Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms būs spēkā Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī.
ĪSUMĀ:
- Pieaug nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaits uz robežas ar Baltkrieviju.
- Žogs izbūvēts tikai sauszemes posmā; robežsargi nereti lāpa caurumus žogā.
- Robežsargi bez īpašnieka drīkst iekļūt dzīvojamās mājās un zemesgabalu teritorijās.
- Arī kaimiņos Lietuvā un Polijā vairāk nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi.
- Ko par pastiprināto robežapsardzības režīmu domā iedzīvotāji?
Pieaug nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaits
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.
Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Robežpārkāpēju skaits būtiski palielinās kopš siltāka laika iestāšanās, atsevišķās dienās sasniedzot pat 40 cilvēkus.
"Uz šodienu ir pāri par 250 personām, kas tika konstatētas uz valsts robežas līnijas un kam tika liegta ieceļošana valstī.
Viss liecina par to, ka mēs atgriežamies pie iepriekšējā gada situācijas, kas prasa noteiktu reaģēšanu un spēku ieviešanu. Viennozīmīgi es uzskatu, ka, jo ātrāk mēs veiksim pretpasākumus un nodrošināsim kopējas pretrīcības organizēšanu, kā arī kontroles un uzraudzības pasākumu īstenošanu valsts robežas tuvumā, jo tas mazāk un lēnāk eskalēsies turpmākajā laika periodā," sacīja VRS Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Raimonds Kublickis.
VRS Daugavpils pārvaldes inspektors Vladimirs Šersts klāstīja: "Pārsvarā tie ir vīrieši, vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Pārsvarā viņi pārvietojas grupās, bet pēdējā laikā pamanījām, ka bija atsevišķi gadījumi, kad pa vienai, divām personām."
Robežsargs skaidroja – šādi viņi mēģina pārbaudīt, kāda reakcija sekos. Trīs personām šogad nav atteikta humānā palīdzība, viņi pēc nogādāti slimnīcā. Tagad gan aukstais laiks beidzies, sniegs un ledus tikpat kā izkusis.
Žogs izbūvēts tikai sauszemes posmā; lāpa caurumus žogā
Daugavu robežpārkāpēji nav sevišķi iecienījuši, tomēr gadījumi, kad Latvijas krastā no gumijas laivas izkāpj pāris robežpārkāpēji, ir. Viens gadījums konstatēts arī šajā gadā.
Žogs izbūvēts sauszemes posmā, infrastruktūra gar un uz ūdeņiem vēl jātop. Gar Daugavu kameras vietām jau agrāk salikuši robežsargi, optiskā kabeļa un tai nepieciešamās infrastruktūras darbus Latvijas Valsts radio un televīzijas cents plāno šogad sākt. Vēl šeit robežsargi gaida patruļtakas un sešus novērošanas torņus. Robežsargi paši nereti lāpa caurumus gatavajā žogā, taču ir arī izņēmumi.
"Bija gadījumi, kad izgriezts caurums, personas nelikumīgi šķērsoja robežu caur to caurumu, pēc tam aiz viņiem kaut kas aizslēdza to caurumu. Iespējams, lai viņi atpakaļ nevarētu atgriezties," sprieda VRS Daugavpils pārvaldes inspektors Šersts.
Baltkrievijas robežsargi arī izplata propagandas video, kurā krieviski runājoši vīrieši apgalvo, ka uz Latvijas robežas gandrīz nomiruši.
Tas, ka februārī aizvadītās Baltkrievijas parlamenta vēlēšanas nav varējis piedalīties neviens opozicionārs, ļauj secināt, ka režīms kļuvis tikai represīvāks, Latvijas Ārpolitikas institūta vērtē pētniece.
"Atslēga šobrīd vairāk ir Krievijā nekā tajā sankciju mehānismā, kas tiek piemērots pret Baltkrieviju no Eiropas Savienības valstu puses. Jau kādu laiku nevaram runāt, ka Baltkrievija ir neatkarīga valsts, tā "de facto" atrodas Krievijas okupācijā," pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Beāte Livdanska.
Viņa sprieda, ka hibrīduzbrukumam Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām ir vairs ne tikai Lukašenko atbilde Eiropai pēc tās nosodījuma represijām saistībā ar iepriekšējām prezidenta vēlēšanām, bet, visticamāk, arī daļa no kādas kopējas Krievijas operācijas. Uz Baltkrievijas un Krievijas specdienestu sadarbību ikgadējā pārskatā norādījis arī Valsts drošības dienests.
Robežsargi drīkst iekļūt dzīvojamās mājās
Atbilstoši valdības rīkojumam VRS, VP, kā arī NBS amatpersonas ir tiesīgas attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai iekļūt dzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas vai notvertu šādas personas, vai izņemtu attiecīgās preces.
Tāpat NBS personālam ir tiesības attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai apturēt transportlīdzekļus un veikt to apskati, pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju un dokumentus, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, pārliecinātos par personas atrašanās tiesiskumu Latvijā.
Vienlaikus VRS nepieciešamības gadījumā ir tiesības nodrošināt personu, kuras mēģina valsts robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Šis regulējums attiecas tikai uz tām personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus robežšķērsošanas vietas un saskaras ar draudiem dzīvībai vai arī atrodas tranzīta zonā starp Latvijas–Baltkrievijas valsts robežjoslām un pastāv draudi dzīvībai, bet nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana būtu nepieciešama.
Rīkojums paredz arī to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc VRS lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību attiecīgajām personām.
Arī kaimiņos vairāk nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi
Šobrīd arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas.
Tāpat Lietuva, Igaunija, Polija un Somija joprojām saskaras ar dažādiem hibrīduzbrukumu veidiem. Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību, skaidroja ministrijā.
IeM atzīmēja, ka robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā.
Ko par pastiprināto robežapsardzības režīmu domā iedzīvotāji
Ko par pastiprināto robežapsardzības režīmu domā iedzīvotāji? To skaidroja Latvijas Radio, aptaujājot vairākus pierobežā dzīvojošos:
"Mēs dzīvojam Zilupes pilsētā, šobrīd es personīgi jūtos droši. Vairāk pārbauda dokumentus. No vienas pusēs, jā, drošībai vajadzētu būt, bet no otras puses šie papīri, atļaujas - tu nejūties brīvi savā teritorijā, tu nevari aiziet uz mežu 2 km no savas mājas, tāpēc, ka tu nezini, ko tu vari satikt – vai migrantu vai robežsargu. Tu nevari bez dokumentiem pie mums aiziet uz veikalu tāpēc, ka mēs dzīvojam pierobežā."
"Par kopējo situāciju sirds nemierīga, bet citādi normāli, kā būs tā būs. Bet ko mēs varam izdarīt? Dzīvojam kā iepriekš. Protams ir bailīgi, tādas darbības no visām pusēm, ko var sagaidīt, protams, esam satraukti. Par nelegālajiem migrantiem uz robežas esmu lasījusi, tas mūs īpaši neskar. Mums tur pa viensētām ir redzēti cilvēki, tad robežsardzei zvana. Tieši mūsu ciematā nav bijuši."
"Kam ir nemierīgi? Man ir labi un mierīgi. Protams, viss kas notiek apkārt un ir tādi satraukumi par to, bet visu mūžu ar Krieviju kaimiņos esam dzīvojuši. Normāli."
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ilgāku laiku vairākās pierobežas pašvaldībās bija noteikta ārkārtējā situācija, bet 2023. gada augustā uz sešiem mēnešiem – no 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim – izsludināja pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Tāpat papildus mobilizēja robežsargus, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Cīņā pret nelegālo migrāciju atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
2024. gada februārī noslēdzoties pastiprināta robežapsardzības režīma termiņam, robežsardze tomēr turpināja darbu pastiprinātā režīmā. Tāpat uz robežas ar Baltkrieviju slēgts palicis Silenes robežpunkts, kuru sākotnēji slēdza 2023. gada septembrī nelegālās migrācijas spiediena dēļ.
Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022. gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
