No 1. februāra visās Latvijas upēs, izņemot Daugavu, noslēgusies oficiālā nēģu zveja, līdz ar to novērota maluzvejas aktivitāte un nelegāla nēģu ieguve, zivīm dodoties uz pavasara nārstu.
Upes nēģi nārsta migrāciju no jūras uz upēm sāk jau oktobrī un novembrī, kas turpinās visu ziemu un pavasarī līdz pat maijam. Upes nēģi nārsto straujtecēs ar grunti, kas klāta ar oļiem un granti. Seklākās vietās nelikumīgie ķērāji tos cenšas ķert ar rokām, citviet izmanto speciālus nēģu ķeršanai paredzētus rīkus, sauktus arī par trumuļiem.
Par nēģu nelikumīgu ieguvi ar zvejas rīkiem tiek piemērots naudas sods fiziskajai personai no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai — no 700 līdz 4300 eiro, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā. Papildus tam tiek aprēķināts zivju resursiem nodarītais kaitējums, kura pamata takse par vienu nēģi ir 8 eiro, bet atkarībā no nodarījuma vietas un laika šī takse palielinās trīs vai piecas reizes.
No 1. maija līdz 31. jūlijam, līdz ar nēģu ieguves liegumu Daugavā nēģu rūpnieciskā zveja ir aizliegta visās Latvijas upēs. Dažās upēs – Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Svētupē, Užavā un Ventā – nēģu ieguve ir aizliegta jau no 1. februāra un turpinās līdz 31. jūlijam. Pārējās upēs, kurās notiek nēģu zveja, liegums ir no 1. februāra līdz 31. oktobrim.
Savukārt Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi aizliedz iegūt nēģus un to kāpurus visu gadu. Latvijā ir atļauta tikai rūpnieciskā nēģu zveja noteiktās Latvijas upēs, to posmos un noteiktos laika periodos.
