Brīvības pieminekļa pakājē ir ne tikai valsts aizsardzības dienesta karavīri, bet arī orķestris un Godasardzes sadarbības programmas dalībnieki no Zviedrijas, Dānijas un Igaunijas. Viņi visi sapulcējušies, lai piedalītos iesvētību svinīgajā ceremonijā. Svētību dod kapelāns, un īsi pēc tam ir 58 jauno Godasardzes rotas karavīru defilē priekšnesums.
Dziesmas autors turpat pie pieminekļa ar orķestri izpilda dziesmu. Katrs solis atstrādāts, ritmam jābūt precīzam un dziesmas pēdējam vārdam jāizskan tieši tikpat sekundes pēc sākuma kā mēģinājumā.
"Divus mēnešus iepriekš jau sākām visas šīs kustības mācīties, negāja ļoti viegli, bet tikām galā," saka Emīls Melnbārdis, valsts aizsardzības dienesta Godasardzes rotas karavīrs.
Mūziķis Miks Galvanovskis savukārt norāda: "Kā man teica, esot bijusi tieši tā vēlme gan no vadības puses, gan no jauniešiem, ka tieši šo dziesmu. Man par to milzīgs lepnums un prieks."
Šie karavīri dienestu sāka brīvprātīgi, un decembrī būs pagājuši jau 11 mēneši. Tad jāveic izvēle – turpināt dienestu vai nē. Daļa jau zinot, ka vēlas būt Godasardzē, tie, kuri vēl nav izlēmuši, ir pārdomu pilni.
"Man sākumā likās, ka mēs kā valsts aizsardzības dienesta karavīri pavadīsim vairāk laika mežā. Mēs pavadām diezgan daudz laika mežā patiesībā. Tūdaļ sāksies arī "Namejs" mācības. Bet nelikās, ka mums būs tik grūti iemācīties soļot. Nav jau arī tik grūti, bet tas vienkārši ir ļoti atbildīgi. Tas stress pirmajās stundās ir ļoti augsts. Kad ej pa ielu, dažreiz nepamani, ka viņi tur stāv, bet aiz tā patiesībā slēpjas tik liels darbs. Cepuri nost," saka Melnbārdis.
Štāba bataljona komandiere saka, ka šie jaunieši bija tikpat sabijušies, cik instruktori apmācību sākumā. Tagad skaidrs, ka ieguldītajam darbam augļi būs.
"Tie jaunieši, kas atnāca, bija nobijušies, un es citēšu savus instruktorus – arī mēs bijām nobijušies. Jo pirmo reizi mums bija iespēja viņus apmācīt. Jā, pamatapmācības kurss ir tas, ko mēs darām, bet tā ir mazliet savādāka atbildība. Jo tā ir ne tikai pamatapmācība, bet tā ir iespēja 11 mēnešu laikā ielikt savu darbu šajos jauniešos. Mēs to uztvērām nedaudz dziļāk," stāsta Antoņina Bļodone, štāba bataljona komandiere, pulkvežleitnante.
Viņa norāda, ka apziņa par savas zemes vērtību šiem jauniešiem tagad ir tāda kā vien retajam, un saukli "gods, kas ne visiem ir dots" neapšaubāmi saprot. Arī tagad ir atvērta brīvprātīga pieteikšanās nākamajam iesaukumam.
