ĪSUMĀ:
- Latvijā no 2024. gada bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta.
- Pašvaldības ir atbildīgas par to, lai iedzīvotājiem būtu iespēja atkritumus šķirot.
- Rīgā bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta jau kopš 2021. gada; iedzīvotāji šķiro maz.
- Ar bioatkritumu konteineriem iedzīvotājiem mēdz būt nedienas – tos nav kur novietot, tie smako.
- Ja konteinera saturs ir neatbilstošs, atlaidi par atkritumu izvešanu nepiemēro.
- VARAM: Varbūt nākotnē bioatkritumu šķirošanai varētu piemērot nulles tarifu.
- Pašvaldības mudināt iedzīvotājus šķirot motivētu atšķirīga dabas resursa nodokļa ieņēmumu sadale.
- Par nepiedalīšanos atkritumu apsaimniekošanas sistēmā var piemērot sodu.
Viens no ES vadmotīviem allaž ir bijušas rūpes par kvalitatīvu vidi un cīņa pret klimata pārmaiņām, un izmaiņas atkritumu regulā ES pieņēma 2018. gadā, nosakot vairākus jaunus mērķus. Izmaiņām piekritusi arī Latvija, un viens no ES mērķiem ir līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas.
Lai to panāktu, ES noteikusi, ka dalībvalstis līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošina, ka bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti un nav sajaukti ar citiem atkritumiem. Dotais laiks, lai to panāktu, bija pieci gadi.
Līdzās šim punktam vēl viens, bet jau citā regulā par atkritumu poligoniem: "Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma vai ir vēl mazāks."
Visu šo punktu galvenā ideja – atkritumi zemē jārok pēc iespējas mazāk, bet arvien vairāk tie ir jāšķiro, jāpārstrādā un jau citu produktu veidā jāatgriež tautsaimniecībā.
Latvijā augsti rādītāji par poligonos apglabātajiem atkritumiem
Latvijas rādītāji par poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru ES dalībvalstu vidū 2021. gadā bija vieni no augstākajiem – vairāk nekā 50%, kamēr, piemēram, Lietuvai un Igaunijai – zem 20%, bet virknei rietumvalstu jau zem nepieciešamajiem 10%.
Lai ES mērķi sasniegtu, Latvijā sāk tapt bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, lielā mērā par ES naudu, un 2021. gadā pirmā no tām uzcelta Getliņos.
Rūpnīcas darbības princips: bioloģiskie atkritumi tiek ievietoti tādos kā angāros, ko sauc par tuneļiem. Tālāk no tiem tiek atdalītas organiskās vielas, kas šķeļoties rada gāzes, ko izmanto elektrības ražošanā. Pārpalikums ir tehniskais komposts, ko var izmantot pilsētas apzaļumošanā, bet tikai tad, ja tas ir tīrs, bez stikliem un piejaukumiem.
Arī citviet Latvijā jau top šāda veida bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas. Liepājā tāda atklāta pērn novembrī.
Latvijas gadījumā par to, lai cilvēki šķirotu un bioloģiskie atkritumi būtu nodalīti, atbildīgas ir pašvaldības. Termiņš, kādā pašvaldībām jāizveido dalītas savākšanas sistēma bioloģiskajiem atkritumiem, noteikts valdības noteikumos – 2023. gada 31. decembris. Tas, kādu sistēmu veidot, un kā to iedzīvotājiem piedāvāt, jau ir pašvaldības pārziņā.
"Ko nozīmē obligāti? Obligāti nozīmē to, ka atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas likumam atkritumu radītāji iesaistās sistēmā, ko veido uz vietas pašvaldība un attiecīgi nosaka visu kārtību, ko un kā darīt savos saistošajos noteikumos,"
skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Kā noskaidroja "Aizliegtais paņēmiens", vairums atkritumu pārstrādes uzņēmumu Latvijas reģionos aicina iedzīvotājus par iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus interesēties pie sava nama apsaimniekotāja, kurš tālāk pieprasa uzņēmumam uzstādīt attiecīgo konteineru.
Tikmēr uzņēmuma "Getliņi Eko" pasūtītā firmas "Norstat" aptauja pērn rudenī liecināja, ka
78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neko nezina par Latvijas saistībām no 2024. gada šķirot bioloģiskos atkritumus, lai gan šī direktīva patiesībā attiecas uz katru mājsaimniecību Latvijā.
Ja lielākā daļa neko nezina, tad jautājums par pašvaldību radīto sistēmu – kā, neko nezinot, var zināt, ka ir jāprasa konteiners apsaimniekotājam, lai šķirotu bioloģiskos atkritumus?
Sistēma Rīgā neefektīva
Atšķirībā no pārējām pašvaldībām Rīgai un arī Pierīgai bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēmas izveidošana ir obligāta jau dažus gadus – kopš 2021. gada. Tā ieviesta agrāk tāpēc, ka Getliņos 2021. gadā darbu sāka jau minētā bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas bija gatava uzņemt bioloģiskos atkritumus.
Neskatoties uz to, kā novēroja "Aizliegtais paņēmiens" (AP), rīdzinieki joprojām bioloģiskos atkritumus šķiro negribīgi.
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs pastāstīja, ka bioloģiski šķirojamo atkritumu konteineri ir, bet pieprasījuma pēc tiem – nav: "Ja jūs pabraukājat pa kompānijām – kaut vai tie paši pēdējie dati man ir arī no tā "Piejūras" reģiona – viņiem stāv noliktavās 600 konteineru, pat vairāk – dubultā šobrīd. Un neviena pieteikuma no namu apsaimniekotājiem."
Bet Getliņi tikmēr gaida bioloģiski sašķirotos atkritumus rūpnīcai.
"Mēs esam gatavi pārstrādāt līdz 100 000 tonnu gadā. Šī infrastruktūra ir.
Pašlaik mēs esam spiesti nodarboties ar to, ka mēs bioloģiju nodalām, mehāniski pāršķirojot rūpnīcā. Bez šaubām, kvalitāte nav labākā, jo ideāls variants ir tad, kad ir dalīti vāktā,
un tad mēs varam gan efektīvāk ražot tehnisko kompostu, gan arī efektīvi nodalīt gāzi un attiecīgi radīt jaunu produktu – siltumu un elektrību," pastāstīja "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
Iedzīvotāju likstas ar konteineriem
Lai nepaliktu bez atkritumiem pavisam, "Getliņi Eko" bijuši spiesti rīkot akciju "Pieprasi brūno", kurā informēja par bioloģisko atkritumu šķirošanu un konteineru pieprasīšanu.
Stirāns pastāstīja, ka viens no lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem
"Clean R" pirms pusotra gada Rīgā uzstādījis vairāk nekā 1000 konteineru, bet laika gaitā to skaits sarucis līdz 400.
"Tā Getliņu kampaņa, ko mēs pavisam nesen realizējām sakarā ar bioloģiju, atkal deva tādu atspērienu, ka pašlaik arī ir interese par tiem 1000 konteineriem," norādīja Stirāns.
Tomēr tikpat ātri, cik interese pieauga, tā saruka, jo iedzīvotāji pret konteineriem sāka iebilst. Iemesli dažādi – tas aizņem papildu vietu, no konteinera nāk dažādas smakas. Turklāt blīvākajos Rīgas mikrorajonos tas viss tiešām nav tik vienkārši, norādīja namu apsaimniekotāji.
SIA "Pilsētas mājas" valdes locekle Gunta Tkačuka vērsa uzmanību, ka konteinerus neesot īsti, kur novietot: "Tie stāv pie iebrauktuves šeit, pagalmā, un mājai ir problēma ar piesaistīto zemes gabalu. (..)
Šajos mikrorajonos ļoti daudz māju, kur faktiski mājai piesaistītā zeme mājas priekšā beidzas ar trotuāru."
Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe: "Problēmas ir vienādas visur, varbūt reģionos ir drusku vieglāk tādā ziņā, ka viņiem vēsturiski ir lielāka piesaistāmā teritorija. (..) Bet arī Rīgas vēsturiskais centrs, ja tai mājai ir kaut kāds iekšpagalmiņš, nu tad tur ir iespējams kaut ko izdarīt, bet, ja māja ir pie perimetrālās apbūves līdz ar ielu, tad tas viss izskatās diezgan bēdīgi šobrīd."
Apsaimniekotājiem gan iebilst kustība "Zero Waste Latvija".
"Šobrīd jau lielākā daļa sadzīves atkritumu konteineru šeit ir lielie konteineri. Ja mēs saprotam, ka puse ir bioloģiskie atkritumi, tad šo pašu konteineru var vienkārši sadalīt uz divi. Tā vietā paņemt vienu mazo bioloģisko konteineru un vienu mazo sadzīves konteineru," vērtēja "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, vienlaikus noraidot, ka bioloģisko atkritumu konteineri nelabi ostu. "Neviens jau netur tos konteinerus pie loga, un tā smaka nav tāda, lai izplatītos pa visu rajonu. Tā tiešām nav. (..) Vajadzētu domāt par tilpumu, par izvešanu, lai tādas [smakas] vispār nerastos. Bet nu atkal, no otras puses, tas nav pasaules gals. Ja no loģistikas viedokļa būtu maisiņi, nu tad, ko tas nozīmē – pacelt vāku un iemest maisiņu. Nav jau pie konteinera jāstāv, nav jāelpo viņš."
Tikmēr Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Nikolajevs neslēpa, ka ir arī atsevišķi namu apsaimniekotāji, kuri vienkārši nevēlas "liekas problēmas" ar konteineriem. "Viņiem ir labi, kā ir, jo cilvēki maksā kopējo rēķinu. Sadali un viss," skaidroja Nikolajevs.
Rīgā no 1. marta konteineri obligāti
Pērn kopumā visā Rīgā tika savākti 1,8 miljoni kubikmetru sadzīves atkritumu. Teorētiski, ja visi šķirotu, bioloģisko atkritumu no tiem varētu būt 30% līdz 40% jeb vismaz 600 000 kubikmetru. Tomēr faktiski 2023. gadā bioloģisko atkritumu veidā Rīga savāca tikai 24 000 kubikmetru jeb 25 reižu mazāk par potenciālu.
Šogad Rīgas domes nolēma, ka no šī gada 1. marta brūnajiem konteineriem ir jābūt pie visām Rīgas mājām, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi, un apsaimniekotājam par to ir jāparūpējas.
Ja šobrīd visā Rīgā bija aptuveni 2000 brūno konteineru, tad turpmāk kopējais brūno konteineru skaits varētu būt ap 7000.
Ja saturs neatbilstošs – atlaidi par izvešanu nepiemēro
Par bioloģisko atkritumu izvešanu cilvēkiem ir jāmaksā par 40% mazāk nekā tad, ja tiek izvesti sadzīves atkritumi – proti, ir 40% atlaide. Tomēr, lai atlaide būtu spēkā, bioloģiskajiem atkritumiem ir jābūt tiešām bioloģiskiem.
To, ka bioloģisko atkritumu konteineros mēdz izmest arī cita veida atkritumus, apstiprināja gan namu apsaimniekotāju asociācijā, gan arī "Clean R" klientu centrā.
"Biokonteinerā būtu jāmet atkritumi bez jebkādiem iepakojumiem. Tātad, ja jūs gribat mest maisos, tad tur ir tikai un vienīgi divi varianti – vai nu speciālie bioloģiski noārdāmie kompostējamie maisi, kuri ar laiku noārdīsies kopā ar atkritumiem, vai arī tie maisi, kas ir tīri no papīra tikai,"
skaidroja "Clean R" Klientu centra zvanu apkalpošanas operatore. "Ja tur ir samesti, piemēram, sadzīves atkritumi, kaut kādi dzīvnieku izkārnījumi, ko bieži vien uzskata kā bioatkritumus, bet tas tā nav, tad tas ir kā neatbilstošs sastāvs."
Ja sastāvs ir neatbilstošs, 40% atlaide netiek piemērota, un pilna cena par konteinera izvešanu jāmaksā visai mājai.
"Clean R" pārstāve ieteica četrus variantus, kā mājās krāt bioloģiskos atkritumus, lai pēc tam tos nogādātu līdz atbilstošajam konteineram:
- Iegādāties atsevišķu plastmasas spaini ar vāku. Tajā sakrāto saturu izbērt brūnajā konteinerā un pēc tam spaini izmazgāt.
- Visu var krāt parastā plastmasas maisiņā. Maisiņā sakrāto izbērt brūnajā konteinerā, bet pašu maisiņu – izmest pie sadzīves atkritumiem.
- Krāt visu papīra maisā, kādus piedāvā lielveikali. Tie gan var samirkt un saplīst, vēl netiekot līdz konteineram.
- Iegādāties speciālus maisiņus, kas tieši domāti bioloģiski noārdāmo materiālu uzglabāšanai.
Kontrolēt šķirošanu vai ieviest nulles tarifu?
Bet kā ar šķirošanu sokas šobrīd? Atveram konteinerus:
Getliņiem, kur šis viss nonāk, tas viss ir labi jau pazīstams. "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājam Stirānam pavīdēja doma, ka apsaimniekotāji varētu piemaksāt kādam, kurš atkritumu šķirošanu kontrolētu: "Es negribu mācīt apsaimniekotājus. Nu, es nezinu. Varbūt ir ekonomiski izdevīgi, es nezinu, no daudzstāvu dzīvokļu mājas maksāt kādam, vai piemaksāt sētniekiem, vai piemaksāt kādam no iedzīvotājiem, kurš pakontrolē šos procesus un rezultātā varbūt viņa tā alga, ko cilvēks saņem, būs efektīvāka, mazāka, nekā pārmaksājot par nešķirošanu."
Tikmēr "Zero Waste Latvija" valdes locekle Krastiņa pauda, ka, pirmkārt, cilvēkiem vajag finansiālu motivāciju šķirot atkritumus – jāievieš nulles tarifs jeb jāizved bioloģiskie atkritumi bez maksas, tāpat, kā tagad tas ir ar stiklu un kartonu.
Tikmēr Stirāns vērsa uzmanību, ka pilnais atkritumu izvešanas tarifs ir salīdzinoši zems: "Kamēr mums atkritumu tarifs būs divas, trīs reizes zemāks nekā vidējais Eiropā, tas nestimulēs šķirošanu. (..)
Ja tarifs ir zems, nu tad neviens nesaspringst. Tas ir pa lēto – atved, izmet ārā. Ja tarifs paliek paliels, tad jau sāk kustēties un sāk skatīties, kā optimizēt šo lietu."
VARAM pārstāve Vesere nenoliedza, ka nulles tarifu bioloģiskajiem atkritumiem varētu ieviest, tomēr ne drīzumā. Turklāt būtu jārēķina, cik tādā gadījumā maksātu nešķiroto atkritumu izvešana.
Stimulēs pašvaldības rīkoties
Vesere pastāstīja, ka šobrīd rit diskusijas par to, vai dot lielāku rīcības brīvību pašām pašvaldībām manevrēt ar atkritumu izvešanas tarifiem: par kādiem atkritumiem prasīt vairāk, par kādiem – mazāk.
Tomēr ministrija jau ir nolēmusi, kā motivēt pašvaldības aktīvāk domāt par iedzīvotāju mudināšanu uz atkritumu šķirošanu.
Tiktu noteikti mērķi, cik kas jāsašķiro, bet gadījumā, ja mērķis netiktu izpildīts, pašvaldība saņemtu mazāku finansējumu no dabas resursu nodokļa maksājumiem, norādīja Vesere:
"Mēs šobrīd arī paredzam, ka ar atkritumu apglabāšanu arvien lielāka daļa no dabas resursu nodokļa maksājumiem nonāks pakāpeniski vairāku gadu garumā pie pašvaldībām un ne tikai pie tās pašvaldības, kurā ir poligons, bet pie visām attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām. Proporcionāli sadalot. (..) Varbūt tās nav ļoti lielas summas un tādas jūtamas, bet tas ir vismaz tāds solis."
Mērķi, kas būtu jāsasniedz pašvaldībām, gan vēl ir izstrādes procesā.
Latvijas Pašvaldību savienība ar šādu pieeju gan nav apmierināta. Savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe pauda, ka VARAM viņu ar šo plānu jau esot nokaitinājis: "Principā tā ir nauda, ko pašvaldībām atņēma. (..) Tagad viņi mums saka, ka mēs jums dosim kaut kad dāvanu atpakaļ, – to, ko no mums ir atņēmuši.
Man nozog un pēc tam dāvina to pašu, ko man nozog. Es skarbi tagad saku, jo tas tiešām ir negodīgi, kas ir izdarīts. Un tagad vēl tas būs burkāns, ka, redziet, jums iedos dabas resursu nodokli, lai jūs kaut ko darītu."
Viņa uzsvēra, ka valsts pārvalde drīzāk varētu nākt palīgā pati, jo mērķis ir kopīgs. "Vajadzētu vairāk tādas labas reklāmas, kas aiziet līdz katram, arī valstiskā līmenī. (..) Tādas kampaņas mums nav diemžēl, jo tā ir lieta, kas visā valstī sākās vienlaicīgi. Tātad valstij arī vajadzētu padomāt. Mēs to esam vairākkārt lūguši. Izdomājiet labu reklāmu, kas aiziet," sacīja Sproģe.
Par nepiedalīšanos atkritumu apsaimniekošanas sistēmā – sods
Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir paredzēti arī administratīvi sodi par nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā – fiziskajai personai no 10 līdz 150 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 50 līdz 300 naudas soda vienībām. Tātad minimālais sods – brīdinājums vai 50 eiro par nepiedalīšanos sistēmā, ko tālāk jau var precizēt pati pašvaldība.
"Zero Waste Latvija" pārstāve Krastiņa gan uzsvēra, ka šobrīd nevienam nekādas soda naudas gan netiek noteiktas: "Citās valstīs Eiropā ir labie piemēri, kur tiešām pastāv dažādas institūcijas, vai, piemēram, tā sauktā atkritumu policija, kas cilvēkiem izraksta sodus. Bet pie mums jau patiesībā īsti tā pātaga netiek lietota."
Tikmēr Latvija pērnā gada vidū no Eiropas Komisijas saņēmusi tā saucamo agrīnās brīdināšanas ziņojumu par to, ka "Latvijai ir risks nesasniegt 2025. gada mērķrādītāju 55% attiecībā uz tās sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai".
Izteiktas bažas, ka ilgtermiņā apdraudēts arī 2035. gadam noteiktais mērķis apglabāt ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.
Ja Latvija savu sniegumu atkritumu apsaimniekošanas jomā neuzlabos, var draudēt arī soda naudas, tomēr, kā norādīja VARAM pārstāve Vesere, ar soda naudu viss nebeigtos:
"Valsts maksā vēl tālāk par katru dienu tā saucamās nokavējuma naudas, kas arī tiek piespriestas – noteiktas summas līdz brīdim, kamēr konkrētās lietas tiek izdarītas.
Un atkritumu jomā ir šādas soda naudas Eiropas Savienībā piespriestas. Piemēram, Itālija ir viena no tām, kas savulaik arī par to saņēma sodus."
