Valsts policijas statistika ir nežēlīga – šogad no gada sākuma līdz 11. aprīlim notikuši 35 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti motocikli. Šajos negadījumos cietušas 29 personas un divas gājušas bojā. Pērn šādā pašā periodā arī bojā gāja divi motociklu vadītāji, taču cietušo skaits bija krietni mazāks – pērn tādu bija 12.
Ceturtdien notikusī avārija uz Akmens tilta, kurā gāja bojā motocikla vadītājs, uzdeva ļoti daudz jautājumu, kas, sākoties jaunajai sezonai, gadu no gada atkārtojas. Sabiedrību satraucis arī nesenais gadījums, kad Valsts policijas darbiniekiem nācās dzīties pakaļ kādam motociklistam, kurš uz Jūrmalas šosejas ievērojami pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu, bet bēgšanas laikā brauca pat ar 200 km/h. Tiesa, tas viņu neglāba, un pārkāpējs Rīgā tika notverts. Izrādās, pie transportlīdzekļa stūres bija sēdies kāds vīrietis, kuram vispār nebija transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Drošas braukšanas skolas vadītājs un pieredzējis autosportists Jānis Vanks atzina, ka, jaunai sezonai sākoties un motocikliem atgriežoties satiksmē, no visām pusēm ir problēmas – autovadītāji nav pieraduši pie tā, ka divriteņu tehnika piedalās satiksmē, un bieži vien paši motobraucēji pārvērtē savas spējas.
"Tie pirmie izbraucieni ar motocikliem, nu, tur ir jābūt ļoti uzmanīgam. Jo, pirmkārt, šīs [braukšanas] iemaņas ir ierūsējušas. Otrkārt, tomēr ielas pēc ziemas kaisīšanas visas vēl ir netīras, slidenas. Pavasarī mums ir pastiprināta arī bedru veidošanās. Autovadītāji nav pieraduši pie tā, ka divriteņu tehnika ir uz ceļiem. Ir mainīgi laika apstākļi un zemas temperatūras," teica Vanks. "Mēs redzam, ka cilvēki pārvērtē savas spējas, brauc krietni pāri atļautajam ātrumam, un diemžēl tas viss rezultējas ārkārtīgi bēdīgos iznākumos."
Vanks atzina, ka visu minēto apstākļu dēļ katru gadu jaunās sezonas sākums ir asiņains un ļoti nepatīkams. Vanks aicina braucējus izvērtēt visus apstākļus un nepārvērtēt savas spējas.
"Ir jādomā ar galvu, ir veselīgi jāizvērtē savas spējas.
Ir jāsaprot: ja mēs tiešām gribam paskriet ar motociklu vai ar automašīnu, aicinu braukt uz trasi. Nu ir tādas iespējas.
Mums pa visu Latviju ir iespējas drošā vidē pabraukt. Ļoti vēlams motobraucējiem pašā sezonas sākumā aizbraukt uz kādu trasi, iesildīt sevi un pārbaudīt tehniku un pārējās lietas. Pirmajos izbraucienos jābūt ļoti prātīgiem un jābrauc ārkārtīgi uzmanīgi," sacīja Drošas braukšanas skolas vadītājs.
Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" portālā "Manabalss.lv" sākusi parakstu vākšanu, lai par ļoti lielu ātruma pārsniegumu piemērotu cietumsodu un auto vai motociklu konfiskāciju.
Šīs iniciatīvas iesniedzēji atgādināja, ka nereti dzirdam par motociklu un dārgu sporta automašīnu vadītājiem, kuri vairākkārt pārsniedz atļauto ātrumu, un par tiem, kas ļoti lielā ātrumā bēg no policijas. Traģiskākais ir tas, ka šo pārkāpēju dēļ tiek apdraudēti nevainīgi cilvēki – citi autovadītāji, gājēji, ģimenes, bērni.
Lai šo problēmu risinātu, apvienība piedāvā paredzēt kriminālatbildību par ļoti lieliem ātruma pārsniegumiem.
"Latvijā sodi ir ļoti nelieli. Piemēram, par motocikla avāriju uz Akmens tilta, tur sods būtu ap 80 eiro. Mēs skatāmies Eiropas pieredzi.
Ja pilsētā ir pārsniegts ātrums par 50 km/h, tātad dubultā, ja brauc uz 100, tad tā būtu transporta līdzekļa konfiskācija un kriminālsods, līdzīgi kā tas ir, braucot dzērumā. Latvijā šie sodi nav mainīti vismaz 10 gadus," pauda apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Kārlis Krēķis.
Viņš zināja teikt, ka valstīs ar lielākiem sodiem negadījumu skaits ir mazāks un tas varētu ļaut uzlabot situāciju arī Latvijā. Taču jābūt uzlabotai arī infrastruktūrai.
"Jābūt šaurākām braukšanas joslām. Jo šaurāka braukšanas josla, jo mazāka vēlme pārsniegt ātrumu. Otra lieta, ko mēs redzam Akmens tilta gadījumā – nevienā tilta pusē nav gājēju pārejas. Ja būtu gājēju pāreja, kas samazina ātrumu transportam, automašīna vai motociklists nevarētu tik ātri braukt," vērtēja Krēķis.
Tāpat aktuāls esot jautājums, kāpēc pilsētā joprojām atļautais braukšanas ātrums ir 50km/h , izņemot dažas vietas, kur ir 30km/h. Krēķis domā, ka visā centrā būtu jānosaka 30 km/h, izņemot maģistrāles un apvedceļus, kur nav rišu un gājēju pāreju. Pērn esot noticis tik daudz avāriju, ka esam atgriezušies 2016. gada līmenī.
Vēl jāpiebilst, ka kriminālatbildība par lieliem ātruma pārsniegumiem ir arī vairākās citās valstīs – Francijā, Monako, Norvēģijā, bet Dānijā par divkāršu ātruma pārsniegšanu paredzēta transportlīdzekļa konfiskācija.
