Skandāla sekas – galveno valsts ierēdni pazemina amatā
Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā nolēma pazemināt amatā līdzšinējo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. To skaidroja ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo avioreisu lietā.
Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai Citskovskim piedāvāts Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats.
To viņš novērtējis kā savai pieredzei neatbilstošu un pazemojošu piedāvājumu, ko solījis apstrīdēt tiesā.
Izmeklēšanas komisija secināja, ka Citskovksis pieļāvis disciplinārpārkāpumu, neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.
Izmeklēšanu vēl turpina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Vienlaikus izskan jautājumi, vai par ekspremjera speciālo reisu rīkojumu pamatotību vienīgais atbildīgais ir bijušais valsts augstākais ierēdnis un vai nav notikusi toreizējā premjera biroja pārstāvju politiska iejaukšanās viņa darbā.
Šāda veida jautājumus Latvijā neuzdod pirmo reizi, atgādināja Baltijas Korporatīvas pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs. Pirms pieciem gadiem toreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pretēji ministrijas valsts sekretāra uzskatam nolēma atlaist "Latvenergo" padomi.
Drīz sekoja valsts sekretāru vēstule par ierēdniecības aizsargāšanu no politiskas ietekmes.
"Augstākajai valsts ierēdniecībai, vai tas ir Valsts kancelejas vadītājs vai kādas ministrijas valsts sekretārs, ir pienākums izpildīt likumīgus rīkojumus. Un te mēs runājam ne tikai par lietderības, bet arī likumības jautājumu, ko uzsvēruši Valsts kontroles revidenti. Te ir jābūt mugurkaulam un pārliecībai vērsties pret un neizpildīt šādu rīkojumu.
Profesionālam ierēdnim ir jānorāda, ka kāds rīkojums nav OK, ka tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, ka ir riski," norādīja Grafs.
Viņš pieļauj, ka šajā gadījumā tas nav noticis, "Valsts kontroles atzinumā ir norādīts, ka atbildība jāvērtē gan Valsts kancelejā, gan premjera birojā".
Politoloģes: Jāmaina politiķu un augstākās ierēdniecības atbildības sadalījums
Kariņa speciālo avioreisu skandāls un tā sekas parādījušas, ka būtu jāmaina politiķu un augstākās ierēdniecības savstarpējās atbildības sadalījums un komunikācija, vērtējusi politoloģe, centra "Providus" vadītāja Iveta Kažoka.
Jau minētajai augstākās ierēdniecības celtajai trauksmei sekoja priekšlikumi, kurus 13. Saeimas laikā neatbalstīja. Piemēram, par vidutāju starp augstu ierēdni un politiķi, lai novērstu slidenus lēmumus un iejaukšanos.
Līdzvērtīgu risinājumu idejas lidojumu skandāla ēnā jāpiedāvā politiķiem, šajā gadījumā – premjeres birojam, uzskata Kažoka.
"Politiķim būtu jābūt sajūtai, ka tad, ja viņš pārkāps kādas sarkanās līnijas, ierēdnis būs savlaicīgi par to brīdinājis.
Šobrīd tās attiecības ir tādas, ka ierēdņu motivācija ir pēc iespējas politiķiem neteikt, ka kaut kas no tā, ko viņi vēlas, nav izdarāms. Tā nav normāla situācija. Tas tiešām nozīmē, ka ierēdņi paraksta visu, ko politiķi ir vēlējušies, bet pēc tam dabū nepatikšanas gan no Valsts kontroles, gan disciplīnārkomisijām, varbūt nonāk problēmās ar kriminālatbildību. Savukārt politiķiem šādu situāciju rezultātā var būt, kā minimums, sabojāta politiskā karjera," norādīja Kažoka.
Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse arī piemin vēlamas pārmaiņas pārvaldības struktūrā.
"Te ir mācība citiem ierēdņiem: nerunā pretī. Padzīs, atpakaļ neskatoties. No otras puses, rodas jautājums, kāpēc ir vajadzīgs birojs, kas nodod norādes Valsts kancelejai? Šāda sadrupināta pārvaldīšana nav labas pārvaldības modelis un neatbilst kompaktai spēcīgai komandai, kas apkalpo Ministru kabinetu," Citskovska situāciju pēc dienesta pārbaudes beigām komentēja Kreituse.
"Ja tā būtu vienpusēji Valsts kanceleja, kas strādā kopā ar Ministru kabinetu un atbild par padarīto darbu, un visi zinātu, kam viņi ir atbildīgi. Kā Somijā – Valsts kancelejas vadītājs, ierēdnis numur viens," piebilda Kreituse.
Vienlaikus mainot amatpersonas un nemainot principus, līdzīgas strīdīgas situācijas var sagaidīt arī turpmāk, brīdināja Andris Grafs.
"Tas atbildības vai pilnvaru sadalījums, kādā veidā konstatē, ka mutiskais vai rakstiskais rīkojums ir pretlikumīgs, prettiesisks vai riskants, manuprāt, ir jāpārskata pa visu spektru. Tas nav tikai Valsts kancelejas vai premjera biroja, bet arī ikvienas politikas amatpersonas, ministrijas, es teiktu, arī valsts kapitālsabiedrību jautājums, jo bieži vien ir diskusija, cik tālu ministrs var ietekmēt kaut kādus operacionālus lēmumus," sprieda Grafs.
Kancelejas vadītāja amatam uzrunāts Raivis Kronbergs
Premjere ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pastāstīja, ka Valsts kancelejas vadītāja amatam uzrunājusi pašreizējo Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu.
Viņš amatā vēl jāapstiprina valdībai, un darbu jaunajā amatā Kronbergs varētu sākt augusta vidū.
Latvijas Radio Ministru kabinetā interesējās, vai Valsts kancelejas vadītāju var izraudzīt bez konkursa. Iespējas ir divas: pirmkārt, rīkot atklātu konkursu, otrkārt, atbilstoši Valsts civildienesta likumam Valsts kancelejas vadītāja amatā var pārcelt kādu esošo valsts civildienesta ierēdni ar atbilstošajām kompetencēm un profesionālo pieredzi. Tātad premjere izvēlējusies otro variantu.
KONTEKSTS:
Valdība 9. jūlijā slēgtā sēdē nolēma pazemināt amatā Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo avioreisu lietā. Par to pēc valdības sēdes paziņoja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Citskovskim piedāvāts Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats.
Tikmēr Citskovskis paziņoja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.
