Divdesmit kilometrus no Rīgas pašā Lielupes krastā atrodas Bražu ciems. Šeit cilvēki vasarās atpūšas, peldas, sauļojas un ir izveidojuši, var teikt, sava veida komūnu. Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītājai Ievai reizi pa reizei nākas būt Bražu ciema rajonā, un viņai ir radies jautājums – kā šāds ciemats, ja tā to varētu nosaukt, vispār eksistē, un kas apsaimnieko šo teritoriju?
"Satrauc vides ekoloģija, jo viņiem tur ir arī labierīcības, un, šķiet, ka tās ir no pērnā gadsimta, tā saucamās sausās tualetes. Gribētos pārliecināties, ka cilvēki, kas tur dzīvo un atpūšas, nokārtojot savas vajadzības, nepiesārņo turpat tuvumā esošo skaisto mūsu Lielupi," pauda raidījuma skatītāja.
Pašiem sava "republika"
Bražu ciems jeb Bražciems vai Bražas atrodas Jūrmalas administratīvajā teritorijā, Lielupes autosatiksmes tilta upes labajā krastā starp Priedaini un Egļuciemu. Vēsturnieki lēš, ka pirmā apbūve varētu būt jau no 13. gadsimta, jo šeit bija svarīgi satiksmes ceļi, kur bija jāizmanto prāmis, lai tiktu pāri Lielupei. Pēc Otrā pasaules kara šeit tika atvērta skola, kurā jaunieši apguva tiltu celtniecību.
Jūrmalas muzeja direktora vietniece Inta Baumane pastāstīja, ka mūsdienās Bražu ciemā ir četras ielas, un pēc pagājušā gada statistikas datiem ciemā dzīvo 202 cilvēki. Bet tas ir stāsts par vēsturisko Bražu ciemu, kas ir pa labi Lielupes tiltam, iebraucot Jūrmalā.
Daudz citādāka aina paveras kreisajā pusē. Tur atrodas atpūtas zonas, kas tika piešķirtas padomju laikā rūpnīcās strādājošajiem, par kurām stāstīja raidījuma skatītāja Ieva. Pēc viņas teiktā, tas galvenokārt ir "krievvalodīgs kontingents".
Pārsvarā dabiskās vajadzības tiek kārtotas sausajās tualetēs, bet ir iemītnieki, kuriem ir biotualetes namiņos.
Te ir savas puķu dobes, vietas, kur bērniem spēlēties, pa reizei kāds uzceļ telti. Notiekot pat diskotēkas. Cilvēki šeit pavada brīvo laiku jau vairākās paaudzēs.
Uzturas nelikumīgi
Jūrmalas valstpilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldes Būvinspekcijas nodaļa rakstiskā atbildē raidījumam skaidroja, ka zemesgabalā esošo būvju būvniecība veikta pirms 1993. gada un arhīvā nav nekādu dokumentu, kas apliecinātu būvju likumību. Šādu ēku legalizēšana notiek pēc citādiem principiem - tā aprobežojas ar "fakta konstatēšanu par to esību dabā, jo tās tiek uzskatītas par padomju laika būvniecību", un šī laika būvniecības normatīvos aktus būvvalde nav tiesiska pārvērtēt.
Pilsētplānošanas pārvalde norādīja, ka "vairākkārtīgi ir lūgusi zemesgabala īpašnieku sniegt informāciju par zemesgabalā esošo būvju lietotājiem, un kādus pasākumus paredzēts veikt saistībā ar minētās teritorijas sakārtošanu".
Teritorijas zemesgabala īpašnieks ir SIA "Rīgas meži", un Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Geistere uzsver, ka situācija ir jārisina trīspusēji.
"Gan "Rīgas meži" kā zemes īpašnieks, gan Jūrmalas pašvaldība kā administratīvā teritorija un iedzīvotāji.
Būdiņu vai lielāku māju skaits šeit ir apmēram 20+, kādas 22, 23. Un šie te visi cilvēki šajā teritorijā, mūsu skatījumā, atrodas nelikumīgi," atzīst Geistere.
Būdiņas arī izīrē
Sarunas par šo jautājumu ar Jūrmalas pašvaldību sākušās pirms diviem gadiem. Pagaidām atbildību līdz galam neuzņemas neviens, jo arī iedzīvotāji, kas aicināti likumīgi atrisināt šo situāciju, nekādu iniciatīvu nav izrādījuši.
Patiešām – kāpēc maksāt par kaut ko, ja var nemaksāt? Ir pat vēl interesantāk – ļaudis cenšas šīs būdiņas izīrēt un nopelnīt.
Sludinājumu portālā skaidri un gaiši redzams, ka namiņu šeit var izīrēt par 200 eiro mēnesī un bez līguma.
Stāsts nav unikāls, jo, kā atzina "Rīgas meži" pārstāve, šādu nesakārtotu teritoriju Latvijā nav mazums. Ar buldozeru mājiņas, visticamāk, nenolīdzinās, bet centīsies rast likumīgu risinājumu. Izskatās, ka tas prasīs diezgan ilgu laiku.
