"Jo sliktāks laiks, jo labāk. Tikko straume kopā un jūras vējiņš, tad jau uzreiz kaut kas jūtamāks ir," par to, kad nēģu zvejnieki var cerēt uz lielākiem lomiem, stāsta Aleksandrs Rozenšteins. Viņam šī ir jau 25. zvejas sezona. Tā sākas no 1. augusta un ilgst līdz 1. februārim. Aleksandrs šo amatu ir pārmantojis no tēva:
"Vēl tajā laikā, kad bija kolhozs "Brīvais vilnis", tad viņš zvejoja 1. un 2. tacī. Tad, kad "Brīvais vilnis" atteicās, tad deva pirmo roku zvejniekiem pašiem. Es pirms tam biju gājis tēvam palīgā, tēvs redzēja, ka no manis var kaut kas šajā jomā iznākt, tāpēc viņš man arī piedāvāja.
"Ar galvu" es sāku zvejot tikai tad, kad tēva vairs nebija. Tad bija jāsāk domāt, kā uztaisīt taci, ko darīt, kad ir lielie ūdeņi, kas salauž taci.
Kad saproti, ka nākamo reizi tā nevar darīt, tad tā pieredze tikai sāka augt."
Salacā un Svētupē nēģi tiek zvejoti ar senu metodi, izmantojot tačus. Tās ir speciālas laipas, pie kurām tiek piestiprināti murdi, un nēģu zvejniekiem šīs laipas katru gadu nākas būvēt no jauna.
"Vispirms ir mežs jāatrod, jāatrod saimnieks, kam ir tādas egles, kas der. Tad, protams, paši braucam, zāģējam. Tad atved šeit līdz upmalai, un tad pavasarī, pirmajās marta siltajās dienās, kad ir sniegs nokusis, ņemam rokās slīmestus un kādas divas, trīs nedēļas mizojam kārtis," pastāstīja zvejnieks.
Katra sezona ar saviem izaicinājumiem
Aleksandra nēģu zvejas tacis ir arī apskates objekts, un tam blakus esošajā namiņā viņš tūristiem rāda video, kur redzama arī šī aroda smagā puse, kad vētra vai lielais ūdens līmenis vēl sezonas laikā var aizskalot taci.
"Tas ir 2001. gada 1. novembris. Sezona jau beidzās, plus vēl gandrīz puse no murdiem bija jūrā. Tā ir vētra, 30 metri, rietumu vējš," rādīdams video, skaidroja zvejnieks.
Katra sezona ir citāda un ar saviem pārbaudījumiem.
"Tas lielais ūdens 2019. gadā visus trīs tačus 5. novembrī noslaucīja. Tu vienkārši stāvi malā un skaties, tu esi bezspēcīgs dabas priekšā. Tu vari pielikt darbu un pabeigt sezonu ar mīnusa zīmi, ka tev darbinieki jāaizlaiž bezdarbniekos, jo tev nav, ko viņiem samaksāt."
Gatavo pieteikumu iekļūšanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā
Nēģi šobrīd ir kļuvuši par dārgu delikatesi, kuru cena veikalos vai tirgos, šķiet, kāpj ar katru gadu.
"Neviens zvejnieks nevar atbildēt par gatavās produkcijas cenām veikalos! Bet svaigam nēģim cena nav augusi pēdējos 3–4 gadus. Sākumā, kad viņu bija daži kilogrami, tad viņi maksāja 20 eiro. Viņi tā maksāja arī pirms 3–4 gadiem un arī šodien tā maksā. Uzpircēji var pārdot dārgāk, pirmie nēģi tāpēc arī tirgū ir dārgāki. To, ka pirmie ceptie nēģi Centrāltirgū maksā gandrīz 50 eiro kilogramā, nu, tas ir noteikti atkarīgs no tās lielās cenas par svaigo nēģi. Bet vēlāk jau, kad tā cena būs, teiksim, 12 eiro, viņa jau tur nebūs mazāka. Tā kā to politiku mēs negrozām, to mēs nevaram ietekmēt," gatavo nēģu cenas tirgū komentēja Aleksandrs.
Pirms diviem gadiem Salacgrīvas nēģi tika iekļauti Eiropas Savienības unikālo produktu jeb aizsargāto cilmes vietu nosaukumu reģistrā. Šobrīd tiek gatavots arī pieteikums Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam.
Bet kā ir ar pašu nēģu daudzumu? Izskan secinājumi, ka to populācija samazinās.
"Katrs otrais, trešais man jautā, vai nēģu paliek mazāk! Sezonā pirms šīs bija runa par 28 tonnām Latvijā, bet pirms tam bija kaut kādas 34–36 tonnas. Tā kā bija gājis mazāk, bet pagājušā sezona parādīja, ka bija vai 72, vai 74 [tonnas]. Katrā ziņā jau virs 70 tonnām nozvejoja. Viena lieta ir tā, ka tām nārsta vietām ir jābūt un par tām upēm ir jārūpējas, bet otrs ir, ka arī zvejniekiem ir kaut kas tajā žurnālā jāieraksta. Ja mēs neuzrakstām to, ko mēs esam nozvejojuši, tad – pēc kā spriedīs? Spriež jau pēc kopējām nozvejas tonnām," komentēja zvejnieks.
Gandarījums par znotu, kurā saredz sevi
Sestdien uzzināt daudz ko interesantu par nēģiem, to zveju, un, protams, arī nogaršot, varēs Nēģu dienas apmeklētāji. Tos 1. tacī gaidīs arī Aleksandrs Rozenšteins. Viņš tūristus uzņem arī citās dienās un atzina, ka ir svarīgi stāstīt un rādīt, kāds ir šis amats:
"Cilvēki, kad noskatās to mūsu filmu, tad viņi saka, ka mēs tagad saprotam, kāpēc nēģis maksā to, ko viņš maksā.
Droši vien ir pareizi cilvēkiem to visu parādīt, lai viņi nešausminās, ka veikalā viņš maksā tik un tik."
Bet kas tad sniedz šajā darbā gandarījumu? Te Aleksandram ir sava atbilde:
"Protams, ka tā nav nauda. Tas ir darbs, ar kuru es nodrošinu ģimenei ienākumus, tas ir mans naudas darbs, bet ne jau tikai nauda. Gandarījums, ko es varu pateikt droši, nekautrējoties –
gandarījums ir par znotu, ka man ir kārtīgs znots, kurš pie manis strādā, zvejo nēģus, viņam dzirksts ir acīs tāda pati, kā man bija pirms 25 gadiem. Skatoties uz viņu, es redzu sevi spogulī.
Tā kā liels prieks par to. Būs, kas paliks aiz manis."
Nēģu zvejas sezona turpināsies līdz 1. februārim. Kāda tā būs, vēl ir pāragri vērtēt, jo tas ir atkarīgs no laika apstākļiem.
