Rīgas Sociālā dienesta teritoriālā centra "Dzirciems" vadītāja Inga Līdaka atzina, ka ar liftu ik pa laikam mēdz būt problēmas; pēdējo reizi tas salūza 22. augustā. Tā kā liftam bija nepieciešams nomainīt kādu detaļu, nācās gaidīt pusotru nedēļu, līdz varēja to salabot. Tieši tajā laikā ietrāpījās Andra konsultācija Sociālajā dienestā.
Andris nebija vienīgais, kuram radās problēmas nokļūt 4. stāvā. Tomēr pakalpojumus esot saņēmuši visi klienti. Kā norādīja Līdaka, klientiem bija iespēja telefoniski sazināties ar darbiniekiem:
"Darbinieks ar dokumentu mapīti gāja lejā un attiecīgi noslēdza to, kas bija nepieciešams šiem klientiem."
Kad Andris kopā ar sievu - asistenti Ivetu - ieradies parakstīt jau sagatavoto līgumu, viss bija kārtībā un lifts darbojās. Taču kāpēc tas vispār jādara, ierodoties klātienē, ja to varētu veikt ar elektroniskā paraksta palīdzību?
"Pagājušoreiz, kad bijām kārtot, tad jautājām, un teica, ka nē," stāstīja Iveta.
Rīgas Sociālā dienesta Asistentu pakalpojumu administrēšanas nodaļas pārstāve Zaiga Zorika skaidroja:
"Ir iespējams parakstīt elektroniski līgumu, bet ir nosacījums, ja abiem diviem – asistentam un klientam - ir elektroniskie paraksti, bet, ja kādai no pusēm nav, diemžēl nākas braukt klātienē."
Tā kā gan Andrim, gan Ivetai ir elektroniskais paraksts, šo braucienu viņi būtu varējuši aiztaupīt.
Tomēr izrādās - ne visos gadījumos un ne visus Sociālajā dienestā nepieciešamos dokumentus var parakstīt attālināti ar elektronisko parakstu. Pirmajā reizē pieaugušajiem klientiem – 1. un 2. grupas invalīdiem - dienestā ir jāierodas jebkurā gadījumā - pat tad, ja iesniegums ir iesniegts elektroniski, jo ir nepieciešama izvērtēšana.
"Pēc jaunajiem noteikumiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, tika ieviests vērtēšanas rīks – anketa. Un ar anketas palīdzību 1., 2. grupas invalīdi pēc attiecīgajiem kritērijiem tiek vērtēti," norādīja Zorika.
Andris uzsvēra, ka būtu vēlējies saņemt informāciju e-pastā par to, ka nestrādā lifts vai ka viņš līgumu varētu parakstīt arī elektroniski. Viņaprāt, tā noteikti būtu labāka komunikācija.
Uz jautājumu, kāpēc par tehniskajām problēmām nevarēja paziņot laikus, Sociālajā dienestā skaidroja, ka tas nav bijis iespējams, jo klientu skaits šobrīd ir ļoti liels:
"Pakalpojumu maksimālais termiņš, ja nekas klienta ikdienā nav mainījies, ir trīs gadi. Šis ir tas brīdis, kad no vasaras sākuma, prognozējam, līdz gada beigām, mums ir ļoti liels klientu pieplūdums uz līgumu pārslēgšanu. Un ir tā, ka darbiniekiem tas pieraksts ir tik saspringts, ka, lai viņu pārliktu kaut kur uz citu dienu, jārēķinās, ka mēnesis var paiet. Tas bija vienīgais veids, kā risināt, lai nebūtu kāds palicis bešā," teica Zorika.
Tā kā 4. stāvs nav pati labākā vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem, plānots, ka asistenta pakalpojumus varēs saņemt 1. stāvā. Tiesa gan, tur vēl jāveic plaši remontdarbi.
"Ir jau plānošanas procesā. Šīs ēkas 1. stāvā tiks ierīkota Asistentu nodaļa, kad klienti nebūs atkarīgi no lifta un būs vide pieejamāka neatkarīgi no tā, vai lifts darbojas vai nē," solīja Līdaka.
Bet, kamēr remontdarbi vēl procesā, klientiem jācer, ka nākamā reize, kad lifts sabojāsies, tik drīz nepienāks.
Tikmēr Andra sieva un asistente Iveta Lūse atzina:
"Cilvēki ar invaliditāti vienmēr saskaras ar tādām lietām, kas ir jāpārvar, kas ir jāapiet, vai tu meklē izeju. Tas ir, kā meklēt problēmai risinājumu, kā jebkuram cilvēkam. Nu, kaut kā tā mēs to arī uztveram."
Viņa piebilda, ka ar pakalpojumu kvalitāti abi ar Andri ir apmierināti un ka katrai problēmai iespējams rast risinājumu.
