ĪSUMĀ:
- Daļa cilvēku neslēpj – iespējamam valsts apdraudējumam nav gatavojušies.
- Drošības pētnieks: Ikkatra cilvēka individuāla gatavība ir sava veida atbalsts valsts drošībai.
- Kritiskos finanšu pakalpojumus "X" stundā nodrošinās visas Latvijas komercbankas.
- Mazumtirgotāji gatavojas pārtikas un ūdens nodrošināšanai "X" stundā.
- Jānis Sārts: Ja mēs gribam, lai šis karš šeit nenonāk, lielai sabiedrības daļai jābūt gatavai cīnīties, nevis mukt.
Latvijas Aizsardzības ministriju, kā arī citas Latvijas drošības iestādes un iekšlietu struktūras Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir mudinājis radīt iedzīvotājiem dažādus informatīvus materiālus, organizēt apmācības un seminārus par rīcību krīzes situācijās, kas ļauj cilvēkiem individuāli sagatavoties, lai, pienākot "X" stundai, neapjuktu, nebaidītos un skaidri zinātu, kā rīkoties.
Viens no visskaļāk izskanējušajiem ieteikumiem ir "72 stundu somas" sagatavošana, kurā ir visas nepieciešamās lietas "X" stundai, piemēram, pārtika, ūdens, medikamenti, svarīgi dokumenti, silts apģērbs, lukturītis, baterijas un daudzas citas lietas.
Latvijas gatavība "X" stundai
Daļa cilvēku neslēpj – iespējamam valsts apdraudējumam nav gatavojušies
Vai cilvēki ir domājuši par savu rīcību "X" stundā? Lai to noskaidrotu, Latvijas Radio Rīgas ielās uzrunāja cilvēkus. Lielākā daļa uzrunāto cilvēku gan godīgi atzina, ka nav ne dzirdējuši par ministrijas veidotajiem bukletiem un "72 stundu somu", ne arī citā veidā gatavojušies iespējamam karam vai militāram iebrukumam Latvijā.
Latvijas Radio jautāja, vai cilvēks iepazinies ar Aizsardzības ministrijas veidotajiem bukletiem par rīcību "X" stundā un dzirdējis par "72 stundu somu"? Uzrunātie sacīja:
"Noteikti nē! Dzīvē viss notiks tā, kā tam ir jānotiek, "72 stundu soma" man nepalīdzēs, kad sāksies karš."
"Esmu manījusi, ka ir tādi [bukleti]. Jā, dzirdējušas esam [par somu]! [Somas] Nav un nebūs."
"Nē, bet esmu gatavs to operatīvi sagatavot. Es domāju, ka katram ir pienākums aizdomāties par dažādām krīzes situācijām, bet nevajag uzreiz tik globālas ņemt vērā, jautājums par daudz ikdienišķākām, – vai tu esi aizdomājies, ka tev mājās nebūs elektrības pāris dienas, kas būs tad, ja tev mājās pa krānu ūdens netecēs, nebūs gāzes?"
""TV24" televīzijas raidījumā reiz runāja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis un uzskaitīja, bet nu personīgi man nav tāda soma sagatavota. Ko tā stāvēs? Nu, pārāk liela un smaga. Kad sāka stāstīt, tad tiešām jāsāk domāt, kā tajā somā visu salikt, bet man personīgi ūdens ir nodrošināts, ja kas, man ir arī kaut kāds ēdiens nolikts, man ir makaroni, kaut kas man ir. Personīgi man nav [sagatavots rīcības plāns], klausīšos radio."
"Gaidīšu, kas notiks. Uz kurieni tad cilvēki lai skrien? Uz savu mājas pagrabu? Vai tas ir labāks? Varbūt arī mēs paši esam vainīgi, ka mēs neko neorganizējam un nedarām. Jā, es kaut kā tomēr uzticos, ka mēs esam NATO, man ir tāda drošība."
"Jā, es to pašu teiktu, man ir pārliecība, ka nekas nenotiks."
"Ikkatra cilvēka individuāla gatavība ir sava veida atbalsts valsts drošībai"
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks drošības jautājumos Vitālijs Rakstiņš stāstīja, ka sabiedrības gatavību "X" stundai nevar izmērīt un to varēs pārbaudīt vien krīzes situācijās. Tiesa, viņš uzsvēra, ka cilvēkiem iespējamie riski par karu vai militāru iebrukumu ir jāuztver nopietni, gatavojoties dažādām situācijām laikus, – iepazīties ar Aizsardzības ministrijas veidotajiem informatīvajiem bukletiem, sagatavot "72 stundu somu", pārrunāt ar saviem tuviniekiem rīcību krīzes situācijās, piedalīties dažādās apmācībās, trenēt savu psiholoģisko noturību un veikt daudzas citas darbības, lai "X" stundā nepārņemtu panika un nerastos haoss, bet būtu skaidrs, ko un kā darīt.
Rakstiņš atzina, ka "ikkatra cilvēka individuāla gatavība ir arī sava veida atbalsts valsts drošībai, jo cilvēks, kas spēj izdzīvot pirmās trīs dienas paša spēkiem, atvieglos darbu drošības iestādēm."
Tiesa, domājot par "72 stundu somu", pētnieks ieteica skatīties uz to plašāk nekā par tikai somu: ""72 stundas" ir kā pamatlietas, kam ir jāsagatavojas, tālāk ir "72+", ka tai skaitā ir jābūt gatavam paša spēkiem izdzīvot arī nedēļu, mēnesi. Kāpēc ir tās trīs dienas? Trīs dienas parasti ir tas laiks, kad varas iestādes varēs reaģēt vai arī būs skaidrība, kas notiek. Parasti trīs dienu krājums ir maksimums, ko vidējs cilvēks var pacelt un aiznest. Respektīvi, tas ir maksimums, ko mēs varam ielikt tajā somā. Zemessargi jau vairāk runā par "72 stundu plauktu" vai "gatavības plauktu", vai kaut kādu pagrabiņu ar mantām, krājumiem. Tas drīzāk ir simbols, cik tu esi gatavs krīzei. Kā arī regulāri ir jāatjauno gan krājumi, gan zināšanas, tāpēc tas drīzāk ir tāds kā simbols. Ja kādam tādas somas nav, tas nav traģiski, ir iespēja lēnām to sākt pildīt."
Kritiskos finanšu pakalpojumus "X" stundā nodrošinās visas Latvijas komercbankas
Bet kas "X" stundā notiks ar naudu? Vai ilgi krātā summa bankas kontā būs drošībā un paņemtie kredīti joprojām jāmaksā?
Pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijas Banka, sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un citām drošības iestādēm, izveidoja bukletu par to, kas ir jāzina par naudu krīzes gadījumā.
Kā skaidroja Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma, kritiskos finanšu pakalpojumus kā maksājumus internetbankā un mobilajā lietotnē vismaz 70% apmērā no ikdienā noteiktā darba laika, maksājumus ar bankas karti pilnā apmērā, ja netiks traucēta piekļuve starptautisko karšu infrastruktūrai, un skaidrās naudas izņemšanu no bankomāta, ko prioritāri varēs veikt 99 kritiskajos Latvijas bankomātos, nodrošinās visas četras Latvijas lielākās komercbankas – "Swedbank", "SEB", "Citadele" un "Luminor".
Posuma skaidroja: "Ikdienā glabāt mājās nelielus skaidras naudas apjomus – apmēram vienas nedēļas mājsaimniecības vajadzībām. Ieteikums ir arī šo naudu glabāt mazos nominālos. Noteikti iepazīties ar bankomātu karti, apskatīties, kur ir tuvākie bankomāti, lai būtu gatavāki un saprastu, cik tālu, uz kuru pusi ir jādodas. Ikdienā mēģināt izmantot vismaz divus identifikācijas, autentifikācijas līdzekļus bankai telefonā vai datorā. Noteikti ir ieteikums, kas arī ir salīdzinoši vienkāršs, – saglabāt savas bankas kontakttālruni telefonā. Jāatceras, ka krāpnieki neguļ nekad."
Posuma arī uzsvēra, ka visām bankām Latvijā ir ne tikai plāns darbam krīzē, bet arī apmācīti darbinieki, kas nozīmē, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā nauda bankā nepazudīs un valsts to sargās. Tiesa, ja ir pieejami finanšu pakalpojumi un nav finansiālu grūtību, arī krīzes situācijās būs jāturpina pildīt kredītsaistības.
Mazumtirgotāji gatavojas pārtikas un ūdens nodrošināšanai "X" stundā
Ja "X" stundā varēs tikt pie savas naudas, vai varēs veikalos nopirkt arī nepieciešamās preces, kā, piemēram, pārtiku un ūdeni?
Vieni no vadošajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā – "Maxima" un "Rimi" – norādīja, ka tiem ir savi darbības nepārtrauktības plāni, ko regulāri aktualizē, kā arī veic darbinieku apmācības. Covid-19 pandēmija esot devusi iespēju pārbaudīt plānus reālos notikumos. Tāpat šobrīd pieredze tiek gūta no Ukrainas. Uzņēmumi gan norādīja, ka iespējams karš vai militārs iebrukums prasa kompleksus risinājumus un arī skaidru atbildīgo valsts iestāžu vīziju, kur šobrīd daudzi jautājumi ir neskaidri par mazumtirgotāju lomu un iesaisti.
Līdzīgi izteicās arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, uzsverot, ka īstermiņa problēmās mazumtirgotāji zina, kā rīkoties, un spētu veiksmīgi turpināt darbu, taču kara vai militāra iebrukuma gadījumā joprojām esot daudz neskaidrību par to, kā, piemēram, veikali varētu darboties, ja pārtrūkst elektrības piegādes, trūkst darbinieku, vai ilgtermiņā nevar veikt preču piegādi un papildināt savas preču noliktavas, tādējādi arī nodrošināt pirmās nepieciešamības preces cilvēkiem.
Krūzītis sacīja: "Kara gadījumā mazumtirgotājs, protams, kā arī Ukrainas pieredze parāda to, ka, ja viņš spēj darboties, tad viņš darbojas, bet, ja mēs runājam par tiešu produktu apgādi jeb pirmās nepieciešamības preču apgādi ar tādu sistēmiskumu vai plānu, tad mazumtirgotājs īsti šajā shēmā nav iesaistīts vai arī nezina šobrīd tādu informāciju, kur viņam būtu jāatrodas un kas viņam būtu jādara."
Krūzītis gan norādīja, ka Aizsardzības ministrija esot apzinājusi situāciju, lai risinātu problēmu un kara vai militāra iebrukuma gadījumā veikali Latvijā spētu cilvēkiem nodrošināt iegādei gan pārtiku, gan ūdeni, gan citas nepieciešamās preces.
Drošības situācija Latvijā nemainīgi droša
Taču cik droši Latvijas sabiedrība patlaban var justies?
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" direktors Jānis Sārts norādīja, ka drošības situācijā šobrīd nav notikušas lielas izmaiņas, – kamēr vien Krievija ir pilnībā iesaistījusies Ukrainā un karo tur, Latvijai tiešu militāru draudu nav, taču hibrīdoperāciju intensitāte pieaug un turpinās pieaugt.
"Tāds slavens teiciens ir – "Nekad nevajag gatavoties tam karam, kurš tikko ir bijis, jo nākamais karš, visdrīzāk, izskatīsies savādāk pēc tā, kā viņš izskatās vai kā tas tiek realizēts." Bet jebkurā gadījumā atgriežos pie tā, ka pamatuzdevums ir nevis domāt par to, kā tas karš varētu izskatīties, bet darīt visu, lai tas karš šeit nenonāk. Ja mēs gribam, lai šis karš šeit nenonāk, lielai sabiedrības daļai jābūt gatavai cīnīties, nevis mukt. Līdz ar to vairāk es teiktu, ka mums ir jādomā, ko mēs darītu jeb kāda būtu mūsu loma, kad un ja šāds scenārijs realizētos. Latvijas drošība ir mūsu visa atbildība, nevis tikai kādu atsevišķu Ādažos vai citur sēdošu cilvēku atbildība," atzīmēja Sārts.
