Pēc aptuveni sešu gadu pārtraukuma atsākta žoga izveide uz Latvijas–Krievijas robežas vairāk nekā 20 kilometru garumā.
Žoga būvniecība uz Eiropas Savienības ārējās robežas piektdien, 12. aprīlī, vērtēta gan no augšas, lidojot helikopterā, gan uz vietas Opuļu robežapsardzības nodaļā Ludzas novadā.
"Krievijas robežas izbūves darbi ir sākušies. Bez patrulēšanas iespējām, nepabeigti bez žoga bija 53 kilometri. Tātad, vēl šie 53 kilometri ir jāizbūvē uz Krievijas robežas. Un žogs bija izbūvēts vairāk nekā 90 kilometru [garumā]. Reāli vēl aptuveni 150 kilometri žoga ir jāizbūvē," skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Lielākais izaicinājums – aptuveni 50% teritorijas pie Krievijas robežas veido purvi, upes un ezeri.
"Ir kilometri un vietas, kur pašreiz mēs nevaram patrulēt un iziet robežu tiešā tās tuvumā. Mēs esam spiesti apiet pārpurvotās vietas, kas, protams, nav labi no valsts drošības viedokļa," atzina Pujāts.
"Vasaras periodā arī esam konstatējuši, ka pa purviem iet pārkāpēji. Līdz ar to Latvijas robeža, ja mēs gribam runāt par absolūtu drošību un to, ka tiek fiksēti visi gadījumi, ir jāizbūvē pilnībā," uzsvēra robežsardzes priekšnieks.
Saeimas priekšsēdētāja pēc savas pirmās vizītes uz robežu atzina – žoga izbūvei būs vajadzīgi arī papildu līdzekļi. Tiesa, cik un kur meklēt naudu, pagaidām nevarot nosaukt – tas būšot "budžeta jautājums".
"Lai pievestu būvmateriālus un fiziski uzbūvētu robežu milzīgā purva teritorijā, jāsaprot, ka tas, pirmkārt, nebūs ātri. Otrkārt, tam būs vajadzīgs vairāk papildu līdzekļu," sacīja Mieriņa.
Prioritārajiem posmiem uz Krievijas robežas paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro, bet pavisam šogad žoga un tā apkārtējās teritorijas darbiem plānots atvēlēt 120 miljonus eiro.
"Mēs jau tuvojamies aptuveni 70% izbūvei. Polijai ir izbūvēti apmēram 40% no visas robežas garuma. Mūsu žogs ir fiziskās kapacitātes ziņā pa vidu starp Lietuvas un Polijas, līdz ar to mums ir virkne lietu, kas ir pilnveidotas, ņemot vērā arī Lietuvas pieredzi," akcentēja Pujāts.
Šodien secināts, ka Saeimā būs jārosina izmaiņas likumos, lai atsevišķus lēmumus Valsts robežsardze var pieņemt ātri un patstāvīgi, mazinot arī birokrātisko slogu.
"Vajadzētu noteikt pie robežas 20 metru aizsargjoslu. Tas ir ļoti būtiski, lai robežsargi varētu arī operatīvi rīkoties.
Ja ir kāds bīstams koks, to varētu novākt. Līdzīgi kā "Latvenergo" ir aizsargjosla, kuras platumā ir tiesības izzāģēt bīstamos kokus vai vienkārši kokus, lai tie nekristu virsū sētai," skaidroja Mieriņa.
Lai turpmāk robežu uzraudzītu efektīvāk, paredzēts ieviest vairāk viedo tehnoloģiju, izbūvēt arī sakaru torņus ar dienas un nakts redzamības kamerām. Visu austrumu robežas joslas žoga izbūvi gar Krieviju un Baltkrieviju paredzēts pabeigt līdz 2025. gada sākumam.
