Nesen Latvijas Radio par šo tematu izjautāja psihoterapijas speciālistu Nilu Saksu Konstantinovu.
"Es nupat paskatījos pirms mūsu intervijas, – Labklājības ministrija gadā velta vairāk nekā miljonu eiro programmām tieši jauniešiem ar atkarībām," sacīja Konstantinovs un norādīja, ka Latvijā ir šķietami ārkārtīgi daudz pakalpojumu pusaudžiem ar atkarību un citādiem riskiem. "Un vienā no šīm programmām tiek apkalpoti, šķiet, ap 10 tūkstošiem pusaudžu gadā. Tas nozīmē, ja rēķinām starp 12 un 17 gadiem, mums valstī ir aptuveni 100 tūkstoši, nu principā katrs piektais pusaudzis ir šobrīd izgājis programmu pret atkarību veidošanos."
Konstantinovs šo informāciju izplatīja arī sociālajos medijos. Platformā "X" viņš šos skaitļus komentēja ar piebildi, ka izskatās, – pēkšņā dekriminalizācijas kampaņa ir izrādījies tikai mēģinājums piesaistīt naudu. Savukārt "Facebook" viņš rakstīja par iespējamo manipulāciju ar datiem.
"Vai nu Labklājības ministrijas programmās "manipulē" datus un uzdod krietni lielākus. Vai nu mēs masīvi "psiholoģizējam" bērnu problēmas un vedam visus uz speciālistu kabinetiem, ko vajag un nevajag," apgalvoja psihoterapijas speciālists.
Vai tiešām dati liecina, ka no atkarībām pērn ārstēti 11 tūkstoši jauniešu jeb katrs piektais? Konstantinovs e-pastā apliecināja, ka viņa informācijas avots ir portāla LSM ziņa pagājušā gada decembrī.
Savukārt tās pamatā ir Latvijas Radio intervija ar Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāju Lieni Dambiņu. Ziņas virsrakstā teikts, ka centrs palīdzējis vairāk nekā 11 tūkstošiem grūtībās nonākušu jauniešu. Tad sacīts, ka tas apkopojis darba rezultātus atkarību riska mazināšanas programmā un šogad ieviestajā programmā augsta riska pusaudžiem. Pēc tam citēts Dambiņas teiktais Latvijas Radio:
"Šiem pusaudžiem ir vai nu garastāvokļa traucējumi, vai nu depresīvi traucējumi, vai trauksme, vai paškaitējums. Dažiem ir pašnāvības risks. Dažiem savukārt ir atkarību riska problēmas. Un maza daļa no šiem pusaudžiem ir augsta riska pusaudži, tātad pusaudži, kuriem pārklājas dažādas problēmas, kuriem ir zemāka funkcionēšana, kuriem ir arī uzvedības grūtības."
Tātad, lai arī LSM ziņā nav precizēts, cik pusaudžu saņēmuši palīdzību katrā centra programmā, tajā ir teikts, ka atkarību problēmas ir tikai daļai.
Pusaudžu resursu centrā mūs informēja, ka atbalsts saistībā ar attīstības risku pērn sniegts 2600 nepilngadīgajiem no 10 gadu vecuma . Tie ir 2,6% no visiem nepilngadīgajiem attiecīgajā vecuma grupā. Un tikai 453 jaunieši jeb 0,3 procenti piedalījušies centra pilnajā atkarības risku mazināšanas programmā, kurā vairākus mēnešus ar viņiem strādā dažādi speciālisti.
Turklāt 34 jaunieši tajā bijuši saistībā ar atkarību no narkotikām. Tātad nav nekāda pamata teikt, ka saskaņā ar datiem no atkarībām ārstēts katrs piektais Latvijas pusaudzis.
Konstantinovs atbildē "Re:Check" norādīja, ka nav pamata koncentrēties tikai uz Pusaudžu resursu centru, jo bērniem un pusaudžiem palīdzību sniedz "virkne dažādu pakalpojumu sniedzēju, centru, NVO u. tml." un "būtu jāpieskaita vēl citi par valsts un pašvaldību līdzekļiem apkalpotie pusaudži".
Taču gan intervijā Latvijas Radio, gan "Facebook" viņš runāja par Labklājības ministrijas jeb valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un vienu programmu.
Jāpiebilst, ka saistībā ar atkarību riska mazināšanu Labklājības ministrija piešķīrusi naudu arī Sociālā atbalsta un izglītības fondam, kas sniedzis mentoru atbalstu 65 bērniem un jauniešiem.
Abām organizācijām kopā pērn iedalīti 1,2 miljoni eiro.
