2. vidusskolas direktors tāpēc gan satraukumu nepauda, jo darbā pieņemti citi pedagogi un mācību process tāpēc nav cietis. Arī Rēzeknes Izglītības pārvalde veiktās pārbaudes vērtēja pozitīvi, jo tās ļaujot sakārtot pedagogu saimi. Tikmēr Valsts valodas centru satrauc tendence, ka izglītības iestādēs, uzzinot par pārbaudēm, daudzi pedagogi izbeidz darba tiesiskās attiecības vai atver darba nespējas lapas.
ĪSUMĀ:
- No 50 pārbaudītajiem Rēzeknes 2. vidusskolas pedagogiem atstādināti seši.
- Vēl astoņiem ir slimības lapas, bet 13 darbu pameta, nesagaidot valodas pārbaudes.
- Rēzeknes skolās ir liela pedagogu rotācija.
- Tiklīdz pedagogi uzzina par pārbaudēm, notiek skolotāju maiņa.
- Apmēram 30 no 580 pilsētas pedagogu bija jāuzlabo valsts valodas prasme, aptaujā secināja Izglītības pārvalde.
- Valsts valodas centrs sācis pārbaudes arī Daugavpils skolās.
Vēl pirms pārbaudēm darbu skolā pamet 13 pedagogu
Pārbaudes Rēzeknes 2. vidusskolā sākās 24. augustā un noslēgsies otrdien, 12. septembrī. No 50 pārbaudītajiem pedagogiem no darba atstādināti seši.
Skolas direktors Igors Sergejevs pastāstīja, ka ar pieciem darba attiecības izbeigtas: "Pēc abpusējas vienošanās viņi uzrakstīja iesniegumu." Savukārt viena skolotāja atstādināta no darba uz laiku līdz trim mēnešiem.
"Pieciem pedagogiem pārbaudi vēl vajag iziet. Pēc tam [pārbaudē] būs tehniskais personāls," turpināja Sergejevs.
Kā vienu no iemesliem, kāpēc pedagogi neizturēja pārbaudi, Sergejevs minēja uztraukumu: "Divi no sešiem ļoti labi runāja latviešu valodā. Bija pārbaudes iepriekšējā mācību gada laikā, tad nebija problēmu. Bet četriem skolotājiem vajadzētu būt labākām latviešu valodas zināšanām."
Savukārt astoņiem 2. vidusskolas pedagogiem ir darbnespēja.
"Slimības lapas valsts valodas problēmu dēļ, – pēc direktora informācijas, tādi ir trīs četri pedagogi. Nevaram jau mēs zināt, kāpēc paņemta ir slimības lapa," paskaidroja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas Arnolds Drelings.
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe Latvijas Radio pastāstīja, ka precīzas statistikas par to, cik pedagogu mēģina izvairīties no valodas pārbaudēm, nav, taču ir novērots, ka šī tendence ir pieaugoša, pedagogi, kuri nepietiekami zina valsts valodu, vai nu cenšas paildzināt šo procesu, kāds varbūt cenšas apgūt valodu, bet šādas situācijas ir pietiekami biežas.
Pēc Valsts valodas centra informatīvās vēstules izsūtīšanas par plānotajām pārbaudēm Rēzeknes 2. vidusskolā darba tiesiskās attiecības, nesagaidot pārbaudes, izbeidza 13 pedagogi,
informēja centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Vilnis Kušķis. "Pieļauju, ka apstākļi varētu būt dažādi, kā arī, iespējams, daži no pedagogiem nav vēlējušies veikt šo valsts valodas lietojuma pārbaudi."
Rēzeknes skolās – liela pedagogu rotācija
Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings gan norādīja, ka pedagogu rotācija pilsētā kopumā esot liela – no 1. augusta līdz 8. septembrim darbā pilsētas izglītības iestādēs ir pieņemti 57 jauni pedagogi un aizgājuši 46.
"Nebūt ne galvenais iemesls ir pedagogu valodas zināšanas vai nezināšanas. Iemeslu ir vesela jūra, sākot ar pedagogu vecumu, slimībām, pārslodzi," uzskaitīja Drelings.
Mācību process Rēzeknes 2. vidusskolā pēc veiktajām pārbaudēm nav apstājies, un stundas notiek atbilstoši sarakstam – darbā ir pieņemti 18 jauni pedagogi,
pastāstīja skolas direktors.
"Bija, protams, ļoti grūti. Mēs zvanījām novada skolām, zvanījām pilsētas skolām. Atradām. Protams, ka ne visi strādā uz pilnu slodzi," pastāstīja Sergejevs.
Pēc pārbaudēm sakārtota pedagogu saime
Izglītības pārvaldes vadītājam Drelingam sešu Rēzeknes otrās vidusskolas pedagogu atstādināšana no darba nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ neesot bijis pārsteigums:
"Katrā gadījumā nekas priekš manis jauns, jo iepriekšējā gada laikā mēs situāciju monitorējām, un pēc Izglītības pārvaldes darba grupas vizītēm skolā un izdarītajiem secinājumiem bija izveidota riska grupa ar pedagogiem, kuriem nepieciešams uzlabot savas valodas prasmes. Tie bija apmēram astoņi pedagogi."
Drelings pauda cerību, ka Valsts valodas centrs veiks pārbaudes arī pārējās divās pilsētas skolās, kurās līdz šim tika īstenotas mazākumtautību programmas.
"Šis 2. vidusskolas piemērs – ļoti labi, ka tika veikta valsts valodas pārbaude, un tās rezultātā mēs esam sakārtojuši pedagogu saimi, un vismaz šeit mācību gada laikā problēmām nevajadzētu būt," vērtēja Drelings.
Kopumā šī gada sākumā Izglītības pārvalde pēc veiktajām aptaujām konstatēja, ka aptuveni 30 no 580 Rēzeknes pilsētas pedagogiem bija nepieciešams uzlabot valsts valodas prasmes.
Valsts valodas centrs pārbaudes Latgales izglītības iestādēs, kurās līdz šim bija mazākumtautību programmas un šobrīd notiek pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā, uzsāka augusta beigās. Pašlaik rezultāti ir zināmi par vairākām izglītības iestādēm, taču citviet pārkāpumi nav konstatēti.
Viennozīmīgi gan tāpēc šobrīd nevar apgalvot, ka visiem pedagogiem ir labas zināšanas.
"Tiklīdz izglītības iestādē uzzina, ka tiks veikta valsts valodas lietojuma pārbaude, notiek šo pedagogu mainība. Daļa pedagogu izbeidz darba tiesiskās attiecības, daļai pedagogu ir atvērtas darba nespējas lapas,"
situāciju iezīmēja Kušķis.
Šī un nākamā gada laikā valsts valodas lietojuma pārbaudi centrs plāno veikt visās izglītības iestādēs. Pārbaudes šobrīd ir uzsāktas arī Daugavpils izglītības iestādēs, un to rezultāti būs zināmi tuvāko divu mēnešu laikā.