Sākotnēji Finanšu ministrija plānoja atvēlēt 2 miljonus eiro, bet tad summa pieauga. Cik daudz kurai pašvaldībai, izrēķināts pēc tā, cik gara ir robeža ar Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram, Ludzas novadam tā ir garākā, 141 kilometrs, tāpēc summa – 822 tūkstoši eiro.
Finanšu resursi pamatā rasti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes, norāda ministrijā.
"Tieši šo novadu sociālekonomiskās, kā arī drošības situācijas stiprināšanai. Par šo piešķirto vai plānoto finansējumu, kā to izlietot, protams, lems pašas pašvaldības," sacīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Vadlīniju nav, pēcāk nebūs arī kontroles.
"Latgalē konkurētspēja tieši pierobežas pašvaldībām ir gana sarežģīta, izaicinoša tāpēc šāda papildus dotācija viņiem ļautu veidot īpašas programmas tieši konkurētspējas veicināšanai," pauda ministru prezidente (JV) Evika Siliņa.
Nauda ieripos pašvaldību budžetos, kuros lielākie izdevumi parasti ir izglītībai. Augšdaugavas novadā, kam iedalīta mazākā summa, 220 tūkstoši eiro, nevēlas slēgt pierobežas skolas. Tajā uz četriem pierobežas pagastiem ir divas vidusskolas un abas neizpilda minimālā skolēnu skaita kritēriju – katrā mācās mazāk nekā 45 vidusskolēni.
"Viena medaļas puse ir konkurētspēja, otra – ja mēs skolu aizslēdzam, tad pasakām, ka tur nav nekā. Tas tā svaru kausos ieliekas nesaprotami kā," teica Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs (Daugavpils novada partija) Arvīds Kucins.
Pašvaldība kā ieguldījumu redz arī ceļu remontus, taču 11 kilometrus garā pierobežas ceļa Skurdaliena-Saliena remontam nepieciešami 15 miljoni eiro un tas ir valsts ceļš.
Četras pierobežas vidusskolas un pašvaldība ar finanšu problēmām, kuru dēļ kopš vasaras sākuma samazināts darba laiks ir Ziemeļlatgalē – Balvu novads.
"Mēs neesam spējīgi samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu saviem darbiniekiem. Pietrūkst līdzekļu daudzām vajadzībām un tad mēs kaut ko dabūjam, kaut kādos pabalstos, bet tas nekādā veidā nesekmē novada attīstību," vērtēja Balvu novada domes priekšsēdētājs (Latvijas partija) Sergejs Maksimovs.
Balvu novadam atvēlēto nepilnu pusmiljonu eiro varētu ieguldīt tehnisko dokumentu izstrādei. Domes priekšsēdētājs stāsta, ka tie nepieciešami, lai pretendētu, piemēram, uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu angāru celšanai vai ceļu būvēšanai uzņēmēju pievilināšanai.
Lielāku finansējumu viņš sagaida no Pasaules bankas. Uz Latviju šonedēļ nosūtīts viņu piedāvājumu ar ieteikumiem vairākās jomās, lai palīdzētu Latgalei pārvarēt ekonomisko atpalicību.
