Tas ir deklarācijas projekts, ko vēl trešdien apspriedīs ar sociālajiem partneriem. Deklarācijas projektā 39 punktos apkopoti jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi.
"Latvija ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā (..)
Brīvība, demokrātija, tiesiskums un latviskā kultūrtelpa ir valsts pamatvērtības, kuras caurvij ikvienu mūsu lēmumu. Iesaistot sabiedrību un veicinot iedzīvotāju izglītību visa mūža garumā, panāksim vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas ikvienam Latvijā dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus," teikts deklarācijas projekta virsmērķī.
Topošās valdības partneri arī vienojušās par konkrētiem darbiem, kas jāpaveic līdz šī gada beigām:
- daļēji kompensēt elektrības sadales tarifu pieaugumu,
- ieviest banku peļņas nodokli,
- ieviest risinājumus hipotekāro kredītu refinansēšanas plašākam piedāvājumam un novērst ierobežojumus klientu pārejai starp kredītiestādēm,
- ratificēt Stambulas konvenciju,
- nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu,
- izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.
Deklarācijas projektā ir trīs sadaļas, un pirmajā sadaļā "Drošība" partneri apņemsies nodrošināt aizsardzībai finansējumu 3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu – 2,5% no IKP līdz 2026. gadam.
Deklarācijā iekļauts mērķis pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023. gada beigām, kā arī uz robežas ar Krieviju.
Plānots arī virzīties "uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu" un sasniegt citus mērķus.
Sadaļā "Latviska un iekļaujoša Latvija" lasāma iecere atbalstīt latviešu valodas apguvi kā vienotas sabiedrības pamatu un pilnībā pāriet uz vispārējo izglītību valsts valodā līdz 2025. gadam, kā arī nodrošināt vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam.
Tāpat plānots paplašināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, veidot uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu un nodrošināt veselības nozares finansējumu 12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus budžeta finansētas investīcijas.
2025. un 2026. gadā topošā koalīcija plāno turpināt minimālās algas paaugstināšanu,
lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus.
Sadaļā "Labklājīgā Latvija" partneri apņemsies noteikt un atbalstīt prioritārās eksporta specializācijas jomas un jaunuzņēmumus, palielināt izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju, paaugstināt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā.
Plānos mazākuma daļu no tirgus orientētām publiskām kapitālsabiedrībām kotēt biržā, kā arī ieviest labas pārvaldības principus un mazināt ierēdniecības pārstāvību kapitālsabiedrību padomēs.
Savukārt būtiskas izmaiņas nodokļu politikā partneri sola vienu reizi četru gadu ciklā, tāpat plānots mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus, samazināt ēnu ekonomiku, kā arī vienkāršot nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.
KONTEKSTS:
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās ZZS un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.
Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". "Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi", savukārt Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās.
Ministru kabinets vēl jāapstiprina Saeimā, ko plānots izdarīt šonedēļ.
