Pilnā sprieduma uzrakstīšana tiesai prasīja gandrīz pusgadu. Tas ir 477 lappušu biezs un būtībā saskan ar pirmās tiesu instances lemto, ka šāda mēroga traģēdija varēja notikt arī vienas personas vainas dēļ.
"Šādu atzinumu nav izdarījis viens tiesnesis. Šādu atzinumu ir izdarījuši seši tiesneši," skaidroja Zolitūdes traģēdijas krimināllietas vadošā tiesnese Iveta Vīgante.
Lietas iztiesāšanā pierādīts, ka cēlonis jumta sabrukšanai un 54 cilvēku nāvei bija jumta kopņu nepietiekama nestspēja un pamatīga pārslodze.
Tāpat saskaņā ar tā laika likumiem – veikt aprēķinus un tos kontrolēt bijusi tikai būvinženiera Ivara Sergeta atbildība, kurš līdz šim abās tiesu instancēs atzīts par vienīgo vainīgo.
Viņam piespriests sešarpus gadus ilgs cietumsods un liegums piecus gadus ieņemt amatu savā profesijā. Tā kā citi apsūdzētie aprēķinu kontroli neveica un kļūdu pamanīt nevarēja, viņi nav vainīgi.
"Pirmšķietami, iepazīstoties ar to, ko prokuratūra ir cēlusi apsūdzībās, to izlasot, varēja rasties iespaids, ka arī šīs pārējās personas kaut ko varēja darīt, ko viņas nav izdarījušas, ja? Bet, izpētot lietas materiālus, izpētot normatīvo regulējumu, nebija juridiska pamata viņu notiesāšanai," sacīja tiesnese.
Sprieduma pārsūdzēšanai Augstākajā tiesā pusēm dotas 20 dienas.
"Pozīcija paliek nemainīga manam aizstāvamajam, līdz ar to, protams, būs kasācijas sūdzība. Pārsūdzība būs, tātad vēl viena instance," atzina Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks.
Sergeta aizstāvība abās tiesu instancēs balstīta uz mēģinājumiem novirzīt vainu un atbildību uz nu jau likvidēto uzņēmumu "Vikom Industry", kas ražoja un montēja metāla kopnes.
Par šo aspektu apgabaltiesa izdevusi arī atsevišķu blakus lēmumu, ar ko nav apmierināts Sergeta aizstāvis.
"Pirmās instances tiesa, manuprāt, ļoti pamatoti norādīja, ka tur ir krāpšana. Nu šobrīd apgabaltiesas blakus lēmums, kur ir runa ir tikai par viltošanu, nozīmē, ka nevienu pie atbildības nesauks. Faktiski lēmums no apgabaltiesas par "Vikom Industry" ir pilnīgi bezjēdzīgs," sprieda Zvejsalnieks.
"Nekādā mērā, ne pie kādiem apstākļiem šie pieņemtie blakus lēmumi nevar ietekmēt tiesas kolēģijas atzinumu un lietas rezultātu šajā lietā. Proti, ka ir notiesājama tikai viena persona, un pārējās personas notiesāt nav juridiska pamata," norādīja Vīgante.
Prokurori vēl vērtēs, vai iesniegt kasācijas protestu.
"Es gribu pateikt to, ka ir arī daļēji apmierināts mūsu iesniegtais apelācijas protests. Proti, tajā aspektā, ka ir noteikts bargāks sods Ivaram Sergetam. Šis sods ir palielināts par pusgadu reālas brīvības atņemšanas. Tas šobrīd kopā sastāda sešus gadus un sešus mēnešus. Tāpat ir atcelti pirmās instances tiesas pieņemtie blakus lēmumi," sacīja prokurors Agris Skradailis.
Prokurori lietā cēla apsūdzības deviņām personām un piecām juridiskajām personām. Gala vārds būs Augstākās tiesas Senātam.
Šogad novembrī Zolitūdes traģēdijai apritēs apaļi desmit gadi.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesniedza prokurori.
Rīgas apgabaltiesa par vainīgu atzina būvinženieri Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
