LSM.lv aptaujāja vairāku Saeimas frakciju līderus, kā rīkoties šajā situācijā, bet viņi lielākoties izteikumos ir piesardzīgāki.
Saeimā rezonansi guva LSM.lv 3. septembrī publicētais raksts par diviem pieminētajiem deputātiem, kuri nav pierādījuši savas valsts valodas prasmes. Valsts valodas centra (VVC) valsts valodas lietojuma pārbaudi deputāts Klementjevs nenokārtoja, proti, nelietoja latviešu valodu pietiekamā apjomā. Savukārt Pučka jau kopš pirmās sūdzības VVC, kas bija 2022. gada nogalē, neapmeklē pārbaudes. Arī Klementjevs iepriekš neieradās un nomaksāja 280 eiro naudas sodu. Abiem atkal piemērots sods, Pučka savu šoreiz pārsūdzējis. Administratīvie sodi arī ir vienīgie, ko VVC var piemērot, nekādu citu iespēju centram nav.
Taču pastāv vēl otrs mehānisms. Saeimas Kārtības rullis nosaka: ja Saeimas deputātiem ir šaubas par kāda kolēģa latviešu valodas prasmēm, ne mazāk kā 20 deputāti var iesniegt lēmuma projektu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs. Tā ir jau detalizētāka pārbaude. Ja atklājas, ka valodas prasmes ir nepietiekamas vai deputāts noteiktajā termiņā nav ieradies uz pārbaudi, tad Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva. Deputātiem valsts valoda jāzina augstākajā, C2 līmenī.
Jārīkojas pašiem. Vai Saeimas spīkerei?
NA Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars uzsver, ka latviešu valodas prasme ir cieņas izrādīšana pret valsti un tās iedzīvotājiem, tā apliecina deputāta vēlmi un gatavību kalpot Latvijas valstij. "Arī zvērestā, ko dod katrs Saeimas deputāts, viņš zvēr stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu," viņš atgādina un norāda: deputāti pārstāv savus vēlētājus un, lai to atbildīgi un efektīvi darītu, ir jāprot latviešu valoda.
"Ja deputāts nepārvalda valodu, viņš nevar pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā, izteikt savu viedokli un saprast citu deputātu argumentus," bilst Dzintars.
"AS" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars LSM.lv teica, ka nesen dzirdējis no kolēģiem, ka viņi uzrunāti parakstu vākšanai, taču pats vēl neesot uzrunāts.
"Es pats tādu lietu nerosinātu, bet, ja kolēģi rosina... Tā ir cilvēku brīva griba parakstīties. Ja pietrūkst parakstu un tas no mums atkarīgs, mēs varam palīdzēt, protams, nav diskusiju." Tavars uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina nevis deputātiem, bet gan Saeimas priekšsēdētājai.
"Pirmām kārtām, vajadzētu dzirdēt frakcijas vadītāja un pašas frakcijas viedokli, vai šis cilvēks mācās, kā mācās un kad demonstrēs zināmus sasniegumus valsts valodā. Tautas priekšstāvim ir jāzina valsts valoda. Ja ir kādas aizķeršanās bijušas, es neesmu no tiem, kas skries un par citiem kolēģiem rakstīs sūdzības un tamlīdzīgi," skaidroja Tavars.
Jautāta, kā rīkoties šajā situācijā, pagājušajā nedēļā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Saeimas spīkere Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) atbildēja, ka valsts valoda ir jāzina, pieminēja Saeimas Kārtības rullī minēto un teica: "Es noskaidrošu, kāda procedūra ir tālāk."
JV un ZZS vēlas iepazīties ar tiesisko regulējumu
"Stabilitātei!" Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs iepriekš LSM.lv norādīja, ka partijas deputātu saukšana uz VVC pārbaudēm ir "politiski angažēta lieta". "Mēs esam ļoti pretimnākoši, kaut mēs varējām ar pirmo deputātu iestāties pozā, un neviens neko nevar izdarīt, viņi tos sodus var rakstīt līdz bezgalībai," viņš sacīja.
"Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics otrdien LSM.lv teica: skaidrs, ka ikvienam deputātam ir jāievēro Satversme un valsts valoda ir jāzina,
"bet, ņemot vērā likumu un Saeimas Kārtības rulli, jebkādiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, lai arī emocionāli gribētos ļoti ātri rīkoties. Jo jebkurš Saeimas tālāks lēmums ir pakļauts Satversmes tiesas kontrolei."
Tāpēc Jurēvics tuvākajā laikā vērsīsies VVC, lai iegūtu faktisko apstākļu izklāstu, "es gribu juridiski pārliecināties." Jurēvicu NA neesot uzrunājusi saistībā ar parakstu vākšanu.
Arī ZZS frakcijas līderis Harijs Rokpelnis norādīja, ka vispirms vajadzētu iepazīties ar tiesisko regulējumu, jautājums jāpārrunā frakcijā. Viņš uzsver, ka visi Saeimas deputāti ievēlēti demokrātiskā ceļā. "Tajā pašā laikā, ja netiek pildīts deputāta zvērests un ja tiek pārkāpta Satversme, tur jābūt stingrai rīcībai. Ja ir tiesisks pamats to vērtēt, tas jādara, bet tikai un vienīgi demokrātiskā un tiesiskā veidā," sacīja Rokpelnis.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs sacīja, ka pirms LSM.lv raksta izlasīšanas nebija zinājis par šo problēmu. "Šāda situācija nav pieļaujama, tā nedrīkst būt. Mums pirmais solis, protams, būtu juridiska konsultācija par efektīvākajiem mehānismiem," sacīja Šuvajevs.
Partija grib pārliecināties, vai nav nepieciešams pārskatīt regulējumu par administratīvajiem sodiem – vai tiem nebūtu jābūt stingrākiem, lai atturētu deputātus no iespējas turpināt neierasties un vienkārši nomaksāt sodus.
"Latvija pirmajā vietā" līdera Aināra Šlesera viedokli LSM.lv neizdevās uzzināt.
Čepāne: Tā ir nevienlīdzība pret citiem cilvēkiem
Saeimas Kārtības rullī paredzētā kārtība, kā pārbaudīt deputātu valodas prasmes un arī izslēgt no Saeimas, ja tās nepietiekamas, tika radīta 2011. gadā. Tolaik Saeimas deputāti bija neziņā, ko darīt ar kolēģi Valēriju Kravcovu no "Saskaņas", viņa latviešu valodas zināšanas bija nepietiekamas. Saeimā pat apsprieda iespēju izslēgt viņu no parlamenta sastāva, tomēr konstatēja dažādus juridiskus šķēršļus šādam lēmumam.
Likumprojektu izstrādāja Juridiskā komisija, tolaik to vadīja Ilma Čepāne.
Jautāta, kā tagad rīkoties, Čepāne atjautā, kāpēc gan lai ieviesto kārtību neizietu: "To taču var iziet, kāpēc lai neizietu? Uzskatu, ka tas ir jādara, ja jau reiz ir tik stingras prasības pret visiem, kas Latvijā dzīvo un kuriem vajag uzturēšanās atļaujas, tad kāpēc viņiem (deputātiem – red.) tādu nav? Tas taču ir ļoti netaisnīgi, manuprāt."
Proti, tā ir nevienlīdzība pret pārējiem cilvēkiem, "kurus dzenā un liek kārtot, bet viņi tikai sēž."
Kādreizējā Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja norādīja: ja cilvēks nesaprot atbilstošā līmenī valsts valodu, viņš nesapratīs, kas vispār likumā ir domāts.
Kā LSM.lv noskaidroja Saeimas juridiskajā birojā, līdz šim neviens no Saeimas sastāva nav izslēgts, pamatojoties uz Saeimas kārtības rullī paredzēto attiecībā uz valsts valodas prasmēm. 2011. gada 9. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus kārtības rullī. Taču no Saeimas sastāva Kravcovu neizslēdza, jo, pamatojoties uz 2011. gada 23. jūlija referenduma rezultātiem, 10. Saeima tika atlaista un tā beidza savu darbu 2011. gada 16. oktobrī.
Nākamajās vēlēšanās Kravcovs nepiedalījās, tomēr 2012. gadā pēc savas iniciatīvas nokārtoja valsts valodas pārbaudi, pirms tam, kā medijos stāstīja, cītīgi mācījies. Viņš ieguva A2 līmeni, kas ir otrs zemākais latviešu valodas zināšanu līmenis.
Sodu Pučka saņēmis arī kā Daugavpils domes deputāts
No Saeimas tribīnes Pučka līdz šim runājis nav, liecina informācija parlamenta mājaslapā. Ļoti īsajā sarunā ar LSM.lv viņš latviešu valodā vien sacīja, ka vasarā bijis aizņemts, tāpēc nebijis uz VVC valodas lietojuma pārbaudi.
Pučka gan VVC valsts valodas lietojuma pārbaudi apmeklējis 2015. gada decembrī. Toreiz, pārbaudot viņa valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, VVC konstatēja, ka Pučkas valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. Arī 2016. gada janvārī Pučkam piemērots naudas sods, LSM.lv pastāstīja VVC.
Pēc pāris gadiem Pučkas vārds parādījās kāda likumprojekta iesniedzēju anotācijā, viņi cīnījās par to, lai deputātu pienākums būtu sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu noteiktajā prasmes līmenī par saviem līdzekļiem, rakstīja "Latvijas Vēstneša" portāls. Anotācijā bija minēts šāds piemērs: "Daugavpils domes deputāts Viktors Pučka mācīsies valodu par 2300 eiro, par ko lēmusi Daugavpils domes finanšu komiteja" (autori atsaucas uz 2016. gada februāra publikāciju Preiļu rajona laikrakstā "Novadnieks")".
KONTEKSTS:
2022. gada rudenī, drīz pēc 14. Saeimas darba sākšanas, VVC saņēma iesniegumus, kuros bija paustas bažas par četru Saeimas deputātu no "Stabilitātei!" valsts valodas zināšanām. Pēc VVC aicinājuma neviens no viņiem neapmeklēja valsts valodas lietojuma pārbaudi, un centrs viņiem piemēroja administratīvo naudas sodu. Divi no viņiem, Jefimijs Klementjevs un Viktors Pučka, sodu nomaksāja, savukārt kolēģi, Nataļja Marčenko-Jodko un Dmitrijs Kovaļenko, lēmumu pārsūdzēja tiesā. Tās lēmums nebija viņiem pozitīvs, sodu nācās maksāt.
Pēc atkārtotas sūdzības VVC par visiem četriem deputātiem šā gada sākumā Marčenko-Jodko un Kovaļenko pārbaudi nokārtoja. Klementjevs to nenokārtoja, savukārt Pučka neieradās. Sekoja administratīvie sodi, Pučka VVC lēmumu pārsūdzējis.
Saeimas plenārsēdēs Saeimas Mandātu un ētikas komisijas pārstāvis pāris reižu gadā informē deputātus par administratīvi sodītajiem kolēģiem, arī par deputātiem, kuriem sodu piemērojis VVC.
