ĪSUMĀ:
- Aizvien parādās naidu kurinoši ieraksti sociālajā tīklā "X".
- Latvijā nav administratīvās atbildības par naida runu.
- Policijai nav obligāti jāaicina uz pieklājību.
- Cilvēktiesību aizstāvji paskaidro, kur beidzas vienkārši rupjība un sākas noziegums.
- Eksperti skaidro, kas uzskatāms par muļķīgu joku, bet kas – par sabiedriski bīstamu retoriku.
- Policijai un politiķiem jautājumos par naida runu jādemonstrē vienlīdzīga pieeja dažādām grupām.
Pāris parastu ierakstu sociālajā tīklā "X"
Katru gadu pirms 9. maija Valsts policijas vadība aicina ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem – arī sociālajā tīklā "X". Vienam no atbildes "signāliem" pievērsa uzmanību arī Rus.LSM.lv: atšķirībā no citiem līdzīgiem tur bija redzama Valsts policijas reakcija.
"Pie berģu prusaku kapiem krieveļi stāv ceļmalā, kur nedrīkst lai noliktu lakstus. Policijas nav. @Valsts_policija"
— raksta kāds Elvis Meistars, atzīmējot Valsts policijas kontu. Šim ierakstam ir desmitiem atzīmju "patīk" un retvītu, to redzējuši 11 tūkstoši lietotāju. Pie ieraksta pievienotas fotogrāfijas, tajās redzams, ka auto novietošanas noteikumi patiešām pārkāpti.
Policija reaģē:
"Paldies par informāciju!"
Tālāk zem šī paša autora šī un citiem ierakstiem ir spriedelējumi par to, vai būtu bijis vērts pārdurt šiem automobiļiem riepas, aicinājums visus krievus izsūtīt vagonos uz Sibīriju un tā tālāk. Atbildot uz vienu no komentāriem, cits lietotājs arī vēršas pie Valsts policijas:
"Aicinājums uz huligānismu."
Valsts policija šajā gadījumā klusē.
Tiesībsargājošās iestādes nav publicējušas pēdējo gadu statistiku par noziegumiem saistībā ar naida runu, sadalot pa grupām, pret kurām vērsti izteikumi. Taču,
pēc Latvijas Tiesībsarga biroja datiem, pēdējos divos gados tas īpaši bieži saņēmis sūdzības par latviešiem adresētiem izteikumiem, kas saturējuši vardarbības attaisnošanu (daži šādi piemēri iekļūst plašsaziņas līdzekļos, un runa parasti ir par komentāriem "TikTok").
Bijuši arī iesniegumi par izteikumiem, kas vērsti pret ebrejiem un afroamerikāņiem. Par izteikumiem, kas vērsti pret krieviem, sūdzību ir mazāk.
Turklāt cilvēktiesību un naida runas eksperte, Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore Kristīne Dupate norādīja – Krievijas un Ukrainas kara dēļ sabiedrībā kļuvis populārs viedoklis, ka vainīgi ir krievi kopumā:
"Tas ir, latvieši atļaujas vairāk attiecībā pret krieviem, visādi viņus lamājot kā grupu – pēc nacionālās pazīmes. Cilvēkiem šķiet, ka viņiem dota zaļā gaisma. Šāda problēma ir, un tas nav normāli – visām etniskajām grupām jābūt vienādi aizsargātām ar likumu."
Krimināllieta? Vajag ļoti "pacensties"
Kā atšķirt naida runu, kas ir kriminālnoziegums, no vienkāršas sadzīves rupjības? Pēc smaguma pakāpes.
Latvijā nav administratīvās atbildības par izteikumiem, kas satur "naida runu", bet ir tikai kriminālatbildība pēc 78. panta, un sods ir līdz trim gadiem cietumā. Praksē tas nozīmē, ka daudzi izteikumi, kuri neatbilst Kriminālkodeksa pantam, likumu nepārkāpj.
Cilvēktiesību juristi paskaidro, ka kriminālatbildība nevar tikt piemērota katram vārdam, kas apvaino kādu grupu. Tā tiek "iedarbināta" tikai tādas naida runas gadījumā, kurai potenciāli ir vislielākā kaitīguma pakāpe.
Piemēram, tie ir:
- publiski aicinājumi uz genocīdu, noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem;
- publiski aicinājumi uz naidu, vardarbību vai diskrimināciju;
- rasistiski, ksenofobiski, seksistiski un pret LGBTI+ vērsti draudi;
- genocīda, noziegumu pret cilvēci vai kara noziegumu publiska noliegšana, trivializācija un piekrišana;
- tāda materiāla apzināta izplatīšana, kas satur augstāk minētas naida runas izpausmes, tostarp idejas, kuru pamatā ir rasu pārākums vai naids.
Cilvēktiesību centrs šādus izteikumus nosacīti dala trīs grupās. Pirmā ir visbīstamākā (un ir iespējama kriminālatbildība). Savukārt trešā – rupji vai aizspriedumaini izteikumi, kas pārkāpj sociālās uzvedības normas, taču tie nesasniedz tādu smaguma pakāpi, lai par tiem sodītu.
"Prusaku kapi" un "krieveļi, kas noliek lakstus" visu Rus.LSM.lv aptaujāto juristu vērtējumā nav tādi izteikumi, kas būtu krimināli sodāmi.
Un tā būtu arī "spoguļgadījumā" – ja šādi izteikumi būtu vērsti pret latviešiem, kas nepareizi novieto automobiļus pie leģionāru kapiem Lestenē, uzskata LU asociētā profesore Kristīne Dupate.
Kā norādīja Cilvēktiesību centrā, Sarkanās armijas karavīrus ieraksta autors dēvē par prusakiem, kas, ņemot vērā vēsturisko kontekstu, ka pēc Otrā pasaules kara Sarkanā armija okupēja Latviju, nav uzskatāms par aizskārumu konkrētas tautības pārstāvjiem, bet okupētājvalsts karavīriem.
Savukārt lai gan vārda "krieveļi" lietošana attiecībā uz krievu tautības cilvēkiem var subjektīvi aizskart, tomēr kopumā tas nesasniedz tādu līmeni, lai varētu to atzīt par prettiesisku naida runu.
Vai policijai jāaicina uz pieklājību? Ne obligāti
Vai policijai ir vērts nevis vienkārši pateikties par signālu par "krieveļiem", bet aicināt autoru izvēlēties vārdus? (Šī raksta autoram ir grūti iedomāties, ka policija varētu vienkārši pateikties par informāciju, ka ceļu satiksmes noteikumus pārkāpuši "latišņa", "homīši", "čurkas" utt.)
Bet to, vai tā tas ir, noskaidrot neizdevās, jo Rus.LSM.lv komunikācija ar Valsts policijas vadību nenotika. Tiesībsarga birojā un cilvēktiesību centrā uzskata, ka tāds "audzināšanas darbs", atbildot uz ziņojumiem par pārkāpumiem, nav obligāts. Par to, vai tas ir vēlams, viedokļi atšķīrās.
"Pieņemot zināšanai informāciju par iespējamu likumpārkāpumu (arī visos citos gadījumos), policijai nav jāpauž viedoklis, nostāja, izvērtējums, nosodījums utt. Tas tikai vēl vairāk var eskalēt situāciju. Protams, ir labi, ja policija vispārīgi aicina cilvēkus būt iecietīgiem, pieklājīgiem vienam pret otru arī gadījumos, ja cilvēka tiesības tiek pārkāptas," Rus.LSM.lv atbildēja Kristīne Pakārkle no Tiesībsarga biroja.
Asociētā profesore Kristīne Dupate tikmēr pauda – ja sociālajā tīklā Valsts policijas atbildes raksta nevis robots, bet dzīvs cilvēks, turklāt pietiekami kvalificēts, viņam uz šo vēstījumu būtu jāatbild: "Izvēlieties vārdus."
"Taču tas viss ir sarežģīti," atzīst eksperte. "Darbiniekam jābūt lielai emocionālajai inteliģencei, spējai saprast kontekstu – kādi jautājumi ir jūtīgi, kādas attiecības kādai grupai ir ar citu grupu, kā uztver kādu grupu pārējā sabiedrība. Diemžēl šādas īpašības ne vienmēr ir," viņa piebilda.
Analoģisku secinājumu par tiesībsargājošo institūciju darbinieku spējām atšķirt naida runu augusta sākumā izdarīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs – viņaprāt, aina ir diezgan bēdīga.
"Šī izpratne diemžēl veidojas lēni," viņš atzina intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma". Naida runa visās tās izpausmēs ir bargi jāsoda, paziņoja prezidents.
Par kādiem vārdiem var nākties atbildēt likuma priekšā?
Nesens piemērs – augusta sākumā tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu par izteikumiem "TikTok" pret latviešiem, Ukrainu, kā arī atbalsta paušanu Krievijas iebrukumam. Spriežot pēc sprieduma teksta, bez apvainojumiem pēc nacionālās pazīmes bijušas arī runas par, iespējams, agrāk pastrādātu fizisku vardarbību pret latviešiem.
Draudi izvest krievus uz Sibīriju, ko Rus.LSM.lv atklāja sociālajā tīklā "X", arī ir iespējamais kandidāts uz kriminālatbildību, saka cilvēktiesību aizstāvji.
"Tā noteikti ir naida runa, jo tā aicina uz vardarbību pret konkrētas tautības cilvēkiem," uzskata Kristīne Dupate.
Cilvēktiesību centrs saskatīja vienam no komentētājiem – tam pašam ieraksta par "prusakiem" un "krieveļiem" autoram – citus piemērus, kas var tikt vērtēti kā prettiesiska naida runa.
"Piemēram, 14. maijā viņš ir publicējis ierakstu, kurā apgalvo, ka "krievi prot tikai četras lietas. 1. Nogalināt 2. Atņemt 3. Okupēt 4. Piedirst klavieres. Krievi valdībā nozīmē garantētu vismaz vienu lietu no šīm četrām."
Šajā ierakstā autors piedēvē konkrētas tautības pārstāvjiem tikai negatīvas īpašības, kas pēc būtības ir šīs tautības cilvēku – nevis Krievijas kā valsts vai tās armijas – demonizēšana un negatīvu aizspriedumu radīšana. Turklāt šajā ierakstā autors negatīvi izsakās par krievu tautības pārstāvju līdzdalību valdībā (domājams, Latvijas valdībā), ko var uztvert kā aicinājumu uz diskrimināciju," Rus.LSM.lv pavēstīja Cilvēktiesību centrā.
Šajā komentārā ir naida runa, tas aizskar un uzspiež stereotipus, kolēģiem piekrīt Tiesībsarga biroja juriste Kristīne Pakārkle.
"Šāda eskalācija un naida runa pret jebkuru nacionalitāti, etnisko vai mazaizsargāto grupu nav pieļaujama un tā ir jāizskauž… Jebkādas iniciatīvas par, piemēram, Latvijas "atkrieviskošanu", "atbrīvošanu no fašistiem" vai "žīdu zagļiem" ir nosodāmas!" uzsvēra Pakārkle.
Tomēr nav teikts, ka par tamlīdzīgiem vārdiem vienmēr būs sods. Likums balansē starp vārda brīvību un kaitējumu, ko šādi vārdi var nodarīt.
Konteksts: kāpēc latvietim "sist igauņus" nav tik krimināli
Cilvēktiesību aizstāvji un policija, vērtējot izteikumus, ņem vērā arī kontekstu – mērķi, nodomus, ietekmi, līdz pat rēķināšanai, cik cilvēku redzējuši kādu komentāru, piemēram, sociālajā tīklā, ja tas tur ticis publicēts.
Teorētiski – jo lielāka auditorija aptverta, jo nopietnāks kaitējums nodarīts, tādēļ no populāriem blogeriem jāprasa lielāka atbildība. Arī konteksts ir svarīgs – vēsturiskais, politiskais un sociālekonomiskais, sacīja Kristīne Dupate.
Ilustrācijai viņa minēja arī piemēru. Latviešiem ar lietuviešiem un igauņiem vienmēr bijušas salīdzinoši labas attiecības. Tādēļ, ja latvietis sāks aicināt "ejam sist lietuviešus", sabiedrība pret to izturēsies kā pret joku vai stulbumu. Un te mēs nez vai varam runāt par naida runu – drīzāk par muļķību. Taču, ja kāds aicinās "sist žīdus", konteksts būs absolūti cits – gan holokausts, gan tas, ka ebreji vēsturiski tika diskriminēti. Tādēļ attiecībā uz šo grupu vārda brīvības robežas ir būtiski šaurākas. Taču, ja latvietis teiks "ejam sist krievus", tas būs sprādzienbīstami – arī konteksta dēļ.
Attiecībā uz krieviem sabiedrībā ir arī šāds priekšstats – viņi visi ir [tikpat] vainīgi kā Putins, saka Dupate. Tomēr, ņemot vērā krievu un latviešu attiecību vēsturisko un ģeopolitisko kontekstu, šī retorika ir ļoti bīstama, jo attiecībās starp krieviem un latviešiem jau tā ir reāla spriedze. Bīstami, kad vienu vai otru pusi aizskar pārāk stipri. Policijai tas jāņem vērā un jābūt ļoti uzmanīgai ar abām pusēm.
Gan Dupate, gan visi pārējie aptaujātie juristi uzskata par problēmu, ka Latvijā nepastāv administratīvā atbildība par naida runas izteikumiem, vienīgi kriminālatbildība.
Dažos gadījumos policija mēģina atrisināt šo problēmu radoši, par naida runas izpausmēm piemērojot citus pantus, tostarp – par huligānismu.
"Tiesībsargs ir iestājies (arī runājot par to Saeimā) par šāda atbildības veida nepieciešamību. Tādēļ, ka daudzi komentētāji paliek nesodīti, jo nesasniedz kriminālatbildības slieksni," uzsver Tiesībsarga biroja juriste Kristīne Pakārkle.
"Protams, ka nav vienīgās pareizās domāšanas un tāda arī nav vajadzīga. Tomēr pastāv robežas jeb sarkanās līnijas un šī robeža ir citu cilvēku tiesību respektēšana. To nosaka Satversmes 116. pants," viņa skaidroja.
Policija, politiķi un vienlīdzīgas attieksmes trūkums
Cilvēktiesību aizstāvji teic, ka uz naida runu jāreaģē ne tikai ar likuma bardzību, bet kompleksi. Arī ar publisku attieksmi (un nosodījumu) no politiķu puses, jo viņi veido psiholoģisko klimatu sabiedrībā.
"Tieši viņiem būtu jārāda piemērs iecietībai un vienlīdzīgai attieksmei pret visiem cilvēkiem neatkarīgi no tautības un citiem kritērijiem, kā, piemēram, seksuālā orientācija. Arī attiecībā uz seksuālo orientāciju ļoti daudz naida runas izteikumu atrodami publiskajā telpā," uzskata Kristīne Pakārkle no Tiesībsarga biroja.
"Diemžēl Latvijā ir politiķi, kas dara gluži pretēji. Viņi tieši izmanto cilvēku stereotipus un negatīvu attieksmi pret kādu grupu un uz tā fona veido savu politisko tēlu. Par naida runas izteikumiem no politiķu puses un to, ka tas nav pieļaujami, esam publiski izteikušies dažādos forumos, tostarp Saeimā," saka Pakārkle.
Komunikācijā ar policijas un Iekšlietu ministrijas vadību vienlīdzīgu attieksmi Rus.LSM.lv nekonstatēja.
Iekšlietu ministrijas politiskais vadītājs – ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") – ar sava preses sekretāra starpniecību atteicās atbildēt uz jautājumiem par komentāriem, kas vērsti pret krieviem 9. maijā un vēlāk.
Kā šos ierakstus sociālajā tīklā "X" vērtē Valsts policija – vai tā tajos saskata likumpārkāpumu? Kā tiek vērtēta policijas komunikācija? Kādi pasākumi tika veikti? Šos un citus jautājumus Rus.LSM.lv uzdeva Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam vēl 15. maijā. Atbilde nesekoja.
Policijas ģenerālis neatbildēja arī uz īsziņu, kas tika nosūtīta uz viņa mobilo tālruni 21. maijā.
Telefonsarunā 27. maijā viņš atzina, ka vēstuli izlasījis, un solīja nosūtīt jautājumus sabiedrisko attiecību nodaļai: "Atbilde jebkurā gadījumā jāsniedz paredzētajā termiņā. Es vērsīšu viņu uzmanību uz to, ka jūs zvanījāt."
Atbilde nesekoja. Ne paredzētajā laikā – pēc trīsdesmit dienām, ne vēlāk.
Šajā laikā ģenerālis daudzkārt parādījās plašsaziņas līdzekļos, izsakoties par provokācijām 9. maijā, par tiem, kas zīmē Z burtus, par Eiroparlamenta vēlēšanu gaitu un citām tēmām.
Rus.LSM.lv redakcija apņēmusies atkārtoti nosūtīt Valsts policijas priekšniekam tos pašus jautājumus.
Šoreiz – ar elektronisko parakstu. Likums tieši noteic amatpersonām pienākumu apstiprināt dokumentu ar e-parakstu saņemšanu un atbildēt uz tiem noteiktajā kārtībā. Ja likums tomēr netiek ievērots, nosūtītājam ir tiesības vērsties tiesā.
