Proti, Latvijā un arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs darbojas regula par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordināciju. Protams, ir spēkā arī konkrētās valsts likumdošana, kas nosaka, kādos gadījumos personām ir tiesības uz invaliditātes pensiju. Ja cilvēks, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, saslimst un iegūst invaliditāti kādā citā ES dalībvalstī, kur dzīvo un strādā, viņam ir tiesības invaliditātes pensiju saņemt gan tur, gan arī Latvijā.
Vispirms invaliditātes dokumentus iesniedz un izskata tās valsts atbildīgajā institūcijā, kur persona dzīvo. Pēc tam šī iestāde dokumentus sūta uz Latviju.
Klusums, nekādas komunikācijas
Kā var tā būt, ka vienu un to pašu jautājumu Igaunijā atrisina pāris nedēļās, bet atbildi no Latvijas jāgaida tik ilgi, viņš ir neizpratnē. Arī iepazīstina ar Igaunijas sistēmu: "Igauņiem ir savādāk. Igauņiem ir 50% un 100%. Nav tā, kā Latvijā – 1., 2. un 3. grupa."
Jautāts, kāda invaliditātes grupa Andrejam ir Igaunijā. "Tagad man līdz aprīlim ir iedota pirmā - ārkārtas situācija," paskaidro Andrejs. Viņš nevarot strādāt pilnu slodzi, tāpēc strādā pusslodzi.
"Un es no Igaunijas pensijas samaksāju par dzīvokli un par ēšanu," viņš saka un piebilst,
"es nesaņemu pilnu, bet es saņemu pusi. Igauņi maksā, un viņi uzskata, ka otra puse jāmaksā Latvijai ir."
Igaunijā Andreja pensija ir 220 eiro mēnesī. Taču, vai Andrejs saņems invaliditātes pensiju arī no Latvijas, nav zināms. Igaunijas institūcijas atbild, ka joprojām gaida no Latvijas kolēģiem ziņu.
"Neko jau arī nesaka no Latvijas puses - vai jābrauc uz Latviju kārtot, vai kaut kas ir. Nekādas atbildes. Klusums ir. Komunikācija, galvenais komunikācija. Lai zinātu, vai vispār Latvijā tur kāds dzīvs ir vai nav tajā ministrijā?" jautā Andrejs.
Process mēdzot ievilkt
Dokumentus par invaliditātes pensijas piešķiršanu Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārzemēs, no citu valstu kolēģiem saņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Aģentūras darbinieku pirmais uzdevums – saņemtos dokumentus iztulkot latviešu valodā un pēc tam nosūtīt uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju izvērtēšanai.
"Pēc tam gaidām šo atzinumu par to, vai invaliditāte vispār tiks noteikta Latvijā un kādā apjomā invaliditātes grupa šim cilvēkam tiks noteikta," norāda VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Baiba Felsberga.
Šis process, pēc viņas teiktā, aizņemot kādu laiku, parasti tiek atlikta lēmuma pieņemšana līdz četriem mēnešiem.
"Parasti arī iekļaujas tajā laikā. Un informāciju mēs dabūjam no Ārstu komisijas, bet ir gadījumi, kad šis process arī ieilgst un šī informācija pie mums nonāk vēlāk," viņa saka.
Acīmredzot Andreja dokumentu izvērtēšana komisijā ir tieši šis atsevišķais gadījums, jo VSAA ārstu atzinumu joprojām nav saņēmusi.
Arvien vairāk iesniegumu
Pēdējos gados ir strauji pieaudzis iesniegumu skaits, tādēļ Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija nespēj īsā laikā izskatīt Andreja iesniegtos dokumentus.
"2023. gadā vidējais iesniegumu skaits mēnesī bija 5 877, savukārt jau 2024. gada pirmajos četros mēnešos vidējais iesniegumu skaits bija 6 147 ar visaugstāko iesniegumu skaitu aprīlī, proti, 6 774," informē Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEAVK) vadītājas vietniece invaliditātes ekspertīzes jautājumos Sandra Ausekle.
Tādējādi iesniegto iesniegumu straujais pieplūdums esot radījis objektīvu VDEAVK darba pārslodzi vasaras sākumā, kas atstāja tiešu un negatīvu ietekmi uz VDEAVK iespējām atsevišķās situācijās.
"Meklējot risinājumus stiprināt komisijas darba kapacitāti, ir pārdomātas un rastas iespējas papildus ārstu ekspertu piesaistei darba procesu efektīvākai organizēšanai. Šobrīd iesniegumu izskatīšana tiek veikta savlaicīgi," norāda VDEAVK pārstāve.
VSAA: Latvijā būtu pavisam cita situācija
Tieši tajās dienās, kad raidījums "4.studija" sazinājās ar VDEAVK, VSAA pastkastītē iekrita vēstule ar šīs komisijas atzinumu par to, ka Andrejam tiek piešķirta invalidtātes grupa un viņam ir tiesības saņemt pensiju arī no Latvijas.
Tomēr VSAA pārstāve norāda, ka noformēt dokumentus valstī, kurā persona dzīvo, ir daudz vienkāršāk. Sūtot dokumentus citur, process neizbēgami ievelkas.
"Diemžēl tas ir ar šiem starptautiskajiem gadījumiem. Tas nav tikai pie mums. Tajā valstī, Igaunijā, viņš jau ir uz vietas, un tā ir viņa valsts, kur viņš skaitās kā iedzīvotājs un darbojies. Līdz ar to tur ir mazliet cita situācija. Ja viņš būtu Latvijā, tad viņam būtu cita situācija, jo no citām valstīm iesaistītām arī mēs ilgi gaidām informāciju," saka Felsberga.
Pēc VDEAVK ārstu valsts komisijas atzinuma, pensijas izmaksa jānodrošina ne vēlāk kā nākamajā mēnesī.
