Desmitiem Latvijas zinātnieku no Latvijas universitātēm un zinātnes institūtiem jau divus gadus strādā Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa pētījumu programmā. Finansējums šiem zinātnieku projektiem pēdējo divu gadu laikā, konkrētajā Ekonomikas ministrijas programmā bija virs 11 miljoniem eiro.
Bija paredzēts, ka tagad – nākamajā programmas kārtā finansējums pārsniegs vairāk nekā 20 miljonus eiro. Bet tagad – kad jau bija izsludināta pieteikšanās programmai, finansējums samazināts par 4 miljoniem eiro.
"Fokuss ir tiešām uz konkrētu vajadzību risināšanu. Programmas pēc būtības darbojas – vajadzība – risinājums. Pretstatā ir citas programmas, kur iespēja vairāk domāt par jaunu zinātnes virziena attīstību, jaunas jomas attīstību," stāstīja Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece.
Pirmā programmas kārta drīz noslēgsies, divu gadu laikā pētīts kā uzlabot asfalta segumus, izstrādāti sensori, kuri pielietoti ūdens piesārņojuma noteikšanai, veikti pētījumi vēža ārstniecībai, izveidotas un pamatotas jaunas ārstniecības metodes un vēl daudz kas cits.
Viens no iesaistītajiem zinātnes institūtiem ir BIOR, kuru apciemoja Latvijas Televīzija. Šeit četrās laboratorijās tiek strādāts pie projektiem, kurus īsteno pateicoties šai ministrijas programmai.
"Tā arī ir viena no jaunām tendencēm, kur mēs skatoties bio marķrierus arī notekūdeņu sistēmās varam novērot kaut kādas tendences ar slimību attīstību un tā tālāk. Tās ir tehnoloģijas, kuras mēs attīstām. Tā ir tā pievienotā vērtība gan tehnoloģiski, gan arī no laboratoriskās puses. Kur arī skatāmies uz mūsu institūta publikācijām, ka izstrādājam arī jaunas metodes, kuras var izmantot citas institūcijas Eiropā un jau izmanto," stāstīja institūta "BIOR" Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Aivars Bērziņš.
No iezīmētajiem 21 miljona nākamajiem diviem gadiem – četri miljoni pārvirzīti aizsardzības resoram. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka nauda nepieciešama nākamā gada prioritātei.
"Pirmkārt, šī samazināšana bija ar mērķi rast finansējumu aizsardzības jomai. Tas bija vispārējs valdības lēmums samazināt visās ministrijās izmaksu pozīcijas, izvērtējot to, lai tas neietekmētu politikas īstenošanu," teica ekonomikas ministrs.
Viņš uzsvēra, ka politikas īstenošanu par ilgtermiņa atbalstu zinātnieku darbam tas neitekmēšot. Samazinot finansējumu mērķi neesot mainīti. Vēl ir arī citas programmas.
"Mums ir Eiropas Savienības struktūrfondi, kas ir daudz lielākos apjomos nekā budžeta finansējums. Kur mēs arī varam nodrošināt to, lai pētniecības institūcijām būtu ne tikai vienā gadā, bet ilgtermiņā nodrošināts finansējums," turpināja Valainis.
Bijusī Ekonomikas ministre Ilze Indriksone, norādīja, ka tagad ministrija parādījusi, ka, ja nu kas – naudu var paņemt no zinātniekiem atvēlētā.
"Tika panākta vienošanās tā laika valdībā, ka tāda programma ir nepieciešama un tai jābūt stabilai, ilgtermiņa prioritātei," sacīja Saeimas deputāte, bijusī ekonomikas ministre (NA) Ilze Indriksone. "Diez vai tā ir tā joma, kur vajadzēja ekonomijas nolūkos savilkt jostas un paņemt šos miljonus nost. Tas ir slikts signāls gan uzņēmējiem zinātniekiem."
Tagad, kad pieteikšanās naudai bija pārtraukta nezinot, cik tad tās būs – nojaušams, ka tiks pieteikti pielāgoti projekti, kuriem izmaksas zemākas, kas nozīmē, ka arī sasniedzamie mērķi nebūs tik augstu tēmēti, saka Zinātnes padomē.
Arī BIOR institūtā norādīja, ka svarīga ir rēķināšanās ar nākotni un tas ir kā signāls, ka tomēr šī programma var nebūt tik stabila un ilgtermiņa, kā sākotnēji plānots. Programmai finansējums nav iekļauts valsts bāzes budžetā – vien iezīmēta nauda līdz 2030. gadam, kuru var pārskatīt ik pēc diviem gadiem, tā, kā tas noticis tagad.
