Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) norādīja, ka šobrīd lielākais nezināmais ir cilvēku skaits, kuri gribēs šķērsot robežu.
Līdz šim tie esot bijuši vidēji 50 Ukrainas iedzīvotāju, kas devās uz Krieviju, bet kopā caur Igaunijas, Somijas un Latvijas robežšķērsošanas punktiem – vidēji 500 cilvēku dienā. Līdz ar to tie varot būt gan 100, gan 1000 cilvēku dienā. Taču novads esot gatavs robežšķērsotāju skaita pieaugumam, uzsvēra Maksimovs.
"Esmu sasaucis Civilās aizsardzības komisiju kopā ar drošības struktūrām un Valsts robežsardzi. Esam vienojušies par principiem, kā mēs darbojamies.
Latvijas valsts rezerves, man šķiet, jau ir piegādājušas teltis, kuras mēs uzstādīsim Krievijas pierobežā tieši īslaicīgai cilvēku uzturēšanai, kā arī šobrīd gatavojam telpas ilglaicīgai cilvēku uzturēšanai," pavēstīja Maksimovs.
Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe atzina, ka ukraiņiem Krievija vairāk ir kā tranzītvalsts.
"Visbiežāk tie ir ukraiņi, kas caur Krieviju ieceļo Ukrainas okupētajās teritorijās. Liela daļa dodas meklēt savus radiniekus, liela daļa dodas uz mājām. Kustība ir diezgan liela, kontrolposteņi ir diezgan noslogoti. Lielākās bažas ir nevis par to, ka šis viens kontrolpunkts ielaidīs Eiropā, bet tieši otrādi – ukraiņi, kas ir no [Ukrainas] okupētājām teritorijām Eiropā, atpakaļ varēs iebraukt tikai un vienīgi caur "Vientuļiem". Nedomāju, ka Krievijas puse ļoti vienkārši laidīs ukraiņus cauri, viņus tāpat uz robežas pratinās, domāju, ka tā rinda būs ļoti lēna," sprieda Grūbe.
KONTEKSTS:
No 16. oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas–Krievijas robežas – Vientuļos.
