Pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs atzīst par atbilstošu Satversmei

Satversmes tiesa uzsvēra, ka latviešu valoda ir neatņemama Latvijas valsts sastāvdaļa, un, lai persona varētu piedalīties ikdienas dzīvē, tai nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Valsts valoda arī nodrošina valsts funkcionēšanu un saziņu starp personu un valsti. Tā ļauj personai gūt maksimālu labumu no izglītības sistēmas, pēcāk veiksmīgi iesaistoties darba tirgū. Valsts valoda ir būtiska arī sabiedrības saliedēšanā.

Vienlaikus Satversmes tiesa vērsa uzmanību uz to, ka mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi joprojām bez maksas var apgūt interešu izglītības programmās.

Savukārt likums šobrīd paredz atbalsta nodrošināšanu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Izglītības iestādei šādiem skolēniem jāizstrādā individuāls izglītības satura apguves plāns, tostarp valsts valodas apguvei. Ir risks, ka šāds bērns, kurš nezinātu valsts valodu, būtu pakļauts atstumtībai, norādīja tiesa.

Satversmes tiesa secināja, ka valsts ir izpildījusi savu pozitīvo pienākumu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu interesēm atbilstošu izglītības procesu, kas ietver pienācīgas pie mazākumtautībām piederošu personu iespējas apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī atbilst izglītības pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās principiem.

Sagatavojot spriedumu, Satversmes tiesa bija ņēmusi vērā arī vairāku mazākumtautību skolu pieredzi, kā arī speciālistu viedokļus. Vienlaikus atzīmēts, ka grozījumi stājušies spēkā vairāk nekā 10 mēnešus pēc to pieņemšanas, līdz ar to ir bijis dots pietiekoši ilgs laiks sagatavoties jaunajai situācijai izglītības sistēmā.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Lietā apvienotas vairākas sūdzības

Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pērnā gada 19. maijā pēc vairāku personu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji Satversmes tiesā apstrīdēja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas izslēdz pirmsskolas un vispārējās pamatizglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.

Viens no pieteikuma iesniedzējiem, Matvejs Jeremuta, ir izglītojamais, kurš identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, kura dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda.

Jeremuts tiesā norādīja, ka apstrīdēto normu dēļ viņam vairs nebūšot iespējams iegūt pamatizglītību arī dzimtajā mazākumtautību valodā. Iepriekšējā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas un mazākumtautību valodas lietojuma proporciju izglītības ieguves procesā, stājās spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Pieteikuma iesniedzējs paļāvies, ka veiktā reforma būs pēdējā valsts valodas lietojuma reforma mazākumtautību skolās.

Vēl viena no pieteikumu iesniedzējām norādījusi, ka apstrīdētās normas neievēro mazākumtautībai piederošo bērnu ar speciālām vajadzībām intereses. 

Šo personu ieskatā, apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam, kā arī Satversmes 114. pantam. Tiesa apstrīdēto normu satversmību vērtēja arīdzan kopsakarā ar Satversmes 112. panta pirmajā teikumā noteiktajām tiesībām uz izglītību.

Kopumā pieteikuma iesniedzēji ir 18 izglītojamie, kas nāk no 11 ģimenēm. Uz sprieduma pasludināšanu paši viņi nebija ieradušies, taču pieteicējus pārstāvēja politiķis Igors Pimenovs, kurš vairākos Saeimas sasaukumos bijis ievēlēts no partijas "Saskaņa". Ar Satversmes tiesas spriedumu Pimenovs nav apmierināts: "Neesam apmierināti. Mēs cerējām, ka augstā tiesa tomēr ņems vērā mūsu bažas, mūsu iebildumus. Mēs meklēsim atbalstu mūsu vēlmēm un mūsu cerībām Eiropas Savienībā."

Tiesa: Padomju okupācijas vara bija uzspiedusi Latvijai rusifikāciju 

Latvija jau kopš neatkarības atgūšanas, kopš 1991. gada, īsteno mērķtiecīgu padomju okupācijas varas uzspiestās rusifikācijas rezultātā izveidojušās izglītības sistēmas, kurā novērojama divvalodība, reformu, norādīja Satversmes tiesa.

Neskatoties uz to, Latvijā joprojām ir novērojamas divas informatīvās telpas, valodas nošķirtība skolās, bērnudārzos un darba kolektīvos.

Lai nodrošinātu pie mazākumtautībām piederošu personu aizsardzību, valstij ir bijis un joprojām jāveicina un jāstiprina valsts valodas lietošana, norādīja Satversmes tiesa. Jaunākajās valsts valodas pamatnostādnēs konstatēts, ka Latvijā valsts valodas situāciju joprojām ietekmē okupācijas sekas. Plaši tiek izmantota krievu valoda, ietekmējot to nezinošu personu iespējas, piemēram, jaunieši, kuri nezina krievu valodu, tiek diskriminēti darba tirgū.

Tai pašā laikā pētījumi liecina, ka pārējo tradicionāli runāto valodu pratēju skaits Latvijā samazinās, norādīja Satversmes tiesa.

Pieņemot noteikumus par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, Saeima ņēmusi vērā arī pašreizējo ģeopolitisko situāciju – Krievijas iebrukumu Ukrainā un dezinformāciju, kas apdraud valsts valodas nepratējus.

Tiesa vērsa uzmanību uz valsts rīcības brīvību attiecībā uz to, kādu izglītības sistēmu tā izveido un kā nodrošina pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Šajā aspektā

tiesa ņēma vērā arī Latvijas īpašos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas rezultātā, un to saistību ar aktuālo situāciju valsts valodas lietojuma jomā.

Satversmes tiesa arī norādīja, ka jau iepriekš atzinusi, ka likumprojektu pieņemšanā tika pienācīgi iesaistīti mazākumtautību pārstāvji un ņemti vērā starptautisko organizāciju lēmumi.

Mazākumtautību valodas un kultūru var apgūt interešu izglītībā

Tiesa atzina, ka interešu izglītība ir piemērots līdzeklis mazākumtautības valodas, kultūru un etnisko savdabību saistīta satura apguvei gan pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības pakāpē, gan arī bērniem ar speciālām vajadzībām. Lai arī interešu izglītības nodarbību apmeklēšana ir brīvprātīga, tas pats par sevi nav tāds apstāklis, kas liktu apšaubīt valsts pozitīvā pienākuma izpildes pienācību.

Tāpat tiesa konstatēja, ka valdība ir izveidojusi mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības paraugprogrammu un tās īstenošanas vadlīnijas. Pedagogiem ir pienākums šo programmu individualizēt un nodrošināt atgriezenisko saiti tās īstenošanā.

Savukārt pašvaldībām ir ilgtermiņa pienākums nodrošināt minētās programmas bezmaksas pieejamību ikvienam bērnam, kura vecāki vai likumiskie pārstāvji ir iesnieguši attiecīgu iesniegumu.

Minētais pienākums ir īstenojams likumā noteiktajā apmērā – trīs stundas nedēļā. Šāds stundu skaits gan pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības pakāpē ir uzskatāms par pietiekamu mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un kultūras savdabības pienācīgai apguvei, turklāt valsts un pašvaldību izglītības iestādes nav ierobežotas ar mazākumtautību saturu saistīta interešu izglītības piedāvājuma paplašināšanā.

Laviņš: Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā vērojamas nelielas galējības

Satversmes tiesa šonedēļ jau paziņoja līdzīgu lēmumu attiecībā uz privātajām skolām, atzīstot, ka norma, kas nosaka vispārējās izglītības iegūšanu privātajās izglītības iestādēs Latvijā tikai valsts valodā, atbilst Satversmei.

Preses konferencē pēc sprieduma pasludināšanas Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš uzsvēra, ka sabiedrībā un arī plašsaziņas līdzekļos ir vērojamas nelielas galējības:

"Tiek apgalvots – skolā turpmāk mācības būs tikai latviski. Arī tiek apgalvots, ka skolā vairs nevarēšot lietot mazākumtautības valodu. Ne viens, ne otrs apgalvojums nav precīzs. Skolā tiek īstenotas ne tikai vispārējās izglītības programmas. Satversmes tiesa atzina, ka vispārējā programma jāīsteno valsts valodā, bet mēs nevaram uz izglītības procesu raudzīties tikai un vienīgi no vispārējās izglītības skatupunkta."

Laviņš uzsvēra, ka izglītības process ir plašāks, aptverot arī interešu izglītības programmas.

"Īstenojot interešu izglītības programmu gan privātajās, gan valsts un pašvaldību skolās var būt klātesošs mazākumtautību saturs," skaidroja Laviņš.

Ja vispārējās izglītības saturs īstenojams tikai valsts valodā, tad interešu izglītības procesā personas, kuras pieder pie mazākumtautībām, var lietot savu dzimto valodu.

Vienlaikus Laviņš uzsvēra, ka nebija iespējams izdarīt secinājumus, ka pēc pieņemtajiem likuma grozījumiem kritīsies izglītības kvalitāte. Tiesa, Satversmes tiesa norādīja, ka valstij pastāvīgi jāseko izglītības kvalitātei un izmaiņām.

Ja ir aizdomas, ka izglītības kvalitāte samazinās, personas, kurām ir šādas bažas, var vērsties tiesībsargājošās iestādēs, tostarp arī Satversmes tiesā.

KONTEKSTS:

Saeima 2022. gada septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē līdz 2025. gadam.

No pērnā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pārgāja 1., 4., 7. klasē un arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Vidusskolās mācības tikai latviski notika jau iepriekš.

Tikmēr interešu izglītības programmas ietvaros var apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.

Likuma grozījumu autori lēsa, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.