Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas pieminekļu aģentūra ir saņēmusi informāciju par pieminekļa apķēpāšanu, un tagad tas tiks sakopts.
Kā informēja Rīgas Pašvaldības policijas galvenā komunikācijas speciāliste Kristīne Kļaveniece, informācija par pieminekļa bojāšanu ir nodota Valsts policijai.
Rīgas Pašvaldības policijai minētajā vietā neesot novērošanas kameru, kas palīdzētu operatīvi reaģēt un novērst pārkāpumu.
Šodien pabeigta apķēpātā pieminekļa mazgāšana, savukārt palikušie ķēpājumi tikšot tīrīti ar smilšu strūklu nākamnedēļ, kad piemineklis būs nožuvis.
Jau ilgāku laiku publiski tiek diskutēts par statujas novākšanu, tomēr Rīgas pieminekļu padome iepriekš lēma statuju nedemontēt.
De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913. gadā. 1915. gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002. gadā pēc uzņēmēja Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija. Gombergs savulaik mēģināja īstenot arī promaskavisko ideju Rīgā izvietot Krievijas cara Pētera I statuju.
Par pieminekļa uzstādīšanu Rīgas dome lēma 2002. gadā. Pirms lēmuma pieņemšanas tika veikta aptauja, kurā 47,6% iedzīvotāju pauda, ka piemineklis Napoleona kara laika Krievijas karavadonim Barklajam de Tolli Esplanādē ir jāatstāj.
Statuju demontēt rosināja biedrība "Publiskās atmiņas centrs". Centra ieskatā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 20. pants paredz jebkādas kara propagandas aizliegumu, tāpēc minētās statujas ekspozīcija šobrīd pārkāpj pakta un Satversmes ievada normas.
Centrs rosināja pārvietot tikai, pēc tās ieskata, rusifikācijas politiku reprezentējošo statuju, kas nav oriģināls, nevis 1913. gada Vilhelma Vandšneidera skulptūrai tēlnieka Augusta Folca veidoto Somijas granīta postamentu.
