiķe nenosauca konkrētu skaitu pašvaldību, kas būtu gatavas iesaistīties reformā jau ar nākamo mācību gadu, sakot, ka dažas vietvaras jau pašlaik esot gatavas brīvprātīgi iesaistīties no šā gada septembra un dažas esot tādas, kas vēl nav izdarījušas visus priekšdarbus, taču gribot pievienoties jaunajam modelim.
"Zinu, ka šobrīd ir pašvaldības, kas ir pieņēmušas lēmumus un ir gatavas iesaistīties jaunā finansēšanas modeļa aprobācijā jau no septembra.
Un ir pašvaldības, kurām nav visi mājasdarbi izdarīti, bet, neskatoties uz to, tās arī būtu gatavas pievienoties. Gatavība ir saistīta ar to, ka tur ir zināma finanšu iesaiste vajadzīga no pašvaldības, kas tajā piedalās.
Tad būtu vēl trešā grupa pašvaldību, kas vēl nav izpildījušas tos savus mājasdarbus, lai varētu pievienoties jaunajam finansēšanas modelim," klāstīja ministre.
Pēc viņas teiktā, Rīga ir izteikusi gatavību iesaistīties izglītības finansēšanas reformā jau no šā gada septembra. "Tad kopā ar visām pārējām pašvaldībām, kas jau ir gatavas, puse skolēnu būtu iesaistīti jau šajā pārējā. Ja skatāmies uz pašvaldību skaitu, tad būs mazāk nekā puse. Es skatos uz to diezgan pozitīvi, jo kustība ir sākusies pilnīgi visās pašvaldībās," teica Čakša.
Jautājums esot par "ātrumu, kādā virzāmies uz priekšu", proti, šogad reformai varētu pievienoties brīvprātīgi, bet esot vēl jāvienojas par gada vai divu pārejas periodu, kuru ierakstīt likumā un kurā pašvaldībām jaunajam finansēšanas modelim būtu jāpievienojas obligāti.
"Tā ir diskusija par [pārejas periodu] gadu vai diviem. Es domāju, ka tas būs viens no galvenajiem jautājumiem," klāstīja ministre, norādot, ka šī nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reforma, ņemot vērā pašvaldību finansiālo iesaisti infrastruktūras, tostarp ceļu sakārtošanā.
"Kopumā tā ir valdības liela reforma, tādas pārmaiņas, kur mēs ejam uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Tas ir tik svarīgi, lai mēs tālāk varētu attīstīt Latviju inovatīvā un jaudīgā veidā," klāstīja Čakša.
Lai arī Zaļo un Zemnieku savienība ir izteikusi iebildumus pret plānoto reformu, izglītības un zinātnes ministre uzskata, ka visas koalīcijas partijas esot "uz vienas platformas", ka ir jābūt pārmaiņām.
KONTEKSTS:
Pēc daudzajām iebildēm un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma reformu īstenot cieņpilni, IZM nepiedāvās no šā gada 1. septembra visās pašvaldībās ieviest pedagogu algu modeļa izmaiņas, kas nozīmētu vairāku desmitu skolu reorganizāciju visā Latvijā.
Jauno modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības. Tikmēr pašvaldības, kas skolu tīklu vēl nebūs paguvušas sakārtot, mērķdotācijas pedagogu algām saņems pēc līdzšinējā algu modeļa. Un tā būšot brīvprātīga, nevis uzspiesta izvēle.
Plānots, ka tās skolas, kas neatbilst noteiktajiem skolēnu skaita klasē kritērijiem, pilnu valsts finansējumu vairs nesaņems no 2025. gada 1. septembra, kas ir gadu vēlāk, nekā bija iecerēts sākotnēji.
