Līdz šim vidusskolēni apguva vienu optimālā līmeņa mācību kursu "Vēsture un sociālās zinības I", kas kopumā apvienoja 7 priekšmetus – ētiku, reliģiju, politiku, filozofiju, tiesības, ekonomiku un vēsturi. Turpmāk šie priekšmeti būs obligāti apgūstami pamatkursos "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I".
Līdzšinējais kursa stundu skaits bija 245, bet no 1. septembra vēstures priekšmetam vidusskolā būs atvēlētas 105 stundas, bet sociālajām zinībām – 140 mācību stundas. Tas nozīmē, ka kopējais stundu skaits nemainīsies.
Vēstures skolotājs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietnieks izglītības kvalitātes vadības un digitālās transformācijas jomā Edgars Plētiens skaidroja, ko dos jaunās programmas:
"Ir daļa skolotāju, kuri var strādāt pēc esošās programmas, un ir daļa skolotāju, kuri saka, ka viņiem būtu vieglāk skaidrāk iezīmēt gan vēstures daļu, gan sociālo zinātņu daļu. Šobrīd tas ir izdarīts – ir skaidrāk programmās iezīmēti, kas ir tie temati, kas tiešā mērā attiecas uz vēsturi, un kas ir tie temati, kas vairāk attiecas uz sociālām zinātnēm, ekonomiku.
Šobrīd mēs vairāk ejam uz to, lai atbalstītu skolotājus. Iespējams, tas būs kaut kādā ziņā skolēniem saprotamāk. Ja tas ir saprotamāk skolotājam, tas ir saprotamāk arī skolēnam."
Pašreizējā programmā daudzas lietas saliktas kopā un tiek mācītas kompleksi. Jaunajās programmās skaidrāk iezīmētas vairākas lietas. Piemēram, vēstures programmā ir četri lieli pīlāri, kā mainās sabiedrība no aizvēstures uz jaunajiem laikiem, kur esot labi iezīmēts tas, par ko tiek runāts aizvēsturē, par ko tālākajā posmā, kad veidojas valstis, un tā tālāk. Savukārt sociālajās zinībās lielāks uzsvars būšot uz lēmumu pieņemšanu. Jaunā programma viesīšot lielāku skaidrību, līdz ar to skolotājiem būs vieglāk, sola tās veidotāji.
Programmas izstrādē iesaista skolotājus
Programmas izstrādē bija iesaistīti arī paši skolotāji. Kā skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), šis esot labais piemērs, kur skolotāji nāk ar savu iniciatīvu. Skolotāja Laura Joma pauda, ka jaunajā programmā ir ļoti daudz metodikas un avotu, ko pedagogi varēs uzreiz izmantot, sākot jauno mācību gadu.
Savukārt Latvijas vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības prezidente Baiba Atmane pauda gandarījumu par jaunās programmas izveidi. Darbs pie izmaiņām programmās sākās jau pirms gada, un izstrādātais variants esot kompromisa variants.
Līdz šim daudzus pedagogus uztrauca mācību līdzekļu neesamība, un
ministrijas pārstāvji sola, ka jau septembrī būs mācību līdzeklis pirmajai tēmai, bet oktobrī – otrajai.
Skolotājiem būs dotas ieteicamās vadlīnijas, kas skolēniem 10. un 11. klasē obligāti jāapgūst. Taču, kā noteiktās stundas sadalīt – to varēs noteikt skola.
Šis gads būšot izmēģinājuma gads, un gadījumā, ja nāksies uzkāpt uz kāda grābekļa, vēlāk to analizēšot plašāk.
Vēstures skolotāji gan arī izteicās, ka līdzšinējā pieeja vēstures mācīšanā, iespējams, bija par iemeslu tam, kāpēc centralizētajos eksāmenos šajā priekšmetā bijuši tik zemi rezultāti – pēc provizoriskās informācijas, tikai 38% skolēnu to nokārtoja. Skolotāji cer, ka jaunā pieeja mainīs šo situāciju. Skolotājs Jānis Arājs pauda, ka ar steigu jāķeras klāt padziļinātā apmācības līmeņa revidēšanai.
KONTEKSTS:
Vēstures un sociālo zinību skolotāji pērn vasarā cēla trauksmi par to, ka, mācību saturā ieviešot kompetenču pieeju jeb "Skola 2030", vēsture ir palikusi novārtā.
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pērn vasarā, uzrunājot represēto salidojumu Ikšķilē, vērsa uzmanību gan uz iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, gan nepieciešamību vairāk stāstīt par mūsu vēsturi, jo bez vēstures nav nākotnes, tāpēc viņš pauda pārliecību, ka "vēstures priekšmetam ir jāatgriežas skolās".
Šī gada jūnijā valdība lēma no 2024. gada 1. septembra vidusskolēniem vēsturi un sociālās zinātnes optimālajā līmenī pasniegt kā divus atsevišķus priekšmetus.
