Piektajā diskusijā žurnālisti iztaujāja partijas "Par alternatīvu" vēlēšanu apgabalu sarakstu līderus Igoru Glazunovu, Eināru Graudiņu, Jāni Kuzinu un Juri Žuravļovu. Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit.
Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!
Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.
Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.
Raidījuma vadītājs partijas pārstāvjiem norādīja uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pausto par iespējamu dokumentu viltošanu. Partijas līderis Juris Žuravļovs to noliedza, turklāt apgalvoja, ka CVK 30 partijas kandidātus "nepielaida pie vēlēšanām".
Žuravļovs: "Kāda viltošana? Tur mums 30 cilvēkus vispār nepielaida pie vēlēšanām. Tātad 30 cilvēkus izsvītroja."
Jau ziņots, ka CVK pēc "Par alternatīvu" iesniegto kandidātu sarakstu saņemšanas radās šaubas par vairāku kandidātu parakstu autentiskumu. Viens kandidāts pats vērsās CVK, norādot, ka viņa darba devējs Žuravļovs licis viņam kandidēt, bet viņš neesot piekritis un neesot arī parakstījis nekādus dokumentus, līdz ar to viņa paraksts esot falsificēts. CVK, kurai nav kompetences pārbaudīt parakstu autentiskumu, vērsusies policijā.
Žuravļovs raidījumā norādīja uz 30 cilvēkiem, kas vispār neesot pielaisti pie vēlēšanām. CVK "Melu detektoram" sacīja, ka partijas pārstāvji savu sarakstu iesnieguši pēdējā iesniegšanai paredzētajā dienā 15 minūtes pirms darba laika beigām.
Tad atklājies, ka 37 no 74 kandidātu sarakstā iekļautajiem deputātu kandidātiem dokumentus nav parakstījuši, līdz ar to skaitās, ka iesniegts saraksts tikai ar tiem kandidātiem, kuru dokumenti noformēti atbilstoši likumam.
Einārs Graudiņš par iedzīvotāju skaitu
Graudiņš: "Ja mēs salīdzinām 30 mūsu neatkarības gadus, mēs esam zaudējuši aptuveni vienu miljonu cilvēku, jo reāli šodien Latvijā dzīvo pusotra miljona cilvēku."
Apgalvojums par pusotru miljonu nav pamatots pētījumos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopš 1990.gada iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,74 miljoniem (no 2,67 līdz 1,93 miljoniem šā gada sākumā). Tiesa, CSP oficiālo statistiku saistībā ar patieso no Latvijas aizbraukušo skaitu ir apšaubījuši vairāki pētnieki. Visskaļāk līdz šim izskanējis migrācijas eksperta Mihaila Hazana viedoklis, taču arī viņa aprēķini nerādīja tik krasu atšķirību, kā min Graudiņš.
Proti, 2014.gadā, kad pēc CSP datiem Latvijā iedzīvotāju skaits bija samazinājies līdz 1,997 miljoniem, Hazans pauda pārliecību, ka patiesais skaits ir par 25 tūkstošiem mazāks.
Einārs Graudiņš par Zolitūdes traģēdiju
Runājot par nāvessoda atjaunošanu, Graudiņš kā piemēru izmantoja Zolitūdes traģēdiju, kurā, sagrūstot lielveikalam "Maxima'’, gāja bojā 54 cilvēki. Viņš kļūdaini citēja bijušo Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī nosauca to par lielāko slepkavību Latvijas vēsturē, kas nav patiesība.
Graudiņš: "Jā, mēs uzskatām, ka vienas pakāpes tiesa var šo jautājumu izlemt un šādi jautājumi nav jālemj un jāiztiesā 10 gadu, jo ir cits klasisks piemērs – lielākā slepkavība Latvijas vēsturē, kā to nosauca mūsu bijušais prezidents, konkrēti Zolitūdes lieta un "Maxima".
Patiesībā Bērziņš Zolitūdes traģēdiju nosauca par "milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavību". Zolitūdes lietas izmeklēšanu uzraugošais prokurors Arvīds Kalniņš vēlāk medijiem sacīja, ka kriminālprocess ir sākts par pārkāpumiem celtniecībā, nevis par slepkavību, jo slepkavība ir apzinātas darbības, kas vērstas uz to, lai cilvēkam atņemtu dzīvību, bet neviens celtnieks vai projektētājs nedara savu darbu ar mērķi, lai ēka beigu beigās sagrūtu un ietu bojā cilvēki.
Pēc brīža raidījumā Graudiņš arī pats nosauca Zolitūdes lietu par lielāko slepkavību, sakot, ka tā tiktu iztiesāta nedēļas laikā, ja būtu pie politiskās varas.
Lielākā slepkavība Latvijas vēsturē notika 1941.gada novembra beigās un decembra sākumā, kad dažu dienu laikā Rumbulas mežā tika nošauti 25 tūkstoši cilvēku.
Igors Glazunovs par dalību ES
Partijas "Par alternatīvu" viena no prioritātēm ir izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Kurzemes saraksta līderis Igors Glazunovs norādīja uz negatīvajiem aspektiem, ko nesusi dalība ES un sabiedrības it kā negatīvo nostāju.
Glazunovs: "Ko ienesa šodien Eiropas Savienība latviešu tautai? Pajautājiet tautai, un jums ļoti labi atbildēs – neko."
Glazunova teiktais par tautas viedokli neatbilst patiesībai. Pērnruden Eiroparlamenta iniciētā aptaujā 65% Latvijā aptaujāto pauda viedokli, ka kopumā Latvijai dalība ES ir nesusi labumu. Par lielāko ieguvumu cilvēki uzskata iespēju strādāt un mācīties jebkurā ES dalībvalstī, otrajā vietā ierindota valsts ekonomiskā izaugsme, bet trešajā – miera un drošības veicināšana.
Arī kompānijas SKDS dati rāda, ka vairumam jeb 61% iedzīvotāju par Eiropas Savienību ir pozitīvs viedoklis, un tas ir viens no vēsturiski augstākajiem rādītājiem. Pretēju viedokli par ES pērn pauda 26% aptaujāto.
Igors Glazunovs par dzīves līmeni un ražošanu
Glazunovs sacīja, ka pēc iestāšanās ES krities dzīves līmenis un emigrējusi ražošana, kas arī nav taisnība.
Glazunovs: "Dzīves līmenis ir krities, ražošana ir emigrējusi."
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kopš iestāšanās ES vidējā darba alga Latvijā augusi vairāk nekā trīs reizes. Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni.
Vērtējot rūpniecības un tās galveno apakšnozaru apjoma izmaiņas kopš 2000.gada, redzams, kopš iestāšanās ES 2004.gadā tā ir kāpusi vidēji par 50%. Protams, kaut kādas nozares ir pārtraukušas darbību (piemēram, cukurfabrikas), un ir arī palielinājusies konkurence no citu ES valstu ražotājiem, bet kopumā ir kāpums, norāda VAS Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum" vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis, atsaucoties uz CSP datiem.
Tiesa, Latvijas Ārpolitikas institūta eksperts Aldis Austers iepriekš norādījis, ka Latvijai ir ieguvumi no ES struktūrfondiem, bet zaudējumi ir no emigrācijas. No Latvijas darbā uz citām valstīm devušies apmēram 250 000 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ņemot vērā, cik liels ir nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, Latvijas "tirgus" zaudējumi no valsts dalības ES ir aptuveni 3,6 miljardi eiro. Vienlaikus pastāv arī pretējs viedoklis, ka negatīva emigrācijas bilance Latvijai būtu, arī neiestājoties ES.
