"Mēs redzam, ka šajā audzē ir bijis diezgan nopietns mizgraužu uzlidojums un šo audzi ir paredzēts novākt pilnībā, tāpēc ka šeit praktiski nekas nav palicis," izrādot vienu no egļu audzēm, kurā mizgrauzis jau paviesojies, stāsta Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis. "Šos kokus viņš vairs nebojās, tie ir jau pagājušajās sezonās invadēti, mēs redzam, ka tie ir praktiski nokaltuši koki. Situācija ir tāda, ka, skatoties uz laika prognozi, varam sagaidīt, ka tuvākajās nedēļās mizgrauži sāks aktīvi lidot, jo viņiem vajag tos plus 20 grādus."
Maza vabolīte, kura spēj nodarīt mežam lielāku skādi, nekā visi pārējie kaitēkļi kopā – tā Meža dienesta speciālisti vērtē egļu astoņzobu mizgrauža kaitējumu. Tas arī ir pamatā ārkārtējās situācijas izsludināšanai, kas paredz saimnieciskās darbības ierobežojumus.
Katkovskis skaidro: "Šīs ārkārtējās situācijas jēga ir tāda, ka iespēju robežās strādāt tā, lai ierobežotu šo mizgrauzi, un ir noteiktas diezgan precīzi tā saucamās A, B, C zonas, ir noteiktas vērtīgās egļu mežaudzes visos mežos, gan valsts mežos, gan privātajos, un noteikts, ko tu drīksti un ko nedrīksti. Tajās vietās, kur nav mizgrauža bojājumu, tur Valsts meža dienests šobrīd pārskata izsniegtos ciršanas apliecinājumus un var izdot lēmumu par attiecīga apliecinājuma darbības apturēšanu, bet šeit, protams, mēs varam cirst, jo ir saņemts apliecinājums sanitārajam atzinumam."
Kāpēc ir ierobežota saimnieciskā darbība un kāpēc nevar cirst egļu audzes, kas ir mizgraužu neskartas? To pamato Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežzinis Raivo Rudzītis: "Šo mizgrauzi pievilina svaigi zāģētas egles smarža, tas ir tāpat, ja cilvēkam garšo pica un viņš iet garām picērijai, viņam ir grūti noturēties, lai neieietu un nepasūtītu picu, un mizgrauzis arī – viņš sajūt svaigi zāģēto un viņš nenoturas, un grauž, un tad mums kalst tālāk un tālāk. Šeit būtu svarīgi īpašniekiem saprast, ka nevajag tik ļoti burtiski skatīties – uz mani attiecas vai neattiecas šie ierobežojumi, vajadzētu tā ar jēgu izvērtēt, cik ļoti ir nepieciešams ķerties pie egļu zāģēšanas šajā mizgrauža aktīvajā periodā, īpaši ar kopšanas vai izlases cirtēm."
Laikam kļūstot siltākam, sasniedzot 20 grādus, sāksies arī mizgraužu vaboļu aktivitāte, tāpēc speciālistu ieteikums ir mežu īpašniekiem apsekot savas egļu audzes.
"Šobrīd mēs mežā varam redzēt tikai pagājušajā vai aizpagājušajā gada invadētos kokus, svaigo vēl nav. Tad, kad temperatūra palielinās virs plus 20, tad vajadzētu aiziet uz savām egļu audzēm un paskatīties, ja tur parādās mizgrauža darbības pazīmes, mazie caurumiņi stumbros un lejā tādi kā brūnganīgi miltiņi, tad vajadzētu informēt Meža dienestu un tad šīs audzes būtu nocērtamas sanitārajā vienlaidus cirtē un attiecīgi kokmateriāli aizvedami vai apstrādājami, lai pēc iespējas to mizgrauža izplatību samazinātu," stāsta Rudzītis.
Ārkārtējā situācija arī paredz mizgraužu ierobežošanas pasākumus, viens no tiem, kā iesaka Katkovskis, ir izvietot izcirtumos feromonu slazdus: "To gan nedara privātīpašnieks, to dara Valsts meža dienests un valsts mežu teritorijā "Latvijas Valsts meži", jo, nepareizi lietojot šos feromonu slazdus, patiesībā var panākt pilnīgi pretēju efektu."
Ārkārtējā situācija mizgraužu bojājumu ierobežošanai būs spēkā līdz 30. jūnijam, bet tā var tikt arī pagarināta.
"Mēs šobrīd valsts mežos tos savus plānus esam pārskatījuši ar domu, ka šī ārkārtējā situācija var tikt pagarināta līdz 1. septembrim, jo tā bēda ir tāda, ka mizgrauzis – tieši tāpat kā mēs – gaida silto laiku; ja pavasaris būs slikts, lietains, vēss, tāds, ko mēs negribam, tad, protams, šī savairošanās būs daudz mazāka, nekā tad, ja sagaidīsim brīnišķīgu pavasari ar siltu laiku, tad, protams, arī mizgrauzis to izmantos," atzīmē Katkovskis.
Jāpiebilst, ka, savairojoties šim kaitēklim, var tik bojātas ne tikai egles, bet arī priedes.
KONTEKSTS:
Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" informācijas, 2022. gadā bija vērojama ļoti augsta mizgrauža lidošanas aktivitāte. Dati par mizgrauža savairošanās prognozēm arī 2023. gadā liecina, ka ir iespējama masveida egļu mežaudžu bojāeja Vidzemes reģionā, kā arī ievērojami pieaugs egļu mežaudžu apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā.
Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus, no 1. aprīļa 32 pašvaldībās izsludināta ārkārtējā situācija. Tās laikā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgrauža aktivitātes samazināšanai, tostarp vietām būs aizliegta koku ciršana.
